Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Valsts daļēji kompensēs pašvaldībām izdevumus par personu atskurbināšanu

Druva
12:29
16.12.2014
6

Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu kompensēt pašvaldībām izdevumus par personu izmitināšanu atskurbtuvēs.

VARAM ierosinājums ir kompensēt pašvaldībām šos izdevumus 15 eiro apmērā par katru atskurbtuvē izmitināto personu, taču gadā kopējā kompensācijas summa visām pašvaldībām nevarēs pārsniegt 200 000 eiro. Kompensāciju paredzēts piešķirt no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Valdība uzdeva VARAM sadarbībā ar Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju sagatavot un līdz 2015.gada 1.decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sadarbības rezultātiem ar pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu, par pašvaldību praksi šī pakalpojuma sniegšanā un priekšlikumiem turpmākai rīcībai atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai.

Ministrija ierosina, ka, sākot ar nākamo gadu, tās uzdevums būs katru gadu līdz 1.februārim apkopot iesniegumus no pašvaldībām par izdevumiem, kas tām radušies par iereibušu personu izmitināšanu atskurbtuvēs, un sagatavot pieprasījumu par izdevumu kompensēšanu no valsts budžeta.

Ja gada laikā atskurbtuvju pakalpojumus visā Latvijā izmanto vidēji 12 000 personu, tas valstij varētu izmaksāt aptuveni 180 000 eiro gadā, liecina VARAM veiktie aprēķini. Vidēji uz vienu personu pašvaldība patlaban tērē 35 eiro, no kuriem valsts turpmāk segtu nedaudz mazāk kā pusi, ar nosacījumu, ka pašvaldības personām atskurbšanas iespējas nodrošina diennakts režīmā.

Līdzekļi būtu piešķirami tām pašvaldībām, kuras jau ir izrādījušas savu iniciatīvu un nodrošinājušas no saviem budžeta līdzekļiem atskurbšanas telpu iekārtošanu un pakalpojumu sniegšanu personām, kuras atrodas reibuma stāvoklī. Tas varētu stimulēt arī citas lielākās pašvaldības iekārtot atskurbšanas telpas, uzskata ministrija.

Šādu ierosinājumu atbalsta arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija, norādot, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un uzturēšana ir valsts pārvaldes iestāžu kompetence. Vienlaikus gan asociācija uzskata, ka tas varētu būt kā pagaidu risinājums, jo noteiktie 15 eiro nav pietiekama summa izdevumu kompensēšanai, jo pašvaldības uz vienu iereibušo personu par izmitināšanu atskurbtuvē tērē nevis 35 eiro, bet gan vidēji 48 eiro.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība iebilst, ka tiek kompensēta uzturēšana tikai 15 eiro apmērā, un uzskata, ka pašvaldību izdevumi būtu jākompensē 50% apmērā. Turklāt arī šī organizācija vērš uzmanību uz to, ka vidējās izmaksas ir vairāk nekā 35 eiro apmērā par vienu personu. Tomēr Pašvaldību savienība atbalsta, ka valstī būtu jābūt valsts institūcijai, kura veidotu noteiktu politiku šajā jomā.

Jautājums par atskurbtuvju uzturēšanu jau vairākus gadus nav atrisināts, jo jau ilgāku laiku ir strīds starp ministrijām par to, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu. Pērn VARAM prezentēja ziņojumu, kurā rosināja atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai “Latvijas Sarkanais Krusts” un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai. Tomēr šo priekšlikumu neakceptēja Labklājības ministrija. Arī Veselības ministrija pauda nostāju, ka šis ir pašvaldību, ne valsts jautājums.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Līgatnes bibliotēkai simts gadu

00:00
27.12.2024
7

Sanākot bijušajiem darbiniekiem un lasītājiem, nosvinēta Līgatnes pilsētas bibliotēkas simtgade. Kā jau salidojumā, bibliotekāres Agneses Osītes vēstures faktu atgādinājums mijās ar atmiņām. “Šodienas bibliotēka ir    saistīta ar 1924.gadā dibinātās Līgatnes papīrfabrikas slimo kases bibliotēku. Tā atradās tagadējā Pavāru mājā, toreiz to sauca “Wilhema”,” stāsta A.Osīte, piebilstot, ka bibliotēkas vēsturē Līgatnē ir senāka. 1897.gadā, kad Līgatnes […]

Pasargāt sevi no nelaimēm

00:00
27.12.2024
7

Krāpnieki kļuvuši ļoti aktīvi. Iedzīvotājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Decembrī aktualizējusies krāpšana pa telefonu un šī metode kļuvusi tehnoloģiski vēl smalkāka. Cilvēks, kas saņem zvanu, dzird sava tuvinieka balsi, kurā tiek lūgta palīdzība. Arī kopumā telefonkrāpšanu decembrī bijis daudz, vairāk nekā parasti reģistrē mēnesī. Un cietuši arī Cēsu novada iedzīvotāji. Par krāpniecību un citām aktualitātēm “Duva” […]

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
40
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
33

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
13
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi