Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vai jaunietēm pilsētā jābaidās

Druva
23:00
27.08.2007
6

“Vienmēr bijusi apziņa, ka Cēsis nav tāda kā galvaspilsēta, ka te par drošību nav jāsatraucas, ka var brīvi un droši staigāt, kad un kur vēlies. Izrādās, ka tā nav! Meitenes, uzmanieties! Nestaigājiet vienas!” ar šādu brīdinājumu “Druvas” redakcijā Cēsu meitenēm un viešņām ieradās priekulietes Kristīne un Anna (vārdi mainīti). Abas jaunietes Cēsīs piedzīvojušas varmācību – viņām uzbrukuši puiši, kas centušies meitenes apzagt un pat izvarot. Kristīne un Anna nav vājas, pratušas sevi aizsargāt, tiekot cauri ar pāris zilumiem. Kristīne nav kautrīga klusētāja, par savu neseno dramatisko pārdzīvojumu viņa pēc tiesu medicīnas ekspertīzes sazinājusies ar draudzenēm, stāstot, kas noticis. Sarunā atklājies, ka daudzas pazīstamas jaunietes ir nokļuvušas līdzīgā situācijā. Tikai visas klusē. Iespējams, bail, ka varmāka atriebsies, iespējams, kauns vai māc vainas apziņa, jo Latvijā plaši izskan piezīmes – meitenes pašas ar savu uzvedību izaicina puišus uz varmācīgiem darbiem. Kristīne stāsta citu gadījumu: “Vakarā ejot cauri pilsētas centram, no mugurpuses uzbruka puisis, maza auguma, vēl īsts šmurgulis. Centās izvarot. Es neesmu ne psiholoģiski, ne fiziski vārga, kāvos riktīgi. Vairāk par man nozagto maku ar dokumentiem viņš nedabūja. Ja būtu bijusi vārgāka, kas zina, kā beigtos uzbrukums. Ar policiju braukājām pa ielām, varbūt vēl tas noziedznieks savus darbus turpina. Aizdomīgs likās kāds puisis, policija viņu apturēja. Tas nebija cilvēks, kas man uzbruka, taču, viņu pārmeklējot, pie puiša atrada ne to mazāko dunci. Vai tā Cēsīs

var justies droši?” Kā vēlāk “Druva” noskaidroja Cēsu rajona Policijas pārvaldes kārtības policijā, Kristīnes stāstījumā par piedzīvoto nianses ir

pretrunīgas. Taču policijas darbinieki šī notikuma esamību nenoliedza, tāds bijis. Kārtības policijas biroja 2.nodaļas vecākā inspektore Inna Orlovska stāsta: “Visiem jauniešu noziegumiem pamatā ir alkohols. Cēsīs tas ir rets gadījums, ka gaišā dienas laikā kādam uzbrūk. Šajā gadā ir fiksēti trīs aplaupīšanas gadījumi, par kuriem vainīgie tiesā saņēmuši sodus. Reģistrēti arī trīs huligānisma vai miesas bojājumu gadījumi. Visi saistīti ar attiecību kārtošanu vai emociju izlādēšanu. Jaunieši neredz citu veidu, kā to darīt.” Jauniešu noziedzīgās lietas notiek tumšākajās nomaļās vietās vakara vai nakts stundās. Taču policijas darbinieki operatīvi strādā, lai šādu gadījumu būtu mazāk. Kārtības policijas biroja 2.nodaļas inspektors Aivars Lamberts informē, ka nakts dzīve pilsētas klubos dara savu: “Diskomfortu tā vienmēr radīs, taču tas nenozīmē, ka pilsētā ir slikta drošība. Katram jāizvērtē sava rīcība un tās sekas. Notikumi vienmēr būs, bet kopumā nav par ko uztraukties.”

Visvairāk jauniešu noziedzībai pamatā ir dzirdētais un redzētais masu medijos, rodas vēlme pašiem izmēģināt, kas sanāks. Arī bezdarbība rada idejas noziegumiem, stāsta policijas inspektori. “Cēsis ir maza, nosvērta pilsētiņa. Tā nav Rīga, kur uz katra stūra kas atgadās. Simts cilvēku vidū būs varbūt viens, kas gribēs nodarīt ļaunu. Varu pārliecinoši apgalvot – Cēsīs normālā laikā ir droši,” saka I.Orlovska. Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa ir satraukta par jauniešu varmācību: “Šajā sezonā esmu jau šuvusi trīs sejas, kas stipri savainotas ar sasistām pudelēm. Sitieni ar dūri, zābaku vai akmeni ir pierasti. Par laimi, šādu gadījumu skaits nepalielinās. Jauniešiem ir radīti labi apstākļi, lai aizietu uz dažādiem pasākumiem, bet viņi paši ar vardarbīgu uzvedību izklaidi sagrauj.” A.Skrastiņa pārliecināta, ka nedrošību pilsētā rada paši jaunieši, ne ārējie faktori. Viņa šaubās teikt, ka Cēsis ir droša pilsēta, vērtējot jauniešu gūto traumu skaitu, turklāt visi nemaz nevēršas pie policijas.

Kristīne ar savu stāstu nāca uz “Druvu”, lai kāds sāktu runāt par meitenēm draudošajām briesmām, par kurām klusē gan policija, gan laikraksti. “Ja es kaut vienu tādu vardarbības gadījumu būtu izlasījusi avīzē, es noteikti nebūtu nākusi uz laikraksta redakciju. “Druvā” lasu policijas ziņas, taču neviens izvarošanas mēģinājuma gadījums nav publicēts,” stāsta Kristīne.

Taču Cēsu rajona Policijas pārvaldes kārtības policijas biroja inspektori stāsta, ka izvarošanas vai to mēģinājumi ir fiksēti ārkārtīgi reti. Jauniešu noziegumi notiek kā uzplaiksnījumi, kas saistīti ar svētkiem. Jo vairāk pasākumu pilsētā notiks, jo vairāk būs notikumu, kuros iejaukties policijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
141

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi