Vidzemes plānošanas reģions darbojas jau vairāk nekā pusgadu.
Plānošanas reģions ir valsts finansēta institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir Vidzemes attīstības plānošana un koordinācija, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība reģiona un valsts līmenī, reģiona attīstības programmas izstrāde sadarbībā ar Vidzemes attīstības aģentūru, reģiona attīstības pasākumu organizēšana, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību interešu aizstāvēšanu ministrijās un veicinātu līdzsvarotu attīstību Vidzemē. Vidzemes plānošanas reģionu veido Cēsu, Valmieras, Gulbenes, Madonas, Valkas un Alūksnes rajons. Tajā neietilpst Vidzemei vēsturiski piekrītošais Limbažu rajons, jo tolaik, kad veidojās reģioni, šo pašvaldību vadītāji nolēma pievienoties Rīgas reģionam.
Par Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pilnvarām administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede saka: “ Mūsu kompetencē ietilpst reģiona attīstības plānošana, koordinācija, pašvaldību un citu valsts iestāžu sadarbības nodrošināšana. Lēmēji ir reģiona politiķi, kuri izlemj politiskos jautājumus, bet administrācija vairāk ir kā saimniecības vadītājs, ideju ģenerators un priekšlikumu sniedzējs politiķiem – reģiona attīstības padomei, sešu minēto rajonu pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem. Sadarbojamies ar ministrijām, cenšamies Vidzemes vēlmes sabalansēt ar valsts prasībām. Visaktīvākā sadarbība ir izveidojusies ar Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju, kuras pārraudzībā esam.
Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja stāsta, ka nākamais gads padomei būs ļoti intensīvs, jo būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Šobrīd darba grupās nozaru ministrijās, kas izstrādā ES finansējuma apgūšanas noteikumus, iesaistīti gan administrācijas darbinieki, gan politiķi.
“Tam visam, protams, jābūt saskaņotam ar reģiona teritorijas plānojumu un attīstības programmu” saka G. Kalniņa – Priede un turpina: “Mūsu ikdienas darbs ir atzinumu sniegšana par reģionā ietilpstošo pašvaldību teritorijas plānojuma atbilstību likumdošanā noteiktajām prasībām un Vidzemes interesēm kopumā, par valdībā izstrādātajiem dokumentu projektiem. Regulāri organizējam sanāksmes ar citu reģionu pārstāvjiem. Lai nodrošinātu koordināciju un konstruktīvu sadarbību ar visām nacionālā līmeņa institūcijām un citiem plānošanas reģioniem, katrā plānošanas reģionā ir izveidota sadarbības komisija, kuras sēdēs cenšamies panākt vienošanos jautājumos, kas skar katru reģionu un valsts pārvaldes intereses Latvijā kopumā. Tie ir jautājumi par to, ko reģioni vēlas no Rīgā esošajām ministrijām un viņu speciālistiem gan politiski, gan administratīvi, lai valsts attīstītos kaut cik līdzsvaroti. Aktualitāte, protams, ir novadu reforma, kur katru dienu parādās jaunas kartes, kas ietekmēs katras pašvaldības nākotni, zināmā mērā arī mūsu darbu. Taču neatkarīgi no šīm nepārtrauktajām izmaiņām politiskajos procesos, ikdienas pienākumus veicot – sniedzot atzinumus par pašvaldību teritorijas plānojumiem, likumprojektiem -, cenšamies pēc iespējas apolitiskāk lemt ikvienu jautājumu, kas skar Vidzemes intereses.”
Administrācijas vadītāja skaidro, ka svarīgi ir katram interesentam vienkārši paskaidrot, kas ir šī jaunizveidotā iestāde: “Saku, ka esam vidutāji, reģiona interešu aizstāvji starp galvaspilsētu Rīgu un Vidzemi. Esmu bijusī rīdziniece, un Cēsīs ļoti labi jūtos, varu mierīgi, bez lielpilsētas trokšņa, nemitīgās steigas strādāt un atpūsties, jo Vidzemē ir ļoti skaista daba, sirsnīgi un atsaucīgi cilvēku, tikai ceļi varēja būt labāki. Taču katrai maizītei ir sava garoziņa. Birojs, protams, vēl ir tapšanas stadijā. No nākamā gada janvāra būs mums apmācīti vēl divi teritorijas plānotāji, kuri uz vietas vērtēs gan mūsu reģiona, gan valsts un nacionālā līmeņa teritoriju plānojumus,” stāsta G. Kalniņa – Priede un piebilst, ka šajā gadā centušies sevi popularizēt pašvaldību iestāžu, lauku uzņēmēju vidū, piedāvājot iespēju piedalīties semināros kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības, Finanšu ministrijas pārstāvjiem, gan par profesionālās izglītības attīstību reģionā, gan par iespējām pretendēt uz ES finansējumu, kā arī par ekonomiska rakstura sadarbību ar citām ES dalībvalstīm
“Piedalījāmies arī izstādē – gadatirgū “Izvēlies Piebalgu” un stāstījām vietējiem zemniekiem un zemnieku saimniecību īpašniekiem kopā ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem par iespējām iesaistīties ES finansētajos projektos. Un atsaucība bija tiešām liela,” saka administrācijas vadītāja un piebilst, ka reizi mēnesī notiek sēdes ar nozaru ministriju atbildīgo amatpersonu piedalīšanos par izglītības attīstību, ceļu un transporta problēmām, par medicīnas aprūpi, vides jautājumiem. Trešdien bija kārtējā attīstības padomes sēde. Tajā nolēma Vidzemes attīstības aģentūras izstrādāto Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma projektu iesniegt izvērtēšanai Nacionālajai reģionālās attīstības padomei un Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijai. Analizēja jaunās reģiona attīstības programmas izstrādes gaitu un mūžizglītības rīcības programmas nākotni Vidzemē. Padome vienojās, kādi ierosinājumi iesniedzami Izglītības un zinātnes ministrijai par reģiona prioritātēm mācību aprīkojuma un infrastruktūras uzlabošanai arodskolās.
“Esam apņēmušies līdz gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomē izskatīt jautājumus, kas saistīti ar pārējām tautsaimniecības nozarēm. Gatavojoties kārtējām sēdēm, vienmēr sanākam kopā ar nozares speciālistiem, jo, uzklausot praktiskā darba darītājus, ir iespējams sagatavot konstruktīvus priekšlikumus padomes locekļiem, lai varētu lemt par reģiona nākotni,” saka G. Kalniņa – Priede.
Komentāri