Šodien valdība izšķir Latvijas nākotni.
Ministru kabineta sēdē tiek lemts, kāda izskatīsies Latvijas karte, cik lielos un mazos novados dzīvosim. Mūsu rajona pašvaldību vidū aizvien nav vienotas nostājas, kādam vajadzētu būt rajona administratīvajam iedalījumam pēc reformas. Arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā
sagatavoto jauno vietējo pašvaldību administratīvā iedalījuma projektu diezgan daudzi nav apmierināti. Lai izteiktu savu pašvaldību viedokli, argumentētu nepieciešamību palikt patstāvīgiem, piedalīties Ministru kabineta sēdē pieteikušies vairāk nekā simts Latvijas pašvaldību vadītāji, viņu vidū arī vairāki no mūsu rajona.
“Uz Ministru kabineta sēdi noteikti braukšu,
gribu dzirdēt argumentus, kāpēc Latvijas karte būs tieši tāda, kā arī aizstāvēt raunēniešu vēlmi būt patstāvīgam novadam un arī uzzināt, kas un kā notiek Latvijā,” piedalīšanos Ministru kabineta sēdē pamatoja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis. Viņš arī izteica pārliecību, ka reformatoriem jau sen apnicis muļļāties ar novadu veidošanu un, lai pieliktu punktu, tiek strikti pateikts – būs tikai tā, un viss. “Gribas ministriem acīs ieskatīties, ja ne, vismaz muguras lēmējiem redzēt. Esmu pārliecināts, ka
ministriem vēl ir skaidrais saprāts un kāds spēks neņems virsroku lēmuma pieņemšanā,” vēl piebilst Raunas pagasta pašvaldības vadītājs un ir pārliecināts, ka pašvaldību lietu ministrs un ierēdņi līdz šim nav pratuši pārliecināt pašvaldības, ka jāapvienojas. Ja būtu argumenti, nebūtu iebildumu. “Man bīstama šķiet ministra frāze, ka Cēsu rajonā viņš redz vienu spēcīgu attīstības centru – Cēsis. Pārējās pašvaldības paliks kā pakalpojumu sniegšanas vietas. Tas ir beigu sākums attīstībai,” domās dalās A.Neimanis. Viņš arī vērtē, ka pagastā par nomali kļuvušas Rozes. Iemesls – valsts nav darījusi visvienkāršāko, netiek nodrošināts, lai normālā stāvoklī būtu valsts nozīmes ceļš, nav pieejams internets. “Par lauku attīstību nav domāts, un neizdarīto atrisinās novadi. Ministrs sola ES naudu, bet noteikumu, kā to saņemt, nav. Cik tās būs, ministrs nezina, jo naudu dalīs cits ministrs. Nauda no privatizācijas tiks novadiem. Bet to pašu naudu citi ministri sola savām nozarēm,“ tā situāciju raksturo A.Neimanis.
Uz Ministru kabineta sēdi brauks arī Drustu pašvaldības vadītāja Maija Plūme. Drustu pagasta padomes deputātu domas dalās. Daļa vēlas būt Cēsu novadā, daļa – Jaunpiebalgas. Pašvaldības vadītāja ir par Cēsu novadu. ”Iedzīvotāju aptaujā tādu viedokli izteica vairākums. Turpinās izpēte par pievienošanos Cēsīm, bet lēmumu par pievienošanos līdz galam pieņēmuši neesam,” viedokli pauda Maija Plūme.
Pēcpusdienā Latvijas prāti lems. Vai viņi vēlreiz uzklausīs pašvaldību vadītāju viedokli? Vai valdības sēdē piedalīsies tikai neapmierināto pašvaldību vadītāji, vai savu vārdu teiks arī tie, kurus reforma apmierina? Varbūt valdības mērķis ir abus salaist naidā? Mūsu rajonā jau gandrīz tas ir izdevies. Pašvaldību vadītāji, kuri gadiem koleģiāli risināja jautājumus, nu cits uz citu raugās ar aizdomām, argumentos parādās partiju krāsu piesaukšana, un katrs to savu deķīti velk uz savu pusi, ja kaimiņš uz citu, viņš ir nesapraša, politiski infantils un netālredzīgs.
Ministru kabineta lēmums vai nu pieklusinās domstarpības, vai tās vēl vairāk saasinās. Ja Latvijas karte
tiks uzzīmēta pret pašvaldību gribu, tās gatavas savas tiesības aizstāvēt tiesā.
Komentāri