Agrā rītā Cēsu tirgū savas preces jau izlikušas dzērveņu un brūkleņu tirgotājas. Puķu tirgoņi stendus pamazām novākuši, bet veselīgās purva veltes joprojām var iegādāties jebkurš, kurš pats negrib mērot ceļu uz mežu. Latvijā purvos ir sastopamas purva dzērvene un sīkā dzērvene.
Pie jaunā Cēsu tirgus paviljona sēdēja pārdevēja, kura savu vārdu gan nevēlējās atklāt, tomēr parunāties neatsacījās: “Pati nelasu, vairs jau ne, palīdzu iztirgot meitas salasītās. Esmu tāda – kur noliek, tur atrod,” kundze smejas. Meita ogas lasot pie Raiskuma. “Purva nosaukumu gan nepateikšu. Pēc salasīšanas ogas vispirms jāžāvē, lai var kārtīgi iztīrīt, izlasīt sūnas. Esmu pagaršojusi arī lielogu dzērvenes, man negaršoja, nav raksturīgā
rūgtumiņa. Protams, atstājam odziņas pašu lietošanai, izmaļu ar pusēm ar cukuru, vāciņu virsū un pagrabā var stāvēt gadiem. Ievārījumus var taisīt kopā ar āboliem, brūklenēm,” viņa stāsta. Izrādās, ka kundze senāk jau tikusi avīzē, esot nobildēta dienā, kad vienīgā tirgū piedāvājusi dzērvenes.
Bijušajā tirgus teritorijā preci novietojusi Aina Jegorova. Ogas un citas meža veltes lasot pati, jau apmēram 15 gadus ar to nodarbojoties. Mazbērniem arī atstājot, lai gan tie diez ko negribot ēst – par daudz skābas. Lai saglabātu ogas ziemai, A.Jegorova tām uzlej ūdeni, labāks esot avota ūdens, bet var iztikt ar parasto. “Lasu vairākās vietās – Ungura, Kūduma pusē un citur. Jā, īstā purvā aug dzērvenes, visu dienu kājas ūdenī, apsēsties nav kur, bet kaut kā jau tā maizīte jāpelna,” viņa stāsta. Dzērvenes maksā Ls 1.50 litrā, brūklenes – 2 latus. Pie jaunā tirgus sestdienā dzērvenes maksājušas no astoņdesmit santīmiem līdz latam litrā. “Atceros, padomju laikos bija noteikts datums, kad drīkstēja doties lasīt ogas. Tagad bieži jau puszaļas izgrābtas. Es gan tā nerīkojos. Lielogu dzērvenes man negaršo, tādas sausas,” kundze dalās atmiņās. Viņa piedāvā arī gailenes. Pagājušajā gadā pēdējo reizi sēnes salasījusi 9.novembrī.
Komentāri