Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vācu gūstekņi un sagrautas stacijas

Druva
23:00
07.05.2007
2

Aina Zvirbule kara laiku Līgatnē neredzēja, jo ģimene bija to daudzo līgatniešu skaitā, kurus skāra 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Ainai no izsūtījuma Krasnojarskā izdevās atgriezties gadu pēc kara beigām, kad, braucot uz dzimtajām mājām Līgatnes pagasta „Ezerlejām”, kara postījumi vēl bija kā uz delnas. „Kad braucu mājās, man bija 14 gadi. „Ezerlejās” vairs netiku, tur mitinājās sveši cilvēki. Tēvs un māte bija miruši, un mani pieņēma mātes māsa, kura dzīvoja „Zužos”. Atgriežoties redzēju, kā dzīvi izmainījusi gan padomju armijas ienākšana, gan karš,” uzsver Aina Zvirbule un piebilst, ka, neraugoties uz pasaulē nodzīvotajiem tikai 14 gadiem, arī viņas dzīve bija sagriezusies ar kājām gaisā. Pēc kara vecākais brālis bija nonācis amerikāņu gūstā un tā savu mūžu arī nodzīvoja ASV.

„Kad braucu mājās, sirdi pacilāja prieka sajūta, bet acīm pavērās kara atstātais posts. Visas dzelzceļa staciju ēkas Latvijā, kurām nācās braukt garām, bija drupās. Siguldas stacija Latvijas laikā bija izcili skaista,” viņa saka un atrod stacijas kādreizējo fotogrāfiju. Arī Līgatnes stacija bija saspridzināta. „Atceros, tā bija liela ēka ar kāpnēm no ceļa puses,” viņa stāsta.

No Rīgas uz Līgatni Ainu kravas mašīnā atveda kāds krievu virsnieks. “Kad mani izrāva no mājām, biju tikai deviņus gadus veca, bet atgriezos ar to pašu kleitiņu mugurā, ar ko aizbraucu. Piecos gados izsūtījumā nemaz nebiju paaugu-sies,” stāsta Aina Zvirbule, atceroties, ka pretī nācēji noskatījušies, it kā cenšoties izprast, kas ir šis mazais meitēns, kurš kopā ar krievu virsnieku ieradies Līgatnē.

Atgriežoties pagastā, Aina Zvirbule neskartu ieraudzījusi tikai pienotavu, kuras celšanā bija piedalījies arī viņas tēvs.

Aina Zvirbule atceras, ka arī Līgatnes papīrfabrika gulēja drupās. „Katru sestdienu gājām, nesām un tīrījām ēku no ķieģeļiem. Fabrikā toreiz bija enerģisks direktors Volgins, Kurzemes saimnieku dēls, kurš cīnījās, lai fabriku atjaunotu. Uzvārdu viņš bija pieņēmis, lai pie jaunās varas būtu iespēja izdzīvot. Volgins vienmēr mudināja: „Meitenīši, sestdien visas uz talku!”

Vēl gadu pēc kara lielajā fabrikas noliktavas ēkā mitinājās vācu gūstekņi. Sestdienās un svētdienās viņi palaisti brīvsolī. „Gūstekņi vietējās mājās prasīja darbu. Saimnieki par samaksu viņus pabaroja. Atceros, ka kaimiņos – otros „Zužos” – bija liels suns, kas vāciešus laida iekšā, pat nerēja, bet, ja nāca krievs ar kādu paunu uz muguras, lielais suns stāvēja priekšā, rēja un nelaida garām. Nespējām izskaidrot, kā tas viņus atšķir,” to atceroties, smej Aina.

„Biju tādā vecumā, ka dzīves traģiskumu īsti nesapratu. Atceros, kā jaunieši meklēja darbu rūpnīcās un citur, lai nebūtu jāstājas kolhozā, jo dzimtas mājām un zemei vairs nebija nākotnes. Tie, kuri palika pie privātās saimniekošanas, tika iznīcināti ar nodevām. Tik daudz nevarēja izaudzēt, cik padomju vara prasīja nodot. Tos, kuri nodevu normu nevarēja izpildīt, uzskatīja par budžiem. Viņi iekļuva sarakstā, lai 1949. gadā tiktu izvesti uz Tālajiem Ziemeļiem,” Aina Zvirbule aizdomājas un vērtē, ka, būdama bērns, daudzus notikumus, kuri atmiņu krātuvē būtu svarīgi, palaidusi garām.

„Uzskatu, ka vecākiem un vecvecākiem vajag izprasīt visu par pagātnes notikumiem. Diemžēl jaunībā tas šķiet mazsvarīgi, tādēļ neieklausāmies vecāku cilvēku stāstos. Esmu secinājusi, jo cilvēks vecāks kļūst, jo interese par savas puses vēsturi un cilvēkiem aug, bet pienāk brīdis, kad nav neviena, kam paprasīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi