Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Vakar bija Ukraina, šodien – Latvija

Anna Kola
23:00
05.07.2023
36
David2 1

Kas būs rīt, to es nezinu! – ukrainis no Doņetskas Davids Jarmošiks jau gadu ir cēsnieks.

Davids Jarmošiks līdz kara sākumam dzīvoja Ukrainas austrumos, Doņetskas apgabalā, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Ukrainska. Tā ir Ukrainas teritorija, karadarbība tur norisinās jau deviņus gadus. Davids atzīst, ka nebija plānojis doties uz Latviju, tomēr dzīve plānus pamainīja. “2021.gada augustā pirms lielā kara sākšanās es studēju universitātē, plānoju kļūt par kalnrūpniecības inženieri. Praktisko mācību laikā guvu smagu traumu –man uzkrita trīs tonnas smaga metāla konstrukcija un salauza kāju. Kāju virs ceļgala amputēja. Ukrainā pagāja ļoti ilgs laiks, lai varētu nokārtot visus vajadzīgos dokumentus gan invaliditātes statusa iegūšanai, gan protēzes izgatavošanai. 2022.gada 21.februārī devos uz Harkovu, lai sāktos protēzes izgatavošana. Tomēr to visu nācās atlikt – trīs dienas vēlāk sākās lielais karš,” stāstu sāk Davids, kurš nu jau kļuvis par cēsnieku.

Jautāts, kāpēc nolēma doties uz Latviju, Dāvids teic, ka tas bijis liktenīgas sakritības rezultātā. Apmēram divas nedēļas pēc kara sākšanās viņš uzzinājis, ka Latvijā izgatavo protēzes, ar viņu sazinājās Keitija Ledervuda, amerikāniete, kura Cēsīs gatavo protežes. “Atzīšos, nekad nebiju dzirdējis par Latviju, vēl jo vairāk- plānojis šurp doties. Taču man bija steidzami vajadzīga protēze, tāpēc braucu,” atklāts ir Davids.

Protēze Cēsīs izgatavota ļoti īsā laikā, nedēļu pēc tās saņemšanas Davids jau sācis mācīties staigāt. “Pēc trim Latvijā pavadītām nedēļām biju plānojis atgriezties Ukrainā, tomēr, zinot, ka Ukrainas austrumi bija smagi cietuši karadarbībā, atgriezties nebija droši. Apmēram pēc mēneša, kad Keitijai pastāstīju par savu tehnisko un inženiera izglītību, viņa piekrita pieņemt manu piedāvājumu palīdzēt darbā ar protēžu izgatavošanu.”

Runājot par karu, Davids kļūst pavisam nopietns. “Diemžēl karadarbība Ukrainā aizvien ir ļoti aktīvā stadijā. Šī gada laikā esmu bijis Ukrainā trīs reizes, mēnesi pavadīju mājās Ukrainskā. No turienes frontes līnija ir 20 kilometri. Nemitīgi dzirdami sprādzieni, eksploziju trokšņi. 8.jūnijā piedzīvoju smagu triecienu- kaimiņos raķešu šāviņš nogalināja 60 gadus veco mājas saimnieku, viņa 40 gadus veco dēlu un mazdēliņu, kam bija vien četri gadiņi. Tā ir kara realitāte. Gan militārais personāls, gan civilie iedzīvotāji katru dienu mirst.”

Davids piebilst, ka ir priecīgs būt Latvijā. “Latvija ir ļoti skaista. Daba šeit ir stipri līdzīga rietumu Ukrainai, tur arī ir daudz mežu, upju un ezeru, ļoti daudz skaistu vietu. Cilvēki šeit, Latvijā, ir ļoti atvērti, izpalīdzīgi. Nav arī valodas barjeras, ļoti daudzi šeit saprot un labi pārzina krievu valodu, sevišķi laba komunikācija rodas tad, kad cilvēki saprot, ka esmu no Ukrainas un ierauga manu kājas protēzi. Viņi laipni piedāvājas palīdzēt. Kad pirmoreiz ierados Cēsīs, kādu laiku mitinājos pie mācītāja, kur pavadīju teju divus mēnešus,” dalās Davids.

Viņš teic, ka kara sākšanās Ukrainā pierādījusi no jauna, ka nekas dzīvē nav mūžīgs, viss var mainīties acu mirklī. “Nav jēgas kalt milzīgus plānus nākotnei, iekrāt sapņus, ko piepildīt. Jādzīvo šodienai, jāizbauda dzīve tāda, kāda tā ir tagad – neko neatliekot uz citu dienu, jo tādas var arī nebūt. Tieši tāpēc uz Latviju atceļoju uz diviem kruķiem un ar vienu mugursomu – visas manas mantas, viss, kas man piederēja, palika Ukrainā. Tomēr šeit Dievs palīdzēja visu atjaunot, uzbūvēt citu dzīvi, kura sākās jau pēc trim mēnešiem Cēsīs. Ar jaunu kāju, ar jaunu darbu, man tagad pat ir savs dzīvoklis un automašīna. Viss dzīvē var sabrukt vienā acumirklī, bet, ja cilvēks nepadodas un tic Dieva labvēlībai, viss dzīvē tiek atjaunots. Pirmajā brīdī, protams, izmisums ir liels, karš posta arvien, tomēr tāpat aizvien atrodas kaut kas, par ko būt pateicīgam un ir dzīvošanas vērts.” Kad jautāju Davidam par viņa nākotnes plāniem, viņš pasmaida, jo atkārto, ka ir svarīgi nekaldināt grandiozus nākotnes plānus. “Kad man kāds to prasa, es vienmēr atbildu – vakar bija Ukraina, šodien- Latvija, un es nezinu, ko atnesīs rītdiena, bet ticu, ka viss būs labi!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
57

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
266

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
45

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
129

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi