“Jaunā Vienotība” 14.Saeimas vēlēšanās ieguvu lielāko mandātu skaitu – 26 vietas parlamentā, tāpēc saprotams, ka par šo politisko spēku Latvijas pilsoņiem, arī tiem, kas dzīvo Cēsu novadā, ir interese.
Taču, iespējams, daudzi tomēr neatceras, ka šī nav viena politiskā partija, bet gan partiju apvienība. To atgādināja sarunu festivāla Lampa laikā Cēsu Jaunajā pilī notikusī partijas’’ Vienotība’’domes un partiju apvienības ‘’Jaunā Vienotība’’ kopsēde. Tajā atzīmēja apvienības pastāvēšanas piecgadi, kā arī pārrunāja aktuālo situāciju valstī.
Pirms pieciem gadiem sadarbību slēdza partija ‘’Vienotība’’ un četras reģionālās partijas -“Valmierai un Vidzemei”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam” un Jēkabpils reģionālā partija. Pasākumā politiskā spēka pārstāvji arī atzīmēja, cik ilgi katra reģionālā partija faktiski sadarbojas ar “Vienotību”.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, “Valmierai un Vidzemei” pārstāvis, uzsvēra partiju apvienības spēju izturēt veselu vēlēšanu ciklu, kas daudziem “neizdodas”.
Arī partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs un pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens kā šī spēka sasniegumu uzsvēra 13.Saeimā padarīto, proti, ar astoņiem deputātiem izveidot valdību. Taču viņš uzsvēra – “esam procesa vidū”-, uzskaitot virkni valstiski nesakārtotu jautājumu, tostarp izglītības kvalitātes celšanu, veselības aprūpes sakārtošanu, iedzīvotāju skaita samazināšanās apturēšanu un cilvēktiesību jautājumus, jo īpaši pēc Jēkabpilī piedzīvotās traģēdijas, kur vīrietis, kas ilgstoši vajāja bijušo dzīvesbiedri, sievieti, kas bija vairakkārt lūgusi tiesībsargājošo institūciju palīdzību, nodūra.
Parlamentārietis, Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs Ainars Latkovskis runāja galvenokārt par Krievijas uzsāktā pilna apjoma kara norisēm Ukrainā, Kremļa tālākajiem plāniem un to, kā uz šī ziņu fona norit darbs pie obligātā dienesta likumprojekta pieņemšanas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzrunājot kolēģus, atzina, ka pirmo reizi nākas apkopot šo piecu gadu laikā paveikto. Premjers uzskaitīja konceptuāli padarīto – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iekļaušana Latvijas Bankā, kas kopumā izveidojusi vienu no spēcīgākajām uzraudzības iestādēm Eiropā, pieņemts likums par pāreju uz mācībām skolās tikai latviešu valodā. Patlaban Satversmes tiesa vēl strādā pie iecerētās ostu reformas, arī veselības aprūpes budžets dubultojies. K.Kariņš, uzsverot kopdarbības ieguvumus,teica, ka ļoti daudz no tā paveikts jau pandēmijas laikā. Taču kā daļēji pārvarētos izaicinājumus premjers atzīmēja energokrīzi, kas ļoti saasinājās līdz ar karu Ukrainā, un piebilda-mums vairs nav ne grama no Krievijas gāzes.
K.Kariņš arī atgādināja, ka Latvija bija teju vienīgā valsts,kura no tiesas noticēja, ka Krievija uzbruks Ukrainai, un piegādāja ukraiņiem pirmās raķetes tieši dienu pirms kara sākuma. Uzrunā K.Kariņš atkārtoti uzsvēra: “Draugi, Eiropā aizvien ir karš.’’
Šī vēstījuma fonā K.Kariņš runāja par aktuālajiem centieniem rast valdības darbam paplašinātu atbalstu, līdzšinējās domstarpības politisko spēku vidū nodēvējot par “latviskajām nesaskaņām” un vēlreiz uzsverot savu pārliecību, ka ”bez pārmaiņām mēs netiksim uz priekšu’’.
Ar īsu un konspektīvu savas atbildības jomas pašreizējām prioritātēm uzstājās arī citi “Jaunās Vienotības” valdības pārstāvji. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša iezīmēja patlaban krītošo skolēnu izglītības līmeni un jo īpaši – lasītprasmi, kā arī steidzamākos darbus skolu tīkla sakārtošanā. Prioritātes izglītības sistēmā iezīmēja arī deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre. Viņa atzina jau paveikto pedagogu izglītošanā un ieguldījumu skolu fiziskāss vides sakārtošanā, taču kā steidzamākos darbus patlaban atzina mācību līdzekļu pieejamības nodrošināšanu un labbūtības veicināšanu izglītības iestādēs, jo “tikai tad būs laba mācīšanās, ja labi tur jutīsies”.
Komentāri