Vīru korim “Cēsis” skanīga jubileja

Ar koncertu savējiem un kopā ar savējiem Amatas vīru koris “Cēsis” izdziedāja 45 darbības gadu jubileju.
“Otrdienu vakaros ar prieku braucu pie jums, un man patīk    viss, kas ar    mums notiek, jēgpilni un skaisti,” saviem koristiem sacīja diriģente Marika Slotina-Brante un    uzsvēra, ka pagodināta vadīt vīru kori. Viņa to dara kopš 2002.gada.

Jubilejas ir reizes, kad pāršķirstīt albumus, atcerēties aizvadītos gadus un tos, ar ko būts kopā.

1979.gadā tika nodibināts Cēsu rajona Cēsu lauksaimniecības darbinieku vīru koris “Cēsis”. Tā vadību uzticēja diriģentei Līgai Priedītei, un vienmēr līdzās bija, kā pats par sevi teica, – kora dalībnieks, balsu mācītājs, pavadījumu spēlētājs, koncertu ievadvārdu runātājs, komponists Valters Kaminskis. Pirmais korī pieteicās toreizējais kopsaimniecības vadītājs Raunā Kārlis Skulte. Viņš bija pirmais kora prezidents. Jubilejas koncertā K.Skulti godināja ar skaļiem aplausiem.

Atmiņas par aizvadītajiem gadiem bijušajiem koristiem vēl spilgtas – gan muzikālie sasniegumi skatēs un konkursos, svētki, gan tāli un tuvi koncertbraucieni. Jubilejas reizē vīri ar ziediem pateicās dzīvesbiedrēm, kuras atbalsta, gaida mājās pēc mēģinājumiem, koncertiem. Viņām pateicās arī kora diriģente.

Pārmaiņu laikā vīru koris palika bez mājvietas un diriģentes. Tad paspārnē paņēma Zemessar­dzes Cēsu 27.bataljons, vīru koris “Cēsis” kļuva par tā dziedošo kolektīvu.

Kori vadīt uzņēmās Aija Petrovska, toreiz Mūzikas vidusskolas audzēkne. Tad atkal bija pārmaiņas, Zemessardzei no kolektīva bija jāatsakās, koris palika bez mājām, bet diriģente devās studēt. Vīri turpināja nākt kopā un dziedāt. Viņi atrada diriģenti Mariku Slotinu, kura beidza Mūzikas akadēmiju. Kopš 2002.gada viņa ir kopā ar “Cēsīm”.

Cēsu pašvaldība toreiz kori atteicās finansēt, jo pilsētā jau bija daudz koru. 2009.gadā darbu sāka Amatas novada vīru koris “Cēsis”. “Pie manis ienāca korists Jānis Stūris un lūdza, vai nevar paņemt kori, jo vīri grib dziedāt. “Cēsīs” dziedāja vairāki no Amatas un Drabešu pagasta,” pastāsta toreiz Amatas novada vadītāja Elita Eglīte un pauž gandarījumu par sadarbību ar kolektīvu, par lietišķumu jautājumu risināšanā. E.Eglīte uzsver, ka cieņā pret tā dibinātājiem L.Priedīti un V.Kaminski    nav bijis pat domas, ka korim varētu mainīt nosaukumu. Tā aizvien ne vienam vien par izbrīnu klausītājiem vismaz 20 koncertos gadā priecē Amatas kultūras centra vīru koris “Cēsis”.

“Vīru kora koncerti mums vienmēr ir kā mazie Dziesmu svētki, kuri priecēs visus Amatā,” saka Amatas kultūras centra vadītāja Taiga Krūmiņa un piebilst: “Parasti atbrauc draugi, tad kopkora dziesmām ir neizstāstāma jauda un enerģija.”

Jubilejas koncertā    bija klāt arī M.Slotinas-Brantes vadītais Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, jauktie kori Cēsu “Wenden” un Ērgļu saieta nama “Ērgļi”. Bija arī viesi – Krimuldas vīru koris “Vecie draugi”, vīru koris “Gaiziņš” no Madonas, Siguldas kultūras centra sieviešu koris “Teiksma”. Kopā dziedātās dziesmas piepildīja Amatas kultūras centru,   daudzie klausītāji dziedāja līdzi.

“Veco draugu” vadītājs Aivars Tomiņš pastāsta, ka 80.gadu vidū dziedājis “Cēsīs”. Smej, ka citādi nevarēja būt, jo Cēsu Mūzikas vidusskolā pie Līgas Priedītes mācījās diriģēšanu. “Tad tas bija tik liels koris kā šodien kopkoris. Atceros, kad Valters piesēdās pie klavierēm, nevarēja nedziedāt,” atmiņās kavējas A.Tomiņš, bijušais A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors.

Korī dzied dažādu profesiju pārstāvji: uzņēmējs, automehāniķis, elektriķis, topogrāfs, muzikants, servisa inženieris, divi celtnieki,    trīs lauksaimnieki, kokmateriālu uzmērītājs, meža infrastruktūras inženieris, meliorators, gatera darbu vadītājs, skolotājs un mācītājs. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, sveicot novada vienīgo vīru kori, uzsvēra, ka “Cēsis” ir dārgakmens un dimants, viens no 23 vīru koriem Latvijā.    Cēsu novada domes Pateicību par radošumu, neizsīkstošu enerģiju un uzticību vīru korim “Cēsis” saņēma M.Sloti­na-Brante, par uzticību dziesmai un vīru korim “Cēsis” korists Imants Balodis, bet Cēsu novada Kultūras pārvaldes Pateicību par dziesmai dāvāto mīlestību  korists Andris Actiņš un kora prezidents Jānis Igaunis.

Jubilejas koncerts izskanēja, klausītājiem stāvot kājās un visiem kopā dziedot “Šeit ir Latvija”.

“Gribu būt optimists, ka kaut kas mainīsies skolās un kora dziedāšana nepazudīs. Arī jauktajos koros trūkst vīru balsu. Tiem, kuri strādā, ir sabiedriski aktīvi, neatliek laika korim. Arī “Vecajos draugos” ir vairāk dziedātāju, nekā atbraucām, bet vīri netiek, jābūt darbā. Tāpat ir ar mēģinājumiem. Tā pasaulē ir kopēja tendence, ka sievietes ir aktīvākas, viņas spēj un prot visu apvienot, vīriem neizdodas,” ar “Druvu” pārdomās dalās A.Tomiņš un piebilst, ka Latvijā darbojas 78 sieviešu kori.

Atvadoties klausītāji un draugu kolektīvi uzsvēra – pēc pieciem gadiem atkal kopā svinēsim, dziedāsim, ballēsim.