Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Zaubes kulinārais festivāls māca izdzīvot dabā

Iveta Rozentāle
23:00
15.07.2022
44
Zaubes Kul Fest 1

Ar tēmu “Izdzīvošana dabā” Zaubes savvaļas kulinārais festivāls pēc divu gadu pārtraukuma atgriezies klātienē, pulcējot dalībniekus un apmeklētājus daudzveidīgā smaržu un garšu pasaulē.

Festivāla vadītāja Eva Kol­jera teic, ka tad, kad Zaube sāka savu pasākumu, Latvijā nebija līdzīgu, kur īpaši pievērstos un izceltu garšas, ko sastopam dabā: “Tagad vietumis ir kādi, bet mums ir ikgadējs notikums, tāpēc varam jau sākt runāt par tradīcijām, īpaši vērtējot mednieku un makšķernieku devumu, kas lolots no paaudzes paaudzē. Festivāls veidots ar Latvijā unikālu konceptu, un mums ir stingra koncepcija – dabas izziņa – , pie kuras turamies, jo festivāls nav tikai par to, kā garšīgi paēst, bet ar uzsvaru uz    cieņpilnu attieksmi, novērtējot to, kas ir dabā. Katrā festivālā ir arī lekcijas, runājam par cilvēka un dabas attiecībām, kurās cilvēks ir nevis patērētājs, bet godbijīgi izturas pret to, kas apkārt.”

Tēma šī gada festivālam izvēlēta, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē. “Krīzes situācijās, kad nekā nav vai nav ikdienas komforta, ja mākam izmantot to, kas ir dabā, kas ir ēdams un vērtīgs, ir lielākas iespējas izdzīvot. Festivālā kopā ar jaunsardzes dalībniekiem varēja mācīties kurt ugunskuru, uz atklātās uguns pagatavot ēdamo, no dabas materiāliem izgatavot vietu, kur patverties no vēja un lietus. Bija meistarklases par savvaļas augiem, lekcijas par čagām un piepēm, cik ļoti daudz ārstniecisku īpašību tām piemīt. Savukārt, atbalstot ukraiņus, festivālā piedalījās arī ukraiņu ēdinātāji, kas bija pagatavojuši ļoti garšīgu boršču, turklāt vegānu,” pastāstīja Eva Koljera.
Tradicionāli katru gadu festivālā ir Zaubes mednieku un makšķernieku kluba dalībnieku pagatavotie ēdieni. Eva Koljera teic: “Tas ir tas, ko nevar dabūt nevienā restorānā, kuru pagatavošanā izmantotas paaudžu paaudzēs koptās un pārmantotās zināšanas. Šogad kluba dalībnieki cienāja ar meža gaļas zupu, ar meža cūkas gaļu pildītām pankūkām, čeburekiem ar brieža gaļu, meža cūkas sautējumu alus mērcē, kā arī uz iesma ceptu stirnu buka cepeti.”

Tāpat festivāla vadītāja vērtēja, ka ļoti labi apmeklētas bija arī meistarklases – gan pie “Re’Chef” šefpavāra Ingmara Ladiga, kurš gatavoja uz atklātas uguns, gan studijas “Skara” vadītājas Vairas Kārkliņas, kura mācīja, kā savvaļas augus izmantot pārtikā. Arī bērniem bija īpaša ēdiena gatavošanas meistarklase. E.Koljera piebilst: “Tā kā festivālu labprāt apmeklē ģimenes ar bērniem, tad šoreiz vēl vairāk piedomājām, lai arī bērniem ir, ko darīt. Bija arī izjādes zirgu pajūgā, šaušana ar loku, supošana.” Tieši tāpat plaši apmeklētas bija dažādas radošās darbnīcas, kur varēja veidot mālu, darināt izstrādājumus no koka mizām, gatavot kļavu lapu cepures, dabas rotas. Savukārt, lai izceltu, ka gleznotājs Vilhelms Purvītis ir zaubēnietis, notika gleznošanas plenērs.

Sandra Tamane no Siguldas uz festivālu bija ieradusies kopā ar meitu, kura dzīvo Amsterdamā. Sandra “Druvai” atzina: “Par festivālu biju daudz lasījusi, vienmēr gribēju apmeklēt, bet nebija izdevies. Pirmie iespaidi ir ļoti jauki, pašlaik gan vēl ir maz apmeklētāju, bet arī tas rada īpašu atmosfēru. Mums patīk festivāli, un ja var redzēt Latvijas mājražotājus,    baudīt viņu gatavoto, kā arī skaistu dabu, tad tā ir lieliska kombinācija. Ļoti saistīja tieši dabas un meža tematika, jo vairāk tādēļ, ka arī mans vīrs ir mednieks.”

Vecmāmiņa Nadežda festivālu apmeklēja kuplā ģimenes lokā, viņa pastāstīja, ka pasākumā būts jau citus gadus: “Jau tad mums viss ļoti patika, arī toršu konkurss, koncerts, tāpēc braucām atkal. Vispār pēc iespējas cenšamies apmeklēt vasaras festivālus.”

Mirdza un Jānis no Cēsīm savvaļas kulināro festivālu apmeklēja pirmo reizi, Mirdza atzina, ka Zaubē pirmo reizi ir: “Dzīvoju netālu, Cēsīs, bet ne reizi te neesmu bijusi. Esmu pārsteigta par skaisto vietu un svētkiem, te ir brīnišķīgi. Izlasot “Druvā” par šiem svētkiem, izlēmām, ka vajadzētu kam labam būt, tāpēc atbraucām.” Jānis piebilst: “Koncertu jau noskatījāmies, ēdām arī garšīgu meža gaļas zupu, tagad raudzīsim, kas vēl baudāms.”

Festivāla vadītāja Eva Koljera vērtē, ka pasākums izdevies ļoti labs: “Saņēmām pozitīvas atsauksmes gan no apmeklētājiem, gan dalībniekiem, tirgotājiem. Viņiem te ir iespēja satikties, sapazīties, tāpēc labprāt brauc šurp. Tā kā festivālā nebija ieejas maksas, nevaram pateikt precīzu apmeklētāju skaitu, bet pēc izdalītajām programmām vērtējam, ka bija ap trīs tūkstoši cilvēku. Lai gan tas ir mazāk nekā iepriekšējā reizē, šoreiz arī pats festivāls bija mazāks, bez lielajiem konkursiem, jo vēl gada sākumā kovida dēļ nebija zināms, cik lielu notikumu varam plānot, tāpēc gatavojāmies piesardzīgi.”

Festivālā bija arī Zaubes un apkārtnes iepazīšana ekskursijā ar gidu vai velobraucienā, aktivitātes uz ezera, kā arī citas atpūtas iespējas. Tāpat priecēja plaša koncertprogramma, kurā uzstājās gan profesionāli mākslinieki, gan amatierkolektīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi