Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) vakar Cēsīs, uzrunājot Vidzemes reģiona jaunizveidoto novadu vadītājus, akcentēja, ka gan valstij, gan pašvaldībām šis ir lielas atbildības laiks, risinot jautājumus, kas saistīti ar sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā.
Zalāns ar novadu domju priekšsēdētājiem pārrunāja situāciju pašvaldību budžetos un iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus infrastruktūras attīstībai.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, ir nepieciešams samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, norādīja ministrs.
Zalāns informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi priekšlikumus īpašam likumam, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības varēs atteikties no atsevišķu funkciju, uzdevumu un pienākumu pildīšanas uz laiku, ja pašvaldību rīcībā tam nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos varētu paredzēt brīvprātīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu ar funkcijas, uzdevuma vai pienākuma, no kuras pildīšanas pašvaldība atsakās uz laiku, saistīto uzdevumu risināšanu vietējo iedzīvotāju interesēs. Plānots, ka tuvāko nedēļu laikā likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā.
Runājot par ES fondiem, ministrs informēja par valdībā panākto vienošanos ES fondu darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” izveidot pasākumu “Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” un aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, nosakot publisko finansējumu 9 484 399 latu apmērā. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 8 061 739 lati un nacionālais publiskais finansējums – 1 422 660 lati.
Aktivitātes mērķis ir veicināt novadu nostiprināšanos, sniedzot atbalstu to attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanai saskaņā ar novadu attīstības programmām. Līdzīgi kā pilsētvides programmā arī jaunajā aktivitātē tiek plānots, ka pašvaldības pašas, balstoties uz izstrādātām un sabiedrībā izdiskutētām attīstības programmām, noteiks tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.
Zalāns pauda uzskatu, ka, turpinot pārskatīt ES fondu programmas, atbalstam novadu pašvaldību kompleksai attīstībai varētu rast vēl papildu finansējumu aptuveni 300 miljonu latu apmērā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi pašvaldībām aktuāli jautājumi. RAPLM speciālisti novadu vadītājus informēja par juridiskajiem aspektiem, sākot jaunizveidoto novadu darbu, un plānotajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.
Zalāns vērsa pašvaldību vadītāju uzmanību uz teritorijas plānošanas jautājumiem. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam triju mēnešu laikā pēc pirmās novada domes sēdes nepieciešams pārapstiprināt novadā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Lai to izdarītu, jāapkopo informācija par situāciju. Teritorijas plānojumi nav izstrādāti deviņiem bijušajiem pagastiem, kas patlaban ietilpst sešos novados – Madonas, Gulbenes, Krāslavas, Dagdas, Priekules, Ventspils. Pagastos, kuros nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, jebkura būvniecības iecere nododama būvniecības publiskajai apspriešanai, kā tas noteikts Būvniecības likumā.
LETA
Komentāri