Ja būtu tops ar būvēm, uz kurām Cēsīs gaidīts visilgāk, pirmajā vietā būtu Cēsu vecā tirgus plānotā pārbūve.
Pirmās idejas izskanēja jau krietni pirms 20 gadiem, bet arī esošais nomnieks vezumu nav izkustinājis un, kā liecina informācija, līdz nākamajai vasarai negrasās arī kustināt. Bet no viņa rīcības atkarīga arī esošā Cēsu tirgus rekonstrukcija.
Plānotā tagadējā tirgus paviljona rekonstrukcija, kurai vajadzēja ritēt pilnā sparā, saistīta ar projekta Valmieras ielā 2, tas ir, vecā tirgus realizāciju. Pašvaldības uzņēmuma “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš saka: “Kamēr tas nav īstenots, kamēr neesam attīstītājiem atsavinājuši zemes gabalu, mums nav finansējuma rekonstrukcijai. Kad tirdzniecības centra projekts tiks realizēts, viņi iegūs pirmpirkuma tiesības uz zemi, uz kuras tapis viņu objekts, un tad mums ir līdzekļi paviljona rekonstrukcijai.”
Atgādināsim, ka jau pirms diviem gadiem Cēsu domes deputāti lēma par nepieciešamību divu gadu laikā veikt pašreizējā tirgus paviljona rekonstrukciju un teritorijas labiekārtošanu. Pērn uzstādīja vairākas jaunas āra nojumes, paveikti daži citi darbi, taču kopējā teritorijas labiekārtošana nav sākta. Arī tam neesot līdzekļu, skaidro M. Bērziņš: “Teritorijas labiekārtošanas tāme pērn decembrī tika aprēķināta aptuveni 300 tūkstoši eiro, tagad būvnieki saka, ka jārēķinās ar sadārdzinājumu par 30 – 35 procentiem, tātad klāt vēl 100 tūkstoši. Ar uzņēmuma apgrozījumu 160 – 170 tūkstoši gadā to nevaram pacelt.”
Viņš arī norāda uz nebijuši augstajām elektrības cenām, pagājušajā mēnesī elektrības rēķins bijis 4,5 reizes lielāks nekā parasti, visa nomas maksa aizgājusi, lai nosegtu to.
“Bet ir taču vēl pārējās izmaksas,” saka M. Bērziņš. “Tagad varam teikt – labi, ka mums ir zināma rezerve un varam izdzīvot gaidāmo ziemu. Mūsu nosacījums ir nodrošināt uzņēmuma nepārtrauktu darbību. Protams, gribam tirgu pilnveidot, bet nav tādu iespēju, jo apkārtnes labiekārtošana daudz naudas klāt nedos, būs tikai labāki apstākļi.”
Lai tērētu mazāk elektroenerģijas, pērn paviljona pārtikas daļā nomainīts apgaismojums uz LED spuldzēm, šogad plānots to izdarīt arī rūpniecības preču pusē. Tas ir liels ieguldījums, bet dod reālu ekonomiju, īpaši pie šī brīža elektroenerģijas cenām.
“Tagad samazinām arī darba laiku, pirmdienās tirgus būs slēgts, citās dienās strādās par stundu mazāk, jo pieredze rāda, ka apmeklētāju šajā laikā ļoti maz, toties elektroenerģijas ekonomija ziemā mēnesī var būt vairāk nekā 1000 kilovatu, jo arī apkuri nodrošina elektrība. Kad šo paviljonu uzcēla, bija paredzēts tur uzkavēties vien īsu laiku, tāpēc izlēma, ka īsajam posmam elektrības risinājums apkurei ir labākais,” stāsta M. Bērziņš.
“Cēsu tirgus” valdes loceklis Arkādijs Suškins atklāj, ka pagājušajā gadā uzņēmums noteikto kovida ierobežojumu dēļ strādājis ar zaudējumiem: “Ministru kabineta noteikumi noteica pašvaldības un valsts kapitālsabiedrībām segt nomniekiem zaudējumus, ko tie cieš sakarā ar noteiktajiem ierobežojumiem. Mēs bijām spiesti rūpniecības preču tirgotājiem piešķirt atlaides proporcionāli viņu apjomu kritumam līdz 90 procentiem. Bet to nekompensēja ne valsts, ne pašvaldība.”
Pērn M. Bērziņš “Druvai” teica, ka ir vēlme tikt vaļā no celtniecības žogiem, kas ieskauj stādu, puķu tirgotājus, bet izrādās, viss ar vēlmi arī beidzas.
“Gribējām līdzīgi kā stadionā arī ap tirgus laukumu divu metru augstu metāla žogu, taču būvvalde tam nepiekrita,” stāsta M. Bērziņš. “Žogs būtu ļoti noderīgs, teritorija ārpus darba laika būtu slēgta, darbotos perimetra signalizācija, bet tika norādīts, ka teritorijai jābūt pieejamai jebkurā laikā. Un kas ir tagad? Vasarā mūsu nojumes naktsguļai izmanto bezpajumtnieki, jo ir jumts virs galvas, viņi tur atstāj atkritumus, arī savas vajadzības kārto turpat, un tad no rīta darbiniekiem tas viss jāsavāc, jātīra, jāmazgā. Garāmbraucēji teritorijā atstāj atkritumu maisus. Nevaram atļauties nakts dežurantu, ja būtu žogs, slēdzama teritorija, viss būtu atrisināts.”
Jautāts, vai pašvaldība nevarētu palīdzēt ar finansējumu ieplānoto darbu veikšanai, M. Bērziņš skaidro, ka pašvaldība var ieguldīt naudu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, lai to izlietotu noteiktam mērķim.
“Nezināmā joprojām daudz, bet, ja kāds grib uzskatīt, ka apzināti kaut ko bremzējam, ka esam iecirtuši kāju durvīs, tā nav. Nav mūsu interesēs kaut ko nedarīt, gribam darīt, bet varam tikai tik, cik ir iespējas,” saka M. Bērziņš.
Ņemot vērā, ka būvniecības sākums vecajā tirgū atkal atlikts, māc arvien lielākas šaubas, ka tas nenotiks arī nākamgad. “Cēsu tirgus” pārstāvji gan norāda, ka nav grozīts gala termiņš, kad tirdzniecības centram jābūt uzbūvētam, – 2025.gada 30.jūnijs.
Komentāri