Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Uz spāres spārniem uz „Spāriņu kalnu”

Druva
23:00
27.03.2007
30

Braucot no Cēsīm uz Raunu, pāris kilometrus aiz Jaunraunas ceļa kreisajā pusē nevar nepamanīt dzeltenu māju ar brūnu jumtu. Uz norādes rakstīts – viesu nams „Spāriņu kalns”. Griežam iekšā, un mūs laipni sagaida viesu nama īpašnieki Māris un Liene Mūrmaņi. Lai arī šķiet, ka viesu nams uzcelts klajā laukā, tas ir mānīgs iespaids. Pie mājas izveidots liels dīķis, kura krastā slejas pirts māja. Netālu tek upīte, ir iekopts un iztīrīts mežs, bet pašā mājas priekšā jautri urdz avotiņš, kas sevi gluži neplānoti pieteicis mājas celtniecības laikā. Rokot pamatus, pēkšņi no zemes izšāvusies ūdens šalts, un drīz vien būvbedre bijusi pilna ar ūdeni. Nācies ēku nedaudz pārbīdīt, toties no it kā defekta iegūts efekts – pašiem savs avotiņš durvju priekšā. Var iziet un padzerties. M. Mūrmanis stāsta, ka avotiņš īpaši sajūsminot cilvēkus, kuri atbrauc no Rīgas, vai ārzemniekus, kuriem šāda ekstra ir kaut kas neredzēts. Viesu namu jau apmeklējuši pirmie klienti, no kuriem saņemtas vispozitīvākās atsauksmes, par ko stāsta arī ieraksti viesu grāmatā. Tas liecina, ka izvēle būvēt viesu namu bijusi pareiza.

„Šādu ideju pirms apmēram trim gadiem ieteica brālis. Tā kā bija iespēja lauku tūrisma attīstībai saņemt finansējumu no Eiropas fondiem, plānojām iesniegt SAPARD projektus par dīķa izveidi un mājas būvniecību. Tas gan pilnībā neizdevās, jo fondu slēdza, paspējām vien iesniegt projektu par dīķi. Bet darbs tāpēc neapstājās, turpinājām gatavot ēku tehniskos projektus cerībā, ka vērsies vaļā jauni fondi. Tā arī notika, mums projekti bija gatavi, tos iesniedzām un saņēmām apstiprinājumu. No visa nepieciešamā apjoma Eiropas finansējums veido 50 procentus.

Šis projekts ļāva pārliecināties, ka Eiropas naudu var izmantot tūrisma nišas attīstīšanai. Cik zināms, Latvijā to arī labprāt izmanto,” stāsta M.Mūrmanis.

Bet viesu nams nav abu pirmais un vienīgais mēģinājums attīstīt biznesu savā īpašumā. Pirms kāda laika sākuši audzēt sporta zirgus, bet nācies secināt, ka tas ir dārgs process. Sporta zirgiem ir augstas prasības, tur nepieciešami profesionāli treneri, ziemas manēža, kur zirgus apmācīt. Izvērtējot visus par un pret, sapratuši, ka labāk likt uzsvaru uz izjādes zirgiem, un tagad šo pakalpojumu var izmantot arī viesu nama apmeklētāji. Tiesa, lauku tūrisms nav bijis gluži svešs, jo Māris jau bija darbojies šajā jomā.

„Centāmies ievākt iespējami plašāku informāciju par esošajiem viesu namiem, par klientu vēlmēm, par nepieciešamo piedāvājumu un centāmies izvēlēties savu klāstu. Mēs piedāvājam kvalitatīvu atpūtu lauku klusumā ar dažādām izklaides iespējām. Cilvēki, kuri brauc atpūsties, var izmantot plašu piedāvājumu – braukšanu ar laivām vai makšķerēšanu, izjādes ar zirgiem vai vienkārši pastaigu mierā un klusumā.

Protams, nav viegli atrast kaut ko unikālu, vienreizēju, kas nebūtu citiem. Taču katrai vietai ir savs kopums, aura, kvalitāte, piedāvājumi. Arī cilvēku vēlmes ir dažādas, vieniem prasības augstākas, citiem zemākas. Mēs uzsvaru liekam uz augstas kvalitātes servisu un gribam to noturēt vajadzīgajā līmenī,” stāsta M.Mūrmanis, piebilstot, ka pagaidām galvenais akcents nav tūrisms, bet telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem. Ne tikai saviesīgiem. Viesu namā var rīkot seminārus, konferences un mācības 30 cilvēkiem, jo ir viss nepieciešamais aprīkojums. Bet īpašs akcents, ka starplaikos var iziet ārā un baudīt dabu tiešā saskarē, kas nav iegūstams pilsētā. Blakus viesu mājai atrodas pirts, kurā var parūpēties par veselu miesu un garu. Tur viesības var rīkot 30 cilvēki, pēc pēršanās pirtī mesties dīķī ar tīru avota ūdeni vai atpūsties kamīnzālē.

„Spāriņu kalnā” ir ko darīt arī ziemā. Var slēpot, slidot uz dīķa vai baudīt brīnišķīgas ainavas un īstu ziemas klusumu. Tie, kurus vilina kaut kas ekstrēmāks, var braukt ar sniega motociklu. Arī tas vēl nav viss piedāvājums.

Māris un Liene negatavojas apstāties pie paveiktā, var teikt, šis ir tikai sākums, jo ieceru un darāmā netrūkst.

„Šogad plānojam izveidot sporta laukumus pludmales volejbolam, basketbolam, futbolam. Gribam izveidot lapenes, mežā ierīkot piknika vietas. Piedāvājumam jābūt maksimāli plašam, lai varam apmierināt ikviena klienta vēlmes. Esam sapratuši, ka ar esošo māju ir par maz. Pagaidām viesu namā ir 17 gultas vietas, bet mēs piedāvājam papildvietas – matračus, līdz ar to viesu namā un pirts ēkā kopā varam izguldināt 50 cilvēkus. Bet arī tas ir nedaudz par maz, tāpēc esam iecerējuši mājai izbūvēt arī trešo stāvu. Pašlaik domājam, vai izmantot fondu naudu, jo nav zināms, kad tie vērsies vaļā. Ja tas notiku tuvākajā laikā, varētu tos izmantot, bet ilgi gaidīt nevaram, jo ir lietas, kas nepieciešamas ātrāk,” skaidro M.Mūrmanis.

Šī vieta ir kā radīta, lai sarīkotu kādas svinības vai atpūstos pēc grūtas darba nedēļas. Vienīgi jāņem vērā, ka ģimenēm, kuras grib atpūsties, nedēļas nogalēs te būs grūti atrast brīvu vietu, jo pārsvarā tad „Spāriņu kalnā” notiek dažādi saviesīgi pasākumi. Tāpēc atpūta mierā un klusumā jāieplāno darba dienās, piemēram, atvaļinājumā, kad ir nepieciešams aizbēgt no pilsētas trokšņa un stresa.

Painteresējos par viesu nama nosaukuma saknēm. M.Mūrmanis stāsta, ka nosaukuma izvēle nav bijusi viegla: „Kartē šī vieta ir Spāriņu kalns, blakus ir mājas ”Spāriņi”. Esmu meklējis, kāpēc šāds nosaukums, bet pagaidām vēstures avotos nekāda norāde nav atrasta. Tāpēc arī, gatavojot logo, domājām, ko atainot, ar ko saistās vārds „spāriņi”. Vienīgais, kas kaut nedaudz bija pietuvināts, ir spāre, tāpēc arī uz viesu nama logo redzama spāre.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
5

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
10

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
41

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
8
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi