Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zaubes kulinārais festivāls māca izdzīvot dabā

Iveta Rozentāle
23:00
15.07.2022
6
Zaubes Kul Fest 1

Ar tēmu “Izdzīvošana dabā” Zaubes savvaļas kulinārais festivāls pēc divu gadu pārtraukuma atgriezies klātienē, pulcējot dalībniekus un apmeklētājus daudzveidīgā smaržu un garšu pasaulē.

Festivāla vadītāja Eva Kol­jera teic, ka tad, kad Zaube sāka savu pasākumu, Latvijā nebija līdzīgu, kur īpaši pievērstos un izceltu garšas, ko sastopam dabā: “Tagad vietumis ir kādi, bet mums ir ikgadējs notikums, tāpēc varam jau sākt runāt par tradīcijām, īpaši vērtējot mednieku un makšķernieku devumu, kas lolots no paaudzes paaudzē. Festivāls veidots ar Latvijā unikālu konceptu, un mums ir stingra koncepcija – dabas izziņa – , pie kuras turamies, jo festivāls nav tikai par to, kā garšīgi paēst, bet ar uzsvaru uz    cieņpilnu attieksmi, novērtējot to, kas ir dabā. Katrā festivālā ir arī lekcijas, runājam par cilvēka un dabas attiecībām, kurās cilvēks ir nevis patērētājs, bet godbijīgi izturas pret to, kas apkārt.”

Tēma šī gada festivālam izvēlēta, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē. “Krīzes situācijās, kad nekā nav vai nav ikdienas komforta, ja mākam izmantot to, kas ir dabā, kas ir ēdams un vērtīgs, ir lielākas iespējas izdzīvot. Festivālā kopā ar jaunsardzes dalībniekiem varēja mācīties kurt ugunskuru, uz atklātās uguns pagatavot ēdamo, no dabas materiāliem izgatavot vietu, kur patverties no vēja un lietus. Bija meistarklases par savvaļas augiem, lekcijas par čagām un piepēm, cik ļoti daudz ārstniecisku īpašību tām piemīt. Savukārt, atbalstot ukraiņus, festivālā piedalījās arī ukraiņu ēdinātāji, kas bija pagatavojuši ļoti garšīgu boršču, turklāt vegānu,” pastāstīja Eva Koljera.
Tradicionāli katru gadu festivālā ir Zaubes mednieku un makšķernieku kluba dalībnieku pagatavotie ēdieni. Eva Koljera teic: “Tas ir tas, ko nevar dabūt nevienā restorānā, kuru pagatavošanā izmantotas paaudžu paaudzēs koptās un pārmantotās zināšanas. Šogad kluba dalībnieki cienāja ar meža gaļas zupu, ar meža cūkas gaļu pildītām pankūkām, čeburekiem ar brieža gaļu, meža cūkas sautējumu alus mērcē, kā arī uz iesma ceptu stirnu buka cepeti.”

Tāpat festivāla vadītāja vērtēja, ka ļoti labi apmeklētas bija arī meistarklases – gan pie “Re’Chef” šefpavāra Ingmara Ladiga, kurš gatavoja uz atklātas uguns, gan studijas “Skara” vadītājas Vairas Kārkliņas, kura mācīja, kā savvaļas augus izmantot pārtikā. Arī bērniem bija īpaša ēdiena gatavošanas meistarklase. E.Koljera piebilst: “Tā kā festivālu labprāt apmeklē ģimenes ar bērniem, tad šoreiz vēl vairāk piedomājām, lai arī bērniem ir, ko darīt. Bija arī izjādes zirgu pajūgā, šaušana ar loku, supošana.” Tieši tāpat plaši apmeklētas bija dažādas radošās darbnīcas, kur varēja veidot mālu, darināt izstrādājumus no koka mizām, gatavot kļavu lapu cepures, dabas rotas. Savukārt, lai izceltu, ka gleznotājs Vilhelms Purvītis ir zaubēnietis, notika gleznošanas plenērs.

Sandra Tamane no Siguldas uz festivālu bija ieradusies kopā ar meitu, kura dzīvo Amsterdamā. Sandra “Druvai” atzina: “Par festivālu biju daudz lasījusi, vienmēr gribēju apmeklēt, bet nebija izdevies. Pirmie iespaidi ir ļoti jauki, pašlaik gan vēl ir maz apmeklētāju, bet arī tas rada īpašu atmosfēru. Mums patīk festivāli, un ja var redzēt Latvijas mājražotājus,    baudīt viņu gatavoto, kā arī skaistu dabu, tad tā ir lieliska kombinācija. Ļoti saistīja tieši dabas un meža tematika, jo vairāk tādēļ, ka arī mans vīrs ir mednieks.”

Vecmāmiņa Nadežda festivālu apmeklēja kuplā ģimenes lokā, viņa pastāstīja, ka pasākumā būts jau citus gadus: “Jau tad mums viss ļoti patika, arī toršu konkurss, koncerts, tāpēc braucām atkal. Vispār pēc iespējas cenšamies apmeklēt vasaras festivālus.”

Mirdza un Jānis no Cēsīm savvaļas kulināro festivālu apmeklēja pirmo reizi, Mirdza atzina, ka Zaubē pirmo reizi ir: “Dzīvoju netālu, Cēsīs, bet ne reizi te neesmu bijusi. Esmu pārsteigta par skaisto vietu un svētkiem, te ir brīnišķīgi. Izlasot “Druvā” par šiem svētkiem, izlēmām, ka vajadzētu kam labam būt, tāpēc atbraucām.” Jānis piebilst: “Koncertu jau noskatījāmies, ēdām arī garšīgu meža gaļas zupu, tagad raudzīsim, kas vēl baudāms.”

Festivāla vadītāja Eva Koljera vērtē, ka pasākums izdevies ļoti labs: “Saņēmām pozitīvas atsauksmes gan no apmeklētājiem, gan dalībniekiem, tirgotājiem. Viņiem te ir iespēja satikties, sapazīties, tāpēc labprāt brauc šurp. Tā kā festivālā nebija ieejas maksas, nevaram pateikt precīzu apmeklētāju skaitu, bet pēc izdalītajām programmām vērtējam, ka bija ap trīs tūkstoši cilvēku. Lai gan tas ir mazāk nekā iepriekšējā reizē, šoreiz arī pats festivāls bija mazāks, bez lielajiem konkursiem, jo vēl gada sākumā kovida dēļ nebija zināms, cik lielu notikumu varam plānot, tāpēc gatavojāmies piesardzīgi.”

Festivālā bija arī Zaubes un apkārtnes iepazīšana ekskursijā ar gidu vai velobraucienā, aktivitātes uz ezera, kā arī citas atpūtas iespējas. Tāpat priecēja plaša koncertprogramma, kurā uzstājās gan profesionāli mākslinieki, gan amatierkolektīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
10

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
20

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
41

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
40

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
71

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
32

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi