Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Nauda un ilgtspēja

Sarmīte Feldmane
10:39
14.01.2025
37
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

Par naudu ir ne mazums visdažādāko ticējumu, pareģojumu, labu un sliktu stāstu. Tie vēsta, kā to piesaistīt, vairot un nepalaist vējā. Lai cik daža gadsimtos uzkrāta gudrība šodienas cilvēkam šķiet muļķīga, tā tomēr mudina vispirms domāt un tad rīkoties. Kaut vai padoms – no maka nedrīkst pēdējo santīmu atdot, lai velns maku nepiekakā. Saņemto naudu nevajag steigties uzreiz iztērēt. Tai jāļauj pārnakšņot mājās vai bankas kontā. Centieties mazāk vai vispār nekad neaizņemties. Bet aizdot gan vajag: tā savai naudai ieprogrammē atgriezties. Un vēl – naudai patīk, ka to pārskaita! Ir jau arī ticējums – ja dzeguze aizkūko bez naudas kabatā, tad visu gadu vienmēr trūkst naudas, bet, ja makā nēsās zivju zvīņas, tad vienmēr būs nauda.

Katru šo tik vienkāršo gudrību neviļus gribas attiecināt uz ikdienu, kurā dzīvojam un kuru veidojam katrs pats un kur valsts mērogā to pašu dara valdība un Saeima, cilvēki, kuriem pilsoņu vairākums uzticējis pārvaldīt valsts naudas maku. Ja par dažiem ticējumiem var pasmaidīt, pat pasmieties, tad par valsts finanšu tērēšanas un vairošanas prasmi gan nemaz.   

Gadu gaitā dzirdēts gan tas, ka naudas ir tik daudz kā nekad, gan solīti treknie gadi, bet varas vīru izteikumi, tā vien šķiet, mudinājuši to kaut mazumiņu bez raizēm laist pa vējam. Laikam jau ar domu, ka gan jau kaut kur aizķersies.

Pat mazam bērnam stāsta, ka nauda ir jānopelna, tad varēs nopirkt to, ko kārojas. Latvijā, vienalga, valsts, pašvaldību, NVO līmenī, ir cita attieksme – nauda jāapgūst. Vai tie Eiropas Savienības fondi, vai iespēja tikt pie vietējās kases. Ja kaut kur ir miljons, un tas parasti ir paredzēts kādam mērķim, tad lielākā galvas lauzīšana ir par to, ko varētu izdomāt izdarīt, lai pie šīs naudas tiktu. Un vēl nervozāka kļūst situācija, ja pašu līdzfinansējums ir vien pārdesmit procentu, jo tas taču nieks. Taču arī tā ir nauda! Vai to nebūtu lietderīgāk izmantot, to apspriest aizmirstas, bet varbūt nav pieņemts. Nav jau uzreiz jākliedz, ka kaut kas tiek iztērēts bez jēgas, bet sauciens ir vien par to, kas svarīgāks un kur lielāks ieguvums cilvēkiem un nākotnei.

Šonedēļ medijos izskanējis Saeimas deputātu satraukums, ka valdība četros gados grib par 21, 3 miljoniem eiro veikt izglītības kvalitātes monitoringu. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidē kopš 2018. līdz 2024.gadam ieguldīti jau 4,13 miljoni eiro. Kā tiek skaidrots, par šo finansējumu izveidoti pieci rīki, no kuriem divi – augstākās izglītības absolventu un profesionālās izglītības absolventu monitoringa – ir pieejami publiski. Skolu efektivitātes monitoringa rīks, risku identificēšanas rīks un pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanas rīks pieejams ierobežotam lietotāju lokam. Kā ar tiem rīkiem rīkojas, ko iegūst un ko ar iegūto dara, tas, protams, profesionāļu ziņā.

Tagad Izglītības un zinātnes ministrija plāno atvēlēt 21,288 miljonus eiro, lai sistēmu attīstītu. Finansējumu novirzīs skolēnu individuālā snieguma monitoringam, izglītības kvalitātes monitoringa rīku un datu pieejamībai, pašvaldību un skolu kapacitātes stiprināšanai darbam ar datiem un citiem pasākumiem.
 Saeimas deputāti izteica dažādus viedokļus, gan aizstāvot ideju, ka jāzina par katru skolēnu, lai palīdzētu viņam un sistēmai, kā to izdarīt, gan, kā vērtēja “Apvienotā saraksta” deputāts    Česlavs Batņa, sakot, ka iecere izskatās “pēc Eiropas naudas apgūšanas”. Tāpat, pēc deputāta teiktā, šobrīd jau ir zināms projektu īstenotājs, kā arī norit sarunas ar digitālo rīku izveidotājiem par dalību rīku izveidē. Deputāts atgādināja par skolvadības sistēmu “e-klase.lv”, kas jau šobrīd piedāvā monitorēt datus.

Par iezīmētā finansējuma lietderīgu izmantošanu bažas jau paudusi Valsts kontrole.  Kā vēstīts, izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gadam plānots ieguldīt 21,288 miljonus eiro. 11,87 miljonus eiro plānots pārdalīt no budžetā atvēlētā finansējuma interešu izglītībai.

Patiesi – miljons naudiņas uz vienu pusi, miljons uz otru, un katram skaidrs, ka var taču kaut kas neizdoties, jo apstākļi tā sakrituši. Šādu stāstu ir gana daudz. Nav vērts pieminēt.

Runājot par monitoringu, kas tulkojumā nozīmē uzmanīšana, novērošana – apkārtējās dabas, vides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēmu – šajā gadījumā iznāk, ka monitorēs katru skolēnu, būs dati par katru – ko māk, kādā līmenī. Nu un? Vai kāds iedegs sarkano gaismu, lai kas mainītos? Tas droši vien jau būs nākamā projekta uzdevums, kurā tad varēs iekļaut risināmās problēmas, kuras vairs nebūs aktuālas, jo vietā būs nākušas sarežģītākas, kuras iepriekš neviens neparedzēja.

Var jau runāt, diskutēt, bet jautājums taču paliek – kur likt tos miljonus eiro? Ticējums māca, ka nevajag uzreiz iztērēt, ekonomisti savukārt runā par ilgt­spēju, kuras kategorijām domāšana vēl nav nobriedusi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
32

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
21

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
38

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
42

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
35

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi