Atzīmējot Valsts Zemes dienesta (VZD) 30 gadu jubileju, Vidzemes reģionālās pārvaldes darbinieki pulcējās Cēsīs uz svinīgu pasākumu, kas iesākās ar koka iestādīšanu Pils parkā. Klāt bija arī Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.
Decembrī apritēs 30 gadi, kopš pieņemts likums “Par Valsts zemes dienestu”, kas bija pamats Valsts zemes dienesta izveidošanai, un, atzīmējot šo notikumu, piecās Latvijas pilsētās, kur atrodas reģionālās pārvaldes, tiks iestādīti koki. Kā uzrunā norādīja ģenerāldirektore, domājot par svētku svinēšanu, nolemts atstāt ko paliekošu: “Dienesta darbībā 30 gadi ir pieturvieta, kad vērts apstāties, padomāt, tāpēc gribam atstāt šos kokus, kas augs un zaļos arī turpmākajos gados kā piemiņas zīme par šo pirmo laika posmu. Sākam Cēsīs, un tas ir liels gods, ka varam iestādīt koku tieši Pils parkā.”
Stāstot, kāpēc izvēlēta koka stādīšana, V. Narnicka atzīmēja, ka ar to tiek pausta vēlme rūpēties, lai Latvijas teritorija attīstās un plaukst: “Ikdienā strādājam ar datiem, esam ļoti digitāli, taču šodien gribam iestādīt reālu koku. Šis koks ir valrieksts, kura nosaukums no grieķu valodas tulkojams kā karaliskais. Tie aug lieli un diženi, var sasniegt 26 metru augstumu. Šis koks ir mūsu dienesta dāvana visiem Cēsu iedzīvotājiem.”
Kā “Druvai” pastāstīja Cēsu novada pašvaldības ainavu arhitekte Signe Ķerpe, koka izvēle nav nejauša. Ir izstrādāts Pils parka attīstības plāns, kurā norādīts, kādi koki kurā vietā stādāmi, un konkrētajā vietā paredzēts stādīt valriekstu kokus.
Interesanta un simboliska sakritība arī tā, ka tieši tajā vietā, kur iestādīts valrieksta koks, šajā vasarā festivālā “Lampa” atradās Zemes dienesta telts.
VZD Vidzemes reģionālās pārvaldes direktore Saiva Krūklīte ar šo dienestu saistīta jau 29 gadus un bijusi klātesoša visām pārmaiņām, reformām. Sākumā atsevišķi bija pilsētas nodaļa un rajona nodaļa, kuras tika apvienotas vienā Cēsu nodaļā. Tad sāka veidoties Vidzemes reģionālā nodaļa, kurai pievienotas, atņemtas un atkal pievienotas mazākas nodaļas, un šobrīd reģionālās pārvaldes darbības teritorija aptver Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novadus.
“Dienests ir ļoti mainījies,” saka S. Krūklīte. “Esam Vidzemes reģionālā nodaļa, bet pasūtījumus un pakalpojumus sniedzam visā valstī, jo pārsvarā viss notiek elektroniski. Kādreiz bija kadastra grāmatas, kurās rakstījām kadastra apzīmējumus, tagad viss notiek digitālajā vidē. Tas būtiski atvieglojis dzīvi cilvēkiem, viņiem vairs nav jānāk pie mums vai uz Zemesgrāmatu, jo tās tagad ir mūsu kopējās procedūras. Ja notiek kāda mērniecība, pasūtītājs visu kārto caur mērnieku, kurš iziet visu vajadzīgo etapu.”
Atskatoties uz nostrādātajiem gadiem, S. Krūklīte uzsver, grūti noticēt, ka pagājis tik daudz. Šajā dienā svētku sajūta īpaša esot arī tāpēc, ka būs iespēja tikties ar visiem reģionālās pārvaldes darbiniekiem, ar kuriem ikdienā komunicēšana jau divus gadus notiek tikai attālināti.
VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka sarunā ar “Druvu” atzina, ka 30 gadi ir nosacīti mazs laika periods valsts dienestam un pirmie darbības gadi, kad notika īpašumtiesību atjaunošana, sakārtošana, bijuši ļoti intensīvi: “Mūsu dienests jau kopš pirmsākumiem pievērsis īpašu uzmanību tieši digitālo datu uzkrāšanai, un šī digitālā vēsture palīdz labāk saprast, kas noticis Latvijā. Šobrīd visi dati ir digitāli, kartes ar rokām neviens vairs nezīmē. Šis jubilejas gads raksturīgs ar to, ka esam vēl vairāk atvēruši da-tus, tagad visi Zemes dienesta dati, ja vien tiem nav kāda saistība ar valsts drošības vai citu risku aspektiem, ir pieejami bez maksas.”
Par VZD publiskajā telpā dzirdams salīdzinoši maz, vai tas liecina, ka darbība norit bez problēmām? “Izaicinājumu nekad netrūkst,” saka ģenerāldirektore. “Pirms diviem gadiem dienestam tika pievērsta pastiprināta uzmanība, jo mūsu atbildībā ir kadastrālā vērtēšana un tas ir izaicinošs jautājums.”
Ja radies iespaids, ka ekonomiskā aktivitāte valstī mazinās, darba apjoms VZD liecina par pretējo, uzsver V. Narnicka: “Jūtam, ka ļoti aktivizējas būvniecības tirgus, daudz būvē, pārbūvē. Ja skatāmies darbu apjomu par ēku uzmērīšanu, šogad, salīdzinot ar 2020.gadu, tas pieaudzis gandrīz 2,5 reizes. Cilvēki kļuvuši mobilāki, lielāku uzmanību pievērš savai dzīves vietai, videi. Ja kādreiz uzbūvēja māju un tā arī visu mūžu tur pavadīja, tagad ik pēc gadiem desmit divdesmit notiek kādas pārbūves, pārmaiņas un cilvēkiem nepieciešami mūsu pakalpojumi.”
Komentāri