Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Uz ūdens jābūt uzmanīgiem

Druva
23:00
26.06.2006
3

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes inspektors Andrejs Rjabkovs atzīst, ka traģisku negadījumu iemesli ir visdažādākie: peldoties svešās vai neatļautās vietās, lecot ūdenī no augstuma, peldoties alkohola reibumā, lietojot vecas laivas vai paštaisītus peldlīdzekļus, atstājot bērnu bez uzraudzības.

“Nelaimes pamatā ļoti bieži ir cilvēku pārgalvība, tāpēc pie ūdens vajadzētu būt maksimāli uzmanīgiem. Ar ūdeni jokot nevar, tas nepiedod pārgalvību. Cilvēki bieži neaprēķina savus spēkus, iepeldot pārāk tālu ūdenskrātuvē. Jāatceras, ka bīstama ir peldēšanās stipra vēja vai negaisa laikā, smagas sekas var radīt veselības problēmas, piemēram, sirds mazspēja,” stāsta A. Rjabkovs.

Par peldvietu drošību gādā zemes īpašnieki vai pašvaldības, bet glābt slīkstošos steidzas peldvietu glābšanas dienesti un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Palīdzība jāizsauc pa bezmaksas tālruni 112 vai 01, norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.

“Protams, ja ūdenskrātuve ir tālu, jāņem vērā, ka glābēji neieradīsies ātri, taču nevajag uzreiz mesties arī glābt pašiem. Vispirms jānovērtē savi spēki, vai spēsiet to izdarīt. Tikai filmās slīkstošo glābšana norisinās vienkārši. Realitātē ne reti bojā iet gan glābjamais, gan glābējs, jo slīkstošais ir panikā un nerīkojas adekvāti. Tāpēc ieteicams slīkstošajam tuvoties uzmanīgi, ja iespējams, sniedzot viņam kādu palīglīdzekli – koka zaru, dēli, peldriņķi,” stāsta A. Rjabkovs.

Kā zināms, rajonā nav nevienas oficiāli reģistrētas peldvietas, tātad ne pie viena no ezeriem nedežurē glābēji. Pašvaldību pārstāvji to komentē sakot, ka oficiālas peldvietas uzturēšana ir dārgs pasākums. Vietas, kur cilvēki iet peldēties, pašvaldības sakopj, taču nereģistrē tās kā oficiālas peldvietas. Arī kempinga “Ungurs” direktors Andrejs Kreilis atzīst, ka cilvēku iecienītajā peldvietā ir visas nepieciešamās labierīcības, lai varētu to noteikt kā oficiālu peldvietu, nav vien glābēju, bet šī dienesta uzturēšana izmaksā dārgi.

“Neviens par velti taču nedežurēs. Ja ir glābējs, nepieciešama arī motorlaiva, rezultātā ieguldījumi ir lieli, ko šādās nelielās peldvietās nevar atļauties. Paši cenšamies uzmanīt situāciju, laivas un ūdens velosipēdus nedodam iereibušām personām,” teica A. Kreilis.

Svarīgi vecākiem apzināties, ka nevar atstāt bērnus bez uzraudzības pie ūdenskrātuvēm vai ļaut tiem vieniem doties peldēties. Tiesa, daudzviet novērotais liecina par vieglprātīgu attieksmi, bieži vien pavisam mazi bērni vieni paši staigā pa laipām vai plunčājas ūdenī, bet vecāki tam nepievērš uzmanību.

A.Rjabkovs kā vienu no nelaimju cēloņiem akcentē arī alkohola lietošanu, jo dzērumā netiek pareizi aprēķinātas savas spējas, rīcība ir daudz pārgalvīgāka, veselība pavājinās. Arī citiem vajadzētu tam sekot līdzi un neļaut saviem draugiem alkohola reibumā iet ūdenī. Te varētu savilkt paralēles ar zināmo akciju, pārveidojot to, piemērotu šai jomai – izglāb draugu, neļauj viņam dzērumā iet peldēties:

“Jābūt uzmanīgiem nezināmās ūdenskrātuvēs. Nevajag uzreiz mesties ar galvu ūdenī, bet vispirms izpētīt situāciju, vai ūdenī nav koki, zari, citi šķēršļi. Diemžēl cilvēki ļoti bieži nedomā par sekām,” atzīst A. Rjabkovs.

VUGD Cēsu brigādē ir divi apmācīti ūdenslīdēji. A. Rjabkovs šo amatu apguva pirms trijiem gadiem, kad tika nolemts dienestā iekļaut arī glābšanas darbus uz un zem ūdeņiem. Ir iegādāts nepieciešamais aprīkojums, regulāri notiek treniņi, lai gan izsaukumi pagaidām nav bieži. Gadā iemaņas nākas izmantot kādas piecas reizes, galvenokārt, sadarbojoties ar policiju, veicot dažādu lietisko pierādījumu meklēšanu. Aizvadītajā gadā nācies meklēt arī divus slīkušos.

Veikt glābšanas darbus uz ūdens ir apmācīts viss dienesta personālsastāvs, jo tas noteikts obligātās apmācības plānā.

“Esam gatavi steigt palīgā, bet cilvēkiem pašiem vajadzētu rūpēties par savu un savu tuvinieku drošību uz ūdeņiem. Ūdens upuri var paņemt ātri, glābēji var nepaspēt. Tāpēc būsim maksimāli uzmanīgi uz ūdens un nesabojāsim sev vasaras priekus,” novēlēja A. Rjabkovs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi