Trešo gadu Vidzemes plānošanas reģions rīkoja Vidzemnieku dārza svētkus. Tā ir reize, kad tiek godināti cilvēki, kuri aizrautīgi darba mīlestību un idejas īsteno Vidzemē. Viņu paveiktais ir Vidzemes veiksmes stāsti.
“Vidzemes Veiksmes stāsti ir par uzņēmējiem, kuri ar savu piemēru rāda, ka Vidzemē ir daudz iespēju. Mēs gribam par viņiem stāstīt,” saka Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un atzīst, ka
bieži vien ikdienā neieraugām pārmaiņas, kas notiek, to, ko citi izdarījuši sabiedrībai, savu uzņēmumu attīstībā.
Katru gadu Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti pēc citiem kritērijiem izvērtē veiksmīgos uzņēmēju, amatnieku, pašvaldību paveikto. “Šogad noslēdzās struktūrfondu īstenošanas periods, septiņos gados pašvaldības, uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas īstenojuši dažādus projektus. Centāmies katrā Vidzemes novadā atrast to interesantāko, to, kur ieguvēji ir iespējami vairāk
iedzīvotāju,” stāsta Hardijs Vents.
Dārza svētkos Straupes pagasta “Mārkulīčos” tika sumināti 26 veiksminieki. Pirmajā gadā arī
“Mārkulīči” bija godināto vidū. Pērn – Straupes lauku labumu tirdziņš.
Par mednieku apmācības un atpūtas bāzes “Mārkulīči” veiksmes stāstu to pārstāve Rudīte Vasile saka: “Veiksme ir apstākļu sakritība – cilvēki, kuri satiekas, laiks, kad rodas un tiek īstenota ideja. Protams, veiksmi veido arī attieksme pret to, ko dari, un veiksme nav iedomājama bez komandas.”
Viena no Straupes lauku labumu tirdziņa idejas iedzīvinātājām Astrīde Rozīte atzīst, ka veiksme ir
– ja ko esi izdomājis, uzsācis un izdarījis. “Dzīvē jau bieži neizdodas satikt cilvēkus, ar kuriem var iet vienu ceļu, un, lūk, tā ir veiksme. Viena es neko neizdarītu, ja nebūtu komandas. Bet pamatā visam ir darbs, un to nevajag uztvert kā kaut ko smagu. Mums tas sagādā prieku un dod gandarījumu,” domās dalās Astrīde
un atzīst, ka nevar
iedomāties, ka pilsētā varētu kaut ko izdomāt, iet uz pašvaldību un teikt, ka grib darīt un gūt atbalstu. “Laukos tu dzīvo, cilvēkus pazīsti, pašvaldība atbalsta, un redzi darba rezultātu. Pilsētā pazūdi starp cilvēkiem. Te dzīvojam un esam ieinteresētas, lai šī vieta attīstās, lai te kaut kas notiek. Gandarījums, ka vari dot
citiem to, kas viņiem vajadzīgs,” saka straupiete.
Starp šīgada veiksmes stāstiem jaunpiebaldzēnu
uzrakstītais par novada pašvaldību. “Nepretendējot ne uz kādu veiksmes stāstu, pašvaldība strādā iedzīvotājiem, sakārto un sakopj vidi. Novada attīstības programmā ir ierakstīts – veidot sakārtotu vidi, lai iedzīvotājiem būtu patīkami strādāt, dzīvot, atpūsties. Šajos gados ir mērķtiecīgi strādāts, ieguldīta nauda, un ir arī rezultāts. Ja to sauc par veiksmes stāstu, esmu priecīgs,” saka Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs un atgādina, ka pašvaldībai pats svarīgākais – neaizmirst, kam strādā, un mērķtiecīgi iet uz priekšu.
Latvijā darbojas četri kroketa klubi. Viens no tiem Līgatnē, kur ir vienīgais publiskais kroketa laukums Latvijā, kur šo demokrātisko spēli var mācīties spēlēt ikviens. Kroketa laukumu izveidojusi pārnovadu komanda – siguldieši un līgatnieši – , tāpēc arī klubam nosaukums “SigLig”.
“Kluba veiksmes stāsts bija atspēriens, ko guvām, saņemot atbalstu projektā,” saka izpilddirektore Sarmīte Usāne un uzsver, ka klubs visu laiku attīstās, piedaloties izstādēs, dažādos pasākumos, daudz tiek darīts, lai popularizētu kroketu, tiek domāts par tālāku attīstību.
Dārza svētkos tika godā celts tikai viens veiksmes stāsts no katra novada. No Amatas novada – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
“Zaļais grozs”, Cēsu novada – Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, Jaunpiebalgas novada – pašvaldība, Līgatnes novada – kroketa klubs “SigLig”, Pārgaujas novada – biedrība
“Free Wind Archers”, Priekuļu novada – Vides risinājumu institūts, Raunas novada – SIA “Raunas Lauktehnika”, Vecpiebalgas novada – sporta klubs “Alauksts”. Katrā novadā, protams,
ir daudz vairāk veiksmes stāstu. Arī tas var būt iedrošinājuma avots – darīt.
Nākamgad būs atkal jauni stāsti par to, ko spēj, prot un grib izdarīt vidzemnieki.
Sarmīte Feldmane
Komentāri