Sanākot kopā, tie, kuri šovasar piedalījās arheoloģiskajos izrakumos Cēsīs, Pils ielā 1, gan atcerējās grūto darbu un gūto gandarījumu, gan ar interesi apskatīja atradumus. Ik pa brīdim kāds iesaucās: “Arī tas kaula gabaliņš, ko es atradu! Kur ir mana izraktā monēta? Šo lausku es atradu!”
SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheoloģes Liena Ritere un Laura Lēģere kopā ar Cēsu muzejniekiem, kuri piesaistīja 61 brīvprātīgo, vairāk nekā mēnesi centimetru pa centimetram atsedza Cēsu vecpilsētas noslēpumus. Cēsnieku un tūristi interese par izrakumiem bija ļoti liela. Daudzi stāvēja pie nožogojuma un vēroja, cerot būt klāt brīdī, kad tiks izrakts kas nebijis. Arheoloģes atzina, ka pēdējos gados Cēsīs arheoloģiskie izrakumi veikti vien kā celtniecības uzraudzības uzdevums, kad visam jānotiek ātri. Šoreiz varēja ļauties rimtākam darbam.
L.Lēģere atzina, ka bijis patīkami strādāt kopā ar tiem, kuri gribēja piepildīt sapni, piedalīties izrakumos. “Daudzi bija pārsteigti, cik tas ir grūts darbs. Mēs pārliecinājāmies, ka izrakumi ir lieliska platforma diskusijām par mantojumu, jo strādājot raisījās sarunas, tika spriests par vēsturi – kā bija, kā varēja būt. Cēsniekiem tas bija notikums, ka ne tikai profesionāļi dara, bet var iesaistīties ikviens,” pastāstīja Laura un piebilda, ka, cerams, arī nākamvasar netrūks brīvprātīgo palīgu. Cēsu muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere pauda pārliecību, ka izrakumiem pilsētā jākļūst par ikgadēju tradīciju. “Tā varam izglītot sabiedrību par kultūras mantojumu, vērtībām, kas glabājas vecpilsētā. Uz ziemu izrakumu laukumi tiks nosegti, paliks iežogojums, lai nākamvasar darbus turpinātu,” sacīja K.Skrīvere.
L.Ritere pastāstīja, ka pirms izrakumu sākšanas bijis priekšstats, ko varētu atrast, jo 2008. un 2009.gadā bijušā skvēra vidusdaļā jau tika veikti izrakumi. Šoreiz tika izveidoti divi laukumi – 3×12 un 9×3 metru platībā. “Lielākais pārsteigums ir pavarda vieta. Tas iezīmējās 1.65 metru dziļumā un iedziļināts vēl 60 centimetrus. Veidots no akmeņiem, smiltīm un māla klājuma,” stāsta L.Ritere. Pavardā atsegtas bezripas trauku lauskas, ogles un viens dzīvnieka zobs. Metra attālumā no pavarda atrasts liela poda dibena fragments. “Precīzi datēt vēl nevar, to pateiks speciālisti. Taču gribas domāt, ka esam atraduši vietu, kas stāsta par Cēsīm pirms Cēsīm. Nākamvasar izrakumu laukums jāpaplašina, lai pavardu atsegtu pilnībā,” atklāj Liena.
Starp atradumiem ļoti daudz dzīvnieku kaulu, arī kaula izstrādājumu, kas var liecināt, ka te tuvumā notikusi kaulu apstrāde. Abos laukumos atsegti ēku konstrukciju pamati. Pirmā laukuma stūrī tika atrasta atejas bedre, kas bērta ciet no 19.gadsimta vidus.
“Atradumos senākā monēta ir Pārdaugavas hercogistes šiliņš no 16.gadsimta, ir arī Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660.-1697.) laikā kalts šiliņš, Zviedrijas karalienes Kristīnas Livonijas šiliņš no 17. gs. otrās trešdaļas, kā arī Krievijas imperatores Elizabetes laika, 1758. gada, kapeika. Interesanti ir domino kauliņi. Tie izgatavoti 18.-19. gs., tiem ir kaula virspuse un melnkoka pamatne. Īpatnēji, ka kauliņiem bijuši numuri līdz ciparam deviņi, nevis līdz seši, kā ierasts mūsdienās. Ļoti skaisti ir kaula, bronzas un dzelzs darinājumi, keramika,” pastāsta Liena.
Arheologi uzsver, ka tikai tagad sāksies izpēte. Jāzīmē izrakumu vietas plāni, jāizzina zināmais par šo vietu, jāpēta atradumi. Tikai tad varēs izdarīt secinājumus.
Senākajā detalizētajā Cēsu pilsētas plānā, kas datēts ar 1693.gadu, mūsdienu Pils ielā 1 iezīmēti divi gruntsgabali. 1879.gada pilsētas plānā redzama gan ielas, gan sētas apbūve, tostarp mūra un koka celtnes. Būves izvietojušās gar gruntsgabalu robežām, kas jau atgādina mūsdienu kontūras. 18.- 19.gs. mijas plānā abos zemesgabalos iezīmētas koka mājas, izvietotas gar Pils ielas trasi. Gruntsgabals bijis krietni lielāks nekā tagad. 20.gs.pirmajā pusē zemesgabalā atradās Kazu kroga iebraucamā vieta. Ir atklātne, kurā redzamas koka nojumes zirgiem un ratiem, bet priekšplānā redzama ateja, kuras bedri, iespējams, arheologi atsedza.
Pieredzējusī arheoloģe Zigrīda Apala, kura šajā vietā vadīja izrakumus pirms 13 gadiem, atklāj, ka toreiz atrakuši pārliecinošas arkla pēdas. Tas liecina, ka te bijis apstrādāts lauks, pēc tam sākuši dzīvot cilvēki. “Vai te ir Cēsis pirms Cēsīm? Jārok, tad uzzināsim,” saka arheoloģe, bet muzejniece Dace Tabūne uzsver, ka cēsniekus interesē savas pilsētas vēsture, viņi grib iesaistīties tās izzināšanā. “Katrs, kaut pats mazākais izpētītais laukums atklāj vēsturi. Nākamvasar turpināsim,” saka D.Tabūne. Viņa rosināja kolēģus izrakumos iesaistīt brīvprātīgos.
Arheoloģiskajiem izrakumiem Cēsu muzejs projektu konkursā saņēma Valsts kultūrkapitāla finansējumu – 4590 eiro, darbu veikšanai bija atvēlēts arī pašu līdzfinansējums.
Komentāri