Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” aizvadīts tradicionālais dzejas dienu pasākums, kas notika tieši dzejnieka dzimšanas dienā 3.oktobrī. Šogad pasākumā tika paziņots Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas laureāts, kurš tiks godināts oktobrī vai novembrī Liepas kultūras namā.
Prēmija tiek pasniegta reizi divos gados, un 2019.gadā to saņēma aktieris Vilis Daudziņš par poētisko lekciju “Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi.” Lai kļūtu par Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas laureātu, jābūt izdotai grāmatai, izveidotam iestudējumam vai citādi publicētam darbam.
Literārās prēmijas komisijas priekšsēdētāja Benita Sausiņa stāstīja, ka aizvadītajos divos gados komisijas locekļi izlasījuši vairāk nekā 20 grāmatu, kas pretendēja uz šo prēmiju: “Jāatzīmē, ka lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, bez liekām debatēm, un šī gada prēmijas laureāts ir grāmata “Aukstums. Tumsa. Bads”. Tās autors Normunds Treimanis vairs nav mūsu vidū, tāpēc prēmiju šogad saņem grāmatas sastādītājs un tās komentāru autors, vēsturnieks Kaspars Zellis.”
B. Sausiņa arī uzsvēra, ka šis ir īpašs gadījums, jo pats laureāts ir klāt izsludināšanas brīdī.
Pats K. Zellis atzina, ka prēmija tomēr pienāktos Normundam Treimanim, lai arī viņa vairs nav mūsu vidū: “Viņš bija apveltīts ar lielu literāro talantu, gluži kā tēvs Edvards Treimanis – Zvārgulis, tikai Normundam politisku apstākļu dēļ izpausties nav bijusi iespēja. Grāmata “Aukstums. Tumsa. Bads” ir unikāla laikmeta liecība, jo tajā autors stāsta par piedzīvoto padomju filtrācijas nometnē. Jāteic, ka par filtrācijas nometņu pieredzi ir ļoti maz literatūras, jo, pametot nometni, cilvēkiem nācās parakstīt dokumentu, ka viņi nekad neko neteiks par pieredzēto. Normunds to neievēroja, uzrakstīja grāmatu. Mans ieguldījums bija dot grāmatai zinātnisko novērtējumu, dažviet tekstā sniegt nepieciešamos skaidrojumus, bet atzīšos, nejūtos šo prēmiju pelnījis. Viss gods pienākas Normundam un Treimaņu ģimenes mantiniekiem, kuri man uzticēja šo darbu.”
Viņš arī pastāstīja, ka pasaules vēsturē ir gadījums, kad vēsturnieks Teodors Momzens saņēma Nobela prēmiju par darbu “Romas vēsture” un saņēma to literatūrā: “Nevelkot nekādas paralēles ar šo notikumu, neslēpšu, ka man ir liels gods saņemt šo augsto novērtējumu!”
Komentāri