Šovakar (22.10.2021.) bija paredzēts Vidzemes kamerorķestra 40.jubilejas koncerts. Tas atcelts.
“Ļoti gribētos vēl šogad jubilejas koncertu nospēlēt, kad vien varēsim, to darīsim. Ar optimismu raugos nākotnē un tāpat pagātnē,” saka kamerorķestra diriģents Andris Veismanis un uzsver, ka svētdien bija mēģinājums, vēl bija plānots viens mēģinājums, koncerts ir sagatavots, lai tiktos ar klausītājiem. A.Veismanis atklāj, ka koncerta laiks plānots, gan balstoties uz pērnā gada pieredzi, gan rēķinoties ar koncertzāles noslodzi.
40 gadi kamerorķestrim, kura darbības vieta saistās ar Cēsīm, ir nozīmīgs kultūras notikums.
Čelliste Ilze Petrovska kamerorķestrī spēlē no tā dibināšanas. “Tolaik mācījos mūzikas vidusskolā, un orķestra dibinātājs Igors Graps mani iesaistīja. Pirmie mēģinājumi notika Rīgā, jo orķestrī bija daudzi rīdzinieki. Igora Grapa iecere bija izveidot apvienību, kurā kopā muzicētu gan Vidzemes mūzikas skolu pedagogi, gan absolventi un audzēkņi,” stāsta I.Petrovska. Šajos gados viņa iecere ir piepildījusies – Vidzemes kamerorķestrī muzicē Cēsu, Valmieras, Limbažu, Mazsalacas, Jaunpiebalgas, Ērgļu, Gulbenes, Madonas un Līgatnes mūzikas skolu pedagogi, kā arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi un absolventi.
“Strādājuši esam visus šos gadus, iesaistījušies dažādos projektos, spēlējuši kopā ar daudziem Latvijā un arī ārpus tās robežām pazīstamiem mūziķiem, kad viņi bija vēl studenti un kad jau bija ko sasnieguši. Iespēja spēlēt ar orķestri ir nenovērtējama arī Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un visiem jaunajiem mūziķiem Vidzemē. To pierāda koncerts “Vidzemes talanti”. Radošā dzīve ir interesanta, spēlējam ne tikai klasisko mūziku,” pārdomās dalās kamerorķestra čelliste. I.Petrovska atgādina, ka savulaik kā Vidzemes kamerorķestra finansētāji iecerētas visas Vidzemes pašvaldības, tā tas īstenojies, par orķestri aizvien gādā Cēsu pašvaldība. Kolektīvs cenšas iesaistīties projektos, tā piesaistot finansējumu programmu veidošanai, koncertiem un attīstībai.
“Meklējam iespējas uzstāties. Arī pandēmijas laikā, ja vien bija kāda iespēja, strādājām, koncertējām,” uzsver A.Veismanis. Pērn valsts svētkos Vidzemes kamerorķestris uzstājās bez klausītājiem, koncertu rādīja televīzijā. Tas piedalījās Aijas Andrejevas koncertā, kur bija nedaudz skatītāju, daudzi skatījās televīzijā. Sadarbībā ar fondu “Viegli” tapis dubultās skaņu plates un CD ieraksts “Desmit pāri” kopā ar pazīstamiem mūziķiem, piemēram, R.Kauperu.
“Cenšamies izmantot katru iespēju, lai klausītāji mūs dzirdētu,” saka A.Veismanis un atklāj, ka Vidzemes kamerorķestris, kura vadību viņš pārņēma 1995.gadā, pašam ir pirmā instrumentālā laboratorija ārpus specialitātes – kordiriģēšanas. “Vadīju Cēsu Pils kori, bija piedāvājums, kuram piekritu. Tolaik kamerorķestris bija kultūras dzīves veidotājs Cēsīs, rīkojām Cēsu mūzikas festivālu, katru gadu notika dažādi koncerti. Zāles vienmēr bija pilnas, pēdējos gados klausītāju rindās ir brīvas vietas. Iemesli dažādi – emigrācija, arī plašais koncertdzīves piedāvājums un iespējas.
Katru gadu orķestris sniedza ap 20 koncertiem, piedalījies koncertos daudzviet Latvijā, ne tikai Rīgā, arī izrādēs, operās, esam uzstājušies ārzemēs. Igaunijā koncertējām Igaunijas simtgadē, ar kaimiņiem izveidojusies laba sadarbība. Spēlēts arī Zviedrijā, Vācijā,” pastāsta kamerorķestra diriģents. Tā kā ikdienā A.Veismanis saistīts ar Latvijas Mūzikas akadēmiju un Nacionālo operu, Vidzemes kamerorķestris ir kā atbalsta punkts, kur var izmēģināt jaunas profesionālās idejas. “Strādājot ar citiem kolektīviem, cenšos jaunās vēsmas ienest arī kamerorķestrī. Tā ir vienība, kas dod jaunos mūziķus arī citiem orķestriem. Orķestris ir iespēja attīstīties,” stāsta A.Veismanis. Tā Madara Pētersone, kura ilgus gadus spēlēja kamerorķestrī, tagad muzicē “Kremerata Baltica”.
Par Vidzemes kamerorķestra daudzpusību liecina dažādie mūzikas žanri, kuriem orķestris pievērsies. Diriģents uzsver: “Neesmu tik konservatīvs, lai atzītu tikai klasisko mūziku.” Latvijas Nacionālajā operā muzicēts kopā ar solistiem no ASV, Lielbritānijas, Krievijas, Holandes un Latvijas. Vidzemes kamerorķestra radošajā biogrāfijā nozīmīga vieta ierādīta arī lielo vokāli instrumentālo formu atskaņojumiem, starp kuriem ir gan J. S. Baha Sv. Jāņa pasija un Ziemassvētku oratorija, gan K. Orfa scēniskā kantāte “Carmina Burana” un G. F. Hendeļa oratorija “Mesija”, kuru atskaņojumos piedalījušies igauņu, lietuviešu un latviešu solisti, kamerkoris “Ave Sol”, valsts koris “Latvija” un Latvijas Radio koris. Ar orķestri sadarbojušies daudzi no labākajiem Latvijas solistiem un mūziķiem, kā arī komponisti Pēteris Vasks, Arturs Maskats, Pēteris Plakidis, Andris Dzenītis un citi. “Ne tikai jubilejas koncerts atcelts, tāpat komponista, cēsnieka Andra Riekstiņa jubilejas koncerts, novembrī bija paredzēts operas uzvedums. Visvairāk uztraucos par klausītājiem, par kultūras nozari.
Klausītājs un skatītājs pamazām zaudē uzticēšanos, viņš ir samulsis – vai būs koncerts, izrāde vai nebūs. Zūd tik ierastais Eiropā - mūziķi spēlē, klausītāji klausās. Attālinātā dzīve, mācības atstās sekas, par kurām pat nenojaušam,” pārdomās dalās A.Veismanis un atgādina: “Mums ir daudz jaunu talantīgu mūziķu, viņus dzirdējām “Vidzemes talantos”, šis laiks viņiem ir liels pārbaudījums.”
A.Veismanis ikvienam mūzikas cienītājam vēl saglabāt mīlestību uz mūziku. “Uz tikšanos koncertos!” saka Vidzemes kamerorķestra diriģents.
Komentāri