Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Tuvojas pieteikšanās platību maksājumiem

Druva
23:00
10.04.2007
5

Platību maksājumu pieteikšanās termiņš pie sliekšņa, bet lauciniekiem vēl daudz neskaidrību.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe vakar, tiekoties ar lauksaimniekiem informatīvā sanāksmē Cēsīs apstiprināja, ka šonedēļ uz reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm nogādā ES maksājumu rokasgrāmatas un jau nākamnedēļ plāno to izsniegšanu atbalsta pieprasītājiem, kā arī jau aizpildītu pieteikumu pieņemšanu. Lauku atbalsta dienests pieteikumu veidlapu un lauku bloku karšu izsniegšanu un dokumentu pieņemšanas termiņu oficiāli paziņo šodien, bet neoficiāli izskanējis, ka pieteikumus sāks pieņemt 16.aprīlī.

Bet pirms tam vēl jāmēģina izprast, kas mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākās izmaiņas ir papildu valsts tiešo maksājumu shēmā. Ar šo gadu daļa atbalsta atdalīta no ražošanas. Daļu maksājumu lauksaimnieks saņems kā fiksētu maksājumu, atbilstoši pagājušā gada ražošanas apjomam, daļa paliks saistīta ar saražoto apjomu.

Stalbes pagasta SIA “Vienotnes” vadītājs Normunds Ruķis atzina, ka papildu valsts tiešo maksājumu reforma ir sarežģīta un grūti saprotama. Par to jau lasīts presē, tagad zināšanas papildinātas, tomēr, aizpildot pieteikumu, noteikti izmantos lauksaimniecības konsultāciju dienesta atbalstu.

– Žēl, ka viss noticis tik sasteigti. Lauksaimniekiem netika dota iespēja izplānot, kādu darbības veidu kā virzīt, lai atdalītais ražošanas maksājums būtu pietiekami izdevīgs. Piena ražošanu, gaļas lopu pārdošanu varējām organizēt citādi, iegūstot iespējami lielāku bāzes summu, kuru kā fiksētu maksājumu saņemsim turpmāk. Viss notiek pārāk strauji un spēles noteikumi tiek paziņoti pēdējā brīdī, – sacīja N.Ruķis.

Zosēnu pagasta zemniece Inguna Kalniņa, kas kopj nelielu saimniecību, 16 liellopus, sacīja, ka viņa par šo maksājumu izmaiņām dzird pirmo reizi. Tagad vēl grūti pateikt, vai maksājumu daļēja atdalīšana no ražošanas saimniecībai ir izdevīga vai ne. Tomēr kopumā Eiropas atbalsts būtiski palielinājis iespējas laukos.

– Esmu izmantojusi dažādus atbalsta veidus. Arī tiešie maksājumi ir svarīgi. Domāju, ka saimniekot var arī mazie. Bet tomēr jāsāk domāt, vai pēc gadiem diviem, trim palielināt saimniekošanu, vai domāt par kaut ko citu, – vērtēja I.Kalniņa.

Cēsu lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe vērtēja, ka izmaiņas ražotājiem izprast tiešām nav vienkārši.

– Trīs gadi pagāja, kamēr visi tā īsti izprata iepriekšējo maksājumu kārtību, tagad atkal jāsāk mācīties no jauna. Iepriekšējās pieteikuma veidlapās bija jāaizpilda kolonas septiņas, tagad vienpadsmit. Kļūdīties var viegli, – atzina V.Dambe.

Klausītāji interesējās par maksājumiem lauksaimniekiem, kas saimnieko mazāk labvēlīgos apvidos, par to, kā uz maksājumiem var pieteikties zemnieki, kur vienam saimniekam pieder zeme, otram ganāmpulks, un citiem.

Sanāksmē piedalījās gandrīz 150 zemnieki no Cēsu, Limbažu un Madonas rajona. Zemkopības ministrijas speciālisti informēja arī par plānoto atbalstu un pieteikšanās

termiņiem lauku attīstības programmai 2007.-2013.gadam, kā arī nacionālo subsīdiju atbalsta programmu nosacījumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi