Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Verona kļūst par Anetes otrajām mājām

Druva
23:00
14.09.2007
4
8lp Anete Dambe

”Kad vēl es izmēģināšu visu, ja ne tagad? Pašlaik no dzīves jāiegūst maksimāli daudz pieredzes un tad jau redzēs!” atzīst 20 gadus vecā Anete Dambe, kura otro gadu mācās Veronas universitātē komunikāciju zinātnes – izdevniecību un žurnālistiku.

Cēsīs Anete ar ļoti labām sekmēm absolvēja pilsētas ģimnāziju un pagājušā gada vasarā uz pastāvīgu dzīvi pārcēlās uz Itāliju, Veronu, taču ne tikai tādēļ, lai mācītos augstskolā, bet arī lai būtu kopā ar draugu Manuelu de Veči, kurš ir BMX čempions Itālijā. Tagad abi kopā ir divarpus gadus, bet pusotrs gads pagāja, nepārtraukti pārvarot attālumu starp Latviju un Itāliju, sazvanoties, tomēr lielāko laiku pavadot šķirti.

”Pie visa pierod, bet vieglāk laikam pierast pie dzīvošanas kopā nekā pie dzīvošanas atsevišķi. Kopā būšanu ļoti, ļoti gaidījām un tagad to esam sagaidījuši, tādēļ atgriezties gaidīšanā es, šķiet, nevarētu,” vērtē Anete.

Tagad Anetes ikdiena saistīta ar Itāliju, uz Latviju abi atbrauc vien atvaļinājumu laikā un uz svētkiem, tādēļ viņa atzīst, ka vienīgais, kā Itālijā viņai trūkst, ir ģimene un Latvijas draugi.

Izvēli mācīties Veronas universitātē Anete uzskata par pareizu un nenožēlo: ”Man ļoti patīk tas, ko te iegūstu un ko daru! Kurss ir ļoti praktisks, te daudz mazāk laika tiek veltīts mazsvarīgām lietām, kas bieži vien raksturīgi Latvijā.

Latvijā māca daudz no visa kā, bet rezultātā galvā nepaliek ne puse. Šajā universitātē uzskata – ja gribam kļūt par žurnālistiem, mums jāmāk orientēties jebkurā vidē. Ja mūs sūta rakstīt par karu, mums jāzina, piemēram, vēsture, ja mūs sūta uz teātri, mums jāorientējas kultūrā. Tādēļ sniegtās zināšanas ir gana vispārīgas, bet arī gana padziļinātas.”

Anete stāsta, ka mācības notiek itāliešu valodā. Viņa vērtē, ka tas nav grūti, jo valoda ātri pielīpot: ”Kad uz katru eksāmenu esi spiests izlasīt ap tūkstoš lapaspusēm teksta, tad pirmās piecdesmit varbūt iet grūti, bet tālāk jau vairs to nejūt.”

Anete atzīst, ka, izvērtējot pagājušā mācību gada sekmes, var redzēt, ka: ”laikam biju sevi tik ļoti iebiedējusi, ka būs ļoti, ļoti grūti, ka ar rezultātiem pārsteidzu sevi”. Arī mācību satura kvalitāte ir augstāka nekā Anete bija gaidījusi.

Līdztekus mācībām Anete strādā vairākās modeļu aģentūrās. Viņas pienākums ir produktu, veikalu, firmu un pasākumu popularizēšana, tādēļ jāpiedalās svarīgos pasākumos, expo izstādēs. ”Šis darbs ideāli papildina to, ko apgūstu universitātē. Ne reizi neesmu strādājusi divus vienādus darbus, katru reizi esmu citā vidē un man ir jāmāk pielāgoties tai, izmantot savas zināšanas, lai radītu par sevi un pārstāvēto kompāniju labu iespaidu,” skaidro Anete, norādot, ka darbs dod to, ko universitāte nevar – ļoti daudz un dažādu sakaru.

Anete arī strādā un palīdz Manuela ģimenes kancelejas preču veikalā. Viņa atzīst, ka divu gadu laikā iemācījusies daudz, ir nācies palīdzēt pat grāmatvedības jautājumos.

Itālijā Anete nejūtas svešiniece: ”Nejūtos kā mazākumtautības pārstāve, bet gan kā eiropiete. Esam taču Eiropas Savienībā, tā itāļi mani arī uztver.

Tur atšķirīga attieksme ir pret tiem cilvēkiem, kuri ieceļo, piemēram, no Marokas, Āfrikas – viņu ir ļoti daudz un viņi turp brauc citos nolūkos.”

Domājot par nākotni, Anete uzskata, ka viņai būs iespējas strādāt par žurnālisti: ”Te ir tāpat kā Latvijā – daudz atkarīgs no sakariem, bet nedomāju, ka tas ir neiespējami.”

Gan skolas laikā, gan arī tagad Anete sev uzstāda augstus mērķus un arī spēju latiņu. Viņa pat atzīst, ka vēlme sasniegt aizvien augstākas virsotnes dažubrīd biedē: ”Man sāk šķist, ka kļūstu par karjeristi, sāku domāt ļoti racionāli.

Kad vēl biju Cēsīs, bija augsti mērķi, daudz darīju, bet tomēr vēl biju mājās – ligzdiņā, kur mani apčubināja. Tagad esmu šeit un man pašai ar visu ir jātiek galā. Aizvien ir lieli mērķi, bet tie tagad ir ne tikai sapņi, bet arī reāla nepieciešamība. Sasniegumi tikai paaugstina latiņu un gribas kāpt aizvien augstāk un augstāk.” Lai gan Anete ir tālu prom no mājām, tomēr viņa nebūt neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu strādāt Latvijas labā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
35

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi