Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vakar bija Ukraina, šodien – Latvija

Anna Kola
23:00
05.07.2023
35
David2 1

Kas būs rīt, to es nezinu! – ukrainis no Doņetskas Davids Jarmošiks jau gadu ir cēsnieks.

Davids Jarmošiks līdz kara sākumam dzīvoja Ukrainas austrumos, Doņetskas apgabalā, nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Ukrainska. Tā ir Ukrainas teritorija, karadarbība tur norisinās jau deviņus gadus. Davids atzīst, ka nebija plānojis doties uz Latviju, tomēr dzīve plānus pamainīja. “2021.gada augustā pirms lielā kara sākšanās es studēju universitātē, plānoju kļūt par kalnrūpniecības inženieri. Praktisko mācību laikā guvu smagu traumu –man uzkrita trīs tonnas smaga metāla konstrukcija un salauza kāju. Kāju virs ceļgala amputēja. Ukrainā pagāja ļoti ilgs laiks, lai varētu nokārtot visus vajadzīgos dokumentus gan invaliditātes statusa iegūšanai, gan protēzes izgatavošanai. 2022.gada 21.februārī devos uz Harkovu, lai sāktos protēzes izgatavošana. Tomēr to visu nācās atlikt – trīs dienas vēlāk sākās lielais karš,” stāstu sāk Davids, kurš nu jau kļuvis par cēsnieku.

Jautāts, kāpēc nolēma doties uz Latviju, Dāvids teic, ka tas bijis liktenīgas sakritības rezultātā. Apmēram divas nedēļas pēc kara sākšanās viņš uzzinājis, ka Latvijā izgatavo protēzes, ar viņu sazinājās Keitija Ledervuda, amerikāniete, kura Cēsīs gatavo protežes. “Atzīšos, nekad nebiju dzirdējis par Latviju, vēl jo vairāk- plānojis šurp doties. Taču man bija steidzami vajadzīga protēze, tāpēc braucu,” atklāts ir Davids.

Protēze Cēsīs izgatavota ļoti īsā laikā, nedēļu pēc tās saņemšanas Davids jau sācis mācīties staigāt. “Pēc trim Latvijā pavadītām nedēļām biju plānojis atgriezties Ukrainā, tomēr, zinot, ka Ukrainas austrumi bija smagi cietuši karadarbībā, atgriezties nebija droši. Apmēram pēc mēneša, kad Keitijai pastāstīju par savu tehnisko un inženiera izglītību, viņa piekrita pieņemt manu piedāvājumu palīdzēt darbā ar protēžu izgatavošanu.”

Runājot par karu, Davids kļūst pavisam nopietns. “Diemžēl karadarbība Ukrainā aizvien ir ļoti aktīvā stadijā. Šī gada laikā esmu bijis Ukrainā trīs reizes, mēnesi pavadīju mājās Ukrainskā. No turienes frontes līnija ir 20 kilometri. Nemitīgi dzirdami sprādzieni, eksploziju trokšņi. 8.jūnijā piedzīvoju smagu triecienu- kaimiņos raķešu šāviņš nogalināja 60 gadus veco mājas saimnieku, viņa 40 gadus veco dēlu un mazdēliņu, kam bija vien četri gadiņi. Tā ir kara realitāte. Gan militārais personāls, gan civilie iedzīvotāji katru dienu mirst.”

Davids piebilst, ka ir priecīgs būt Latvijā. “Latvija ir ļoti skaista. Daba šeit ir stipri līdzīga rietumu Ukrainai, tur arī ir daudz mežu, upju un ezeru, ļoti daudz skaistu vietu. Cilvēki šeit, Latvijā, ir ļoti atvērti, izpalīdzīgi. Nav arī valodas barjeras, ļoti daudzi šeit saprot un labi pārzina krievu valodu, sevišķi laba komunikācija rodas tad, kad cilvēki saprot, ka esmu no Ukrainas un ierauga manu kājas protēzi. Viņi laipni piedāvājas palīdzēt. Kad pirmoreiz ierados Cēsīs, kādu laiku mitinājos pie mācītāja, kur pavadīju teju divus mēnešus,” dalās Davids.

Viņš teic, ka kara sākšanās Ukrainā pierādījusi no jauna, ka nekas dzīvē nav mūžīgs, viss var mainīties acu mirklī. “Nav jēgas kalt milzīgus plānus nākotnei, iekrāt sapņus, ko piepildīt. Jādzīvo šodienai, jāizbauda dzīve tāda, kāda tā ir tagad – neko neatliekot uz citu dienu, jo tādas var arī nebūt. Tieši tāpēc uz Latviju atceļoju uz diviem kruķiem un ar vienu mugursomu – visas manas mantas, viss, kas man piederēja, palika Ukrainā. Tomēr šeit Dievs palīdzēja visu atjaunot, uzbūvēt citu dzīvi, kura sākās jau pēc trim mēnešiem Cēsīs. Ar jaunu kāju, ar jaunu darbu, man tagad pat ir savs dzīvoklis un automašīna. Viss dzīvē var sabrukt vienā acumirklī, bet, ja cilvēks nepadodas un tic Dieva labvēlībai, viss dzīvē tiek atjaunots. Pirmajā brīdī, protams, izmisums ir liels, karš posta arvien, tomēr tāpat aizvien atrodas kaut kas, par ko būt pateicīgam un ir dzīvošanas vērts.” Kad jautāju Davidam par viņa nākotnes plāniem, viņš pasmaida, jo atkārto, ka ir svarīgi nekaldināt grandiozus nākotnes plānus. “Kad man kāds to prasa, es vienmēr atbildu – vakar bija Ukraina, šodien- Latvija, un es nezinu, ko atnesīs rītdiena, bet ticu, ka viss būs labi!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
24

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
142

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
403
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
10
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi