Rauna ir uzņēmusi septiņu ukraiņu ģimeni – vecmāmiņu un mammu ar pieciem bērniem. Viņi ir no Čerņivciem. Tagad Raunā dzīvo tā saucamajā mazajā skolā.
Tur sagādāts viss nepieciešamais: iekārtotas istabas, virtuvē uzstādīta elektriskā plīts, sagādāti trauki un ēdiena gatavošanai nepieciešamais, arī ledusskapis, plaukti, galds. Uzstādīta veļas mazgājamā mašīna, iekārtota duša. Ir televizors.
“Gaidot bēgļus, tika sagādāta pārtika, raunēnieši sadāvināja dārzeņus, citus pārtikas produktus, ir piešķirtas sociālā dienesta pārtikas pakas. Ģimene pati gatavo mājās,” stāsta Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa un atklāj, ka bērniem ļoti patikušas istabas, kad raunēnieši jautājuši, vai vēl kas nebūtu vajadzīgs, atteikuši, ka domā par drīzu atgriešanos mājās.
Pirmajā dienā ģimenei bija iepazīšanās ar Raunu, skolu un bērnudārzu. Ukraiņi nezinājuši, uz kurieni brauc, bijuši pārsteigti par mieru un klusumu, svaigo gaisu. “Jaunākajai meitenītei ir desmit mēneši, pārējiem trīs, četri, seši un deviņi gadi. Vecākā meitene mācās attālināti, viņai ir sagādāts dators. Sešgadnieks mācās 1.klasē un pirmās dienas jau bija skolā. Audzinātāja, krievu valodas skolotāja, sagaidīja, puika pamazām iejūtas. Vidējā meitene iet bērnudārzā. Pirmajā dienā mīļi tika uzņemta, bērni dāvināja rotaļlietas. Kad pēcpusdienā mamma gāja pakaļ, meitene pat negribēja iet mājās, ļoti iepaticies,” pastāsta L.Zūdiņa un piebilst, ka ģimene runā gan ukrainiski, gan krieviski.
“Tas, ka tik ātri dzīvošanai iekārtojām istabas un virtuvi, ir daudzu raunēniešu nopelns. Katrs nāca ar savu artavu: nesa apģērbu, sadzīves lietas, pašvaldības darbinieki sakārtoja sanitārās telpas, tiklīdz saprata, ka kaut kā pietrūkst, tūlīt kāds atsaucās un atnesa. Tas notika bez publiska aicinājuma, cits citam pateica, un kopā darījām,” ar lepnumu saka pārvaldes vadītāja.
Viņa ģimenei palīdzēja nokārtot uzturēšanās atļaujas. L.Zūdiņa vērtē, ka tas ir ļoti birokrātisks process, jāaizpilda gara anketa kā tūristiem. “Viņi ir bēgļi. Ja pieaugušajiem jāaizpilda par radniecību, laulībām, sodāmību, tad bērniem anketa varēja būt vienkāršāka. Kaut vai kā pielikums vecāku anketai, bet jāaizpilda katram par visiem brāļiem un māsām. Savukārt bankas kontu nevar atvērt, ja nav uzturēšanās atļaujas,” pieredzē dalās L.Zūdiņa un piebilst, ka, protams, viss ir nokārtojams, tikai pārdomas, vai šādā situācijā viss būtu tik ļoti jāsarežģī.
Smiltenes pašvaldība organizēja 35 Ukrainas pilsoņu ierašanos no kara plosītās valsts. Viņus uzņemt un palīdzēt noorganizēt transportu atvešanai uz Latviju lūdza organizācija no Smiltenes novada sadraudzības pilsētu apgabala. Pašvaldība izmitina bēgļus mītnēs pēc iespējas tuvāk izglītības iestādēm.
Komentāri