Ietekmē demogrāfija
Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās ir ietekmējusi ikvienu mācību iestādi, arī Vidzemes Augstskolu. To pie sarunu galda saka Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, kad sapulcējušies Cēsu, Priekuļu, Smiltenes un Valmieras profesionālo skolu direktori. Tās ir skolas, kuru absolventi arī varētu būt studenti Vidzemes Augstskolā.
Vidzemes Augstskolas piedāvājumā veiktas pārmaiņas. “Esam mainījuši profilu,” tāda ir rektora ziņa sabiedrībai. Kādreiz tieši sociālo zinību jomā studējošie gaidīti lielā skaitā, bet biznesa vadības programma paredzēta par maksu un mācību iestādei bijusi nozīmīga. Tagad augstkola mainās, lielāku uzmanību veltot eksaktajām zinātnēm.
Augstskola veikusi pētījumu, noskaidrojot, kāpēc cilvēki joprojām aizbrauc no Latvijas. “Pētījumā secinājām, ka jaunietis, sasniedzis 18 gadus, tagad nebrauc prom, jo te ir slikti. Ieguvis vidējo izglītību, jaunietis aizbrauc pie ģimenes ārzemēs. Tur notiek ģimenes apvienošanās. Ja jaunietis sāk arī studēt ārzemēs, tad mēs augstskolā gandrīz neko nevaram vairs darīt, ” par iespējām ieinteresēt studēt Latvijā saka rektors.
Ko augstskola var darīt?
“Iespēju robežās iedot maksimāli labāko,” tā uzskata rektors, domājot par studentu ieinteresēšanu. Augstskola veiksmīgi startējusi konkursos. Saņemts finansējums un daudz kas modernizēts. “Šobrīd ieguldām miljonu laboratoriju atjaunošanā,” uzsver Gatis Krūmiņš. “Citas augstskolas būvējas, bet mēs neko jaunu Valmierā nebūvējam. Tas ir principiāls lēmums. Telpas vienmēr atradīsies – tāpēc galvenais augstskolai ir aprīkojums, it īpaši informācijas tehnoloģiju jomā. Šo programmu jomā augstskolas jau speciālizējas, un Valmierā tagad var studēt programmā, lai apgūtu papildināto realitāti mobilajās tehnoloģijās.” Šīs programmas izveidošana augstskolai izmaksājusi ļoti dārgi.
Labā ziņa, ko Valmierā pie sarunu galda profesionālo vidusskolu direktoriem darīja zināmu rektors, ir augstskolas sadarbība ar partneriem no industrijām. Sadarbība notiek arī starptautiskā līmenī. Daļa no starptautiskajiem uzņēmumiem bāzējas Valmierā vai citur Vidzemē. Nozīmīga daļa šādu uzņēmumu, protams, ir Rīgā.
Pagājušajā gadā Vidzemes Augstskola aicinājusi uzņēmumu speciālistus nolasīt lekcijas augstskolas studentiem. Pirmās studentu apmācības bijušas veiksmīgas, uzņēmumi pieteikušies sadarboties ar Vidzemes Augstskolu arī turpmāk.
Augstskola nevarot panākt, lai IT speciālists pārnāktu darbā, pamestu savu darbu par labu pasniedzēja darbam. Lai augstskola augsta līmeņa programmētāju iegūtu par pasniezēju, esot jāsola alga, kas ir divas trīs reizes lielāka par tagadējo algu pasniedzējiem. Vidzemes Augstskolai izdevies saviem pasniedzējiem palielināt algas par 10 procentiem, un tas jau bijis kaut kas! Vēl vairāk maksāt – tādu iespēju augstskolai tikpat kā neesot.
Speciālisti kiberdrošībai
“Tagad sākam strādāt pie studiju programmas, kurā apmācīsim kiberdrošības speciālistus,” stāsta rektors. Arī te vajadzīgi pasniedzēji, un arī šajā darbā augstskola lūdz iesaistīties un studentu priekšā nākt aroda profesionāļiem. Speciālists ieplāno divas trīs dienas, lai atbrauktu no Rīgas nolasīt lekcijas Valmierā. Šāds speciālistu pakalpojums augstskolai neesot lēts. Augstas raudzes speciālists par darbu nedēļas nogalē savā kontā gribot ieraudzīt summu ar trīs nullēm – atbilstoši savām zināšanām.
Augstskola meklējusi veidus, kā ieinteresēt sadarboties ar to. Uzņēmumu vadītāji saprot, ka jauni speciālisti būs vajadzīgi. Tātad augstskola studentu sagatavošanā atbalstāma, jāpiedāvā savi speciālisti kā pasniedzēji. Speciālisti arī braucot uz Valmieru, lasa lekcijas, iesaistās lekciju kursu uzlabošanā.
“Ja nebūs studentu, nebūs jauno speciālistu, Latvijā nevarēs pastāvēt IT biznesa uzņēmums,” apstākļus, kas veicinājuši uzņēmēju un augstskolas sadarbību, it sevišķi IT jomā, raksturo rektors.
Vasarā IT specialitē Vidzemes Augstskola pēc rektora Gata Krūmiņa teiktā pārsteidzoši labi veikusi studentu uzņemšanu. Uzņemti par 40 studentiem vairāk nekā pirms gada. “Nevaram teikt, ka uz augstskolu nenāktu mācīties,” teic rektors, “taču starp jaunajiem studentiem vidusskolas beidzēju kļuvis mazāk par kādiem 12 procentiem.”
Kā būs tālāk – viss angliski?
Par augstskolas nākotni Valmierā G. Krūmiņš saka: “Skatos ar piesardzīgu optimismu un saku, ka Vidzemes Augstskolai jāturpina darboties tā, kā tagad esam sākuši. Informācijas tehnoloģiju apguve līdzās sociālo programmu piedāvājumam augstskolā. Abas komponentes liekot kopā, varam stutēt pašu Vidzemes Augstskolu un visu Vidzemi.”
Mācību procesā vēl vairāk ienākšot angļu valoda. Latvijas tirgus, pateicoties starptautisku kompāniju klātbūtnei, kļuvis par starptautisku tirgu. Liela daļa kompāniju Latvijā strādā tikai angliski, arī internetā mājas lapu latviešu valodā tām nemaz neesot. Ja augstskola vēlas sākt sarunas ar kādu no kompānijām, tas jādara angliski. Maģistra līmeņa programmas “Virtuālā papildinātā realitāte”apgūšana arī notiks angliski. Ja Latvijā pret to iebildīs, tad nāksies izšķirties, vai augstskolai atkāpties no iesāktā ceļa – iegūt starptautisku konkurētspēju. Ja ievēros Latvijas mācību valodas principus, tad studentus gatavos tikai darbam lokālajam – Latvijas – darba tirgum.
Studē arī pasniedzēji
Rektors Gatis Krūmiņš stāsta, ka ilggadējiem pasniedzējiem augstskolā pašlaik ir sarežģīta situācija. No viņiem tiek prasīta pārprofilēšanās un IT mācību priekšmetu pasniegšana starptautiskā biznesa valodā. Runāt angļu valodā tādā līmenī, lai nepazeminātos diskusijas kvalitāte – tas pasniedzējiem tagad jāapgūst. Augstskola savējos atbalstot, rīkojot pasniedzējiem valodas kursus.
Vidzemes Augstskola piedāvā bakalaura programmas latviešu valodā, taču turpinās ceļu, lai notiktu mācību programmu vēl lielāka internacionalizācija. Šobrīd informācijas tehnoloģiju programmā mācās 18 studenti no Francijas. Noslēgts līgums, ka ik pavasari viņi no franču augstskolas ieradīsies Vidzemē pie augstskolas pasniedzējiem. Veselu semestri viņi apgūs pašu jaunāko par virtuālo papildināto realitāti. Šoruden augstskola atvērs arī maģistra programmu šajā specialitātē. Tik globāli jau tagad notiek mācību procesi Valmierā.
Un tad seko studentu atbirums
Šodien ne visiem vajagot augstāko izglītību, lai tiktu pie labi apmaksāta darba, tajā skaitā IT jomā. Tāds ir Vidzemes Augstskolas rektora secinājums. “Ja tehnikumā var iegūt labu tehnisko izglītību, piemēram, programmēšanā, tad kāpēc vēl nākt uz augstskolu? Jauni speciālisti ir tik vajadzīgi uzņēmumos, un darbs ir pie dažādiem tehniskiem līmeņiem.
Ko novērojusi augstskola? Jaunietis iestājas tajā sajūsmas dēļ par tehnoloģiju attīstību, vērtētu pēc telefonā paša izmantotām iespējām. Jaunietis lepojas ar sevi, cik veikli tās pielieto. Taču Vidzemes Augstskolā skolu beidzējus sagaida priekšmets “Programmēšas valoda”, kurā bez labām matemātikas zināšanām un iemaņām neiztikt. Cik interesantas citu izstrādātas un ikvienam ar telefona starpniecību pieejamas škiet dažādas programmas, tik mācīšanās programmēšanu apgūt dažam jaunietim liekas neinteresanta. Daļa jauno studentu tāpēc jūtas pat pārsteigti par to, kas jāapgūst izraudzītajā profesijā. “Tā programmētājam visu mūžu jāstrādā?” brīnās jaunuzņemtie studenti, un sākas viņu atbirums. No Vidzemes Augstskolas gada laikā veidojas arī latviešu studentu atbirums. Tas nav mazs – ap 30 procentu.
Komentāri