Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Tūrisma režisore Nītaurē

Druva
23:00
13.04.2007
6

Kopš rudens līgatniete Gunta Rozenberga pievērsusies režijai tūrismā, ievedot apritē jaunu zīmolu – viesu namu “Nītaures dzirnavas”. Citiem vārdiem – Gunta ir viesu nama projektu direktore, un viņas ieceres krietni pārsniedz Nītaures pagasta robežas. Tas tāpēc, ka viņas pūrā ir vairākas citas režijas, strādājot Cēsīs – kultūras centrā un starptautiskā tiešās pārdošanas firmā “Avon”. Gunta radošo pieeju smēlusies skolas gados, mācoties teātra klasē Valmierā. Taču viņas sapnis nav bijis kļūt par aktrisi. Jau skolas laikā vairāk režisējusi, nekā rāvusies uz skatuvi.

– Tavs režisora temperaments neļāva palikt Līgatnē. Tu izrāvies – vispirms uz Cēsīm, tad Eiropu, bet galu galā esi atgriezusies.

– Daudzi neapjauš apmērus, kādi tiešās pārdošanas firmā “Avon” man bija septiņus gadus. Sāku kā mārketinga vadītāja, pēc tam laimīgas sakritības dēļ kļuvu par pārdošanas vadītāju un “Avon Latvija” vadītāju. Mans uzdevums bija “Avon” zīmolu ievest Latvijas tirgū. Kurš tagad ne-zina šās firmas vārdu? Uz darba tikšanos bija jādodas Eiropā – Bukareste, Prāga, Egēra, Londona – tie bija manu braucienu mērķi. Pēdējos divarpus gadus strādāju arī kā “Avon Igaunija” pārdošanas daļas vadītāja. Katru otro nedēļu modos kaimiņvalstī vai cēlos četros, lai dotos uz darbu. Šī režija bija interesanta. “Avon” dotā skola ir neaizstājama, bet pēc septiņiem gadiem pienāca pārdomu laiks. Man nepatīk rutīna, mani aizrauj radošs process un brīdī, kad man piedāvāja kļūt par pārdošanas direktori visā Baltijā, sapratu, ka tad es mājās, savā Līgatnē, nebūšu vispār. Lai gan joprojām uzskatu “Avon” kā labāko tiešās pārdošanas kompāniju un veiksmīgāko kosmētikas biznesā, sapratu, ka man tur nav jāstrādā visu mūžu.

– Sāki režisēt savu dzīvi no jauna?

– Es zinu, ir cilvēki, kuri visu mūžu strādā vienā darba vietā un izjūt par 30 aizvadītiem darba gadiem gandarījumu. Ir tādi, kam svarīgi, lai darbs ir aizraujošs visu laiku. Es piederu otrajiem. Visu augstajam tiešām prasīju, lai iekārto mani tepat Latvijā, vairs negribu rauties uz Eiropu, bet to, ka varēšu strādāt tepat blakus Nītaurē un darbā just neie-robežotas iespējas, gan necerēju. Mans uzdevums ir jaunajam viesu namam atrast stabilu nišu tūrisma tirgū, radīt labi pazīstamu zīmolu “Nītaures dzirnavas”.

– Vai tas ir grūti?

Uzcelt jaunu viesu namu ir par maz. To arī saprata viesu nama saimnieki no SIA “Ario un partneri”. Latvijā netrūkst piemēru, cik tādi viesu nami ir aizgājuši nebūtībā vai klusiņām velk dzīvību. Nītaure ir kā radīta tūristu uzņemšanai, veco dzirnavu ēkā un tās apkārtnē izveidojusies laba aura. Man tagad jārada tūrisma produkts, kas būtu atšķirīgs no citiem, interesants, lai tūristu ceļi vestu uz Nītauri.

– Pats ceļš – 17 kilometri no Vidzemes šosejas Augšlīgatnē uz Nītauri gan nav gluds, lai neteiktu, ka tas gaužām nepiemērots viesu sagaidīšanai.

– Ceļa kvalitāte pašlaik ir viesu nama darbībā pats lielākais mīnuss. Ar viesiem bieži vien jāsāk sarunas tieši par to, kā viņi mocījušies, lauzījuši mašīnu, braucot uz Nītauri. Esmu apņēmības pilna par ceļa remontu iestāties visaugstākajā līmenī. Pašlaik ar Satiksmes ministriju notiek sarakste, bet ar to ir par maz. Nītaurieši gadiem gaida ceļa remontu. Esmu sapratusi, ka kaut kas var mainīties tikai pēc sarunas ar ministru Aināru Šleseru. Man tā jāpanāk. Paši ceļinieki arī sakustējušies. Vēl sniegs nebija nokusis, kad ceļam Līgatne – Nītaure sāka aizlāpīt bedrītes.

– Cik saprotu, tavā režijā viesu nams nebūs tikai vieta, kur gulēt un paēst.

– Jā, ar to viesu uzņemšanā tagad ir par maz. Viesiem jāpiedāvā kaut kas vairāk. Daļu dod pati daba. Mani fascinē ozolu aleja, it sevišķi viens ozols. Tik skaistu citur neesmu redzējusi. Lepojos, ka radījām Nītaures erudīcijas spēli “Šurumburums”. Griežot ratu un meklējot atbildes uz āķīgiem jautājumiem, cilvēki atraisās, apkārt valda jauka gaisotne. Esam radījuši apstākļus atpūtai ģimenēm ar bērniem, bet kompānijām un ģimeņu svētku svinētājiem piedāvājam pirti un pirtnieces pakalpojumus. Nītaurē un tās apkārtnē netrūkst darbīgu cilvēku, kuriem ir labi piedāvājumi tūristiem, bet par tiem pārāk maz zina. Kopīgi izveidojām tūrisma maršrutu “Vidzemes vidienes vidus ceļš”. Ceru, ka ar to visi būsim ieguvēji, arī mazie tūrisma uzņēmumi attīstīsies.

– Kādi apstākļi Latvijā kavē tūrisma attīstību?

– Ja gribam, lai tūrisma apjomi palielinās, tad valstij vispirms jādomā par ceļu kvalitāti.

Igaunijā ir daudz kvalitatīvu ceļu. Otrs svarīgs apstāklis ir norādes uz ceļiem. Latvijā to trūkst. Strādājot Igaunijā, tikai divas reizes pamaldījos, aizdomājos un nogriezos pa nepareizo ceļu. Latvijā nomaldīties var jebkur – nav norāžu. Runāju ar tūrisma speciālisti, Baltijas valstu pārstāvi Berlīnē. Jā, vācu tūristiem patīkot Latvijā atpūsties, te var garšīgi paēst, visi laipni uzņemti. Bet ceļi un norāžu trūkums ir liela problēma, par kuru viņi stāsta, aizbraukuši mājās. Arī mēs varam iejusties tūristu ādā. Atliek tikai pavērot apkārtni svešinieka acīm. Vai, no Vidzemes iebraucot Rīgā, ir kaut kādas norādes, kā nokļūt uz otru lielāko Latvijas pilsētu Daugavpili? Nav nekur. Bet Tallinā uz katra stūra ir norādes, kā aizbraukt uz Viru, Tartu, uz visām lielākajām pilsētām.

– Kādi tūristi ir gaidīti viesi?

– Labdabīgie, kas nespers dzīvniekam ar kāju, neraustīs zaķīti aiz ausīm, nemetīs zemē čipsu pakas. Kamēr vēl bērni mazi, viņus var mācīt, kā ceļot. Man ir doma sarīkot tieši skolēniem akciju, kā kļūt par labdabīgiem tūristiem. Esmu mēģinājusi aizrādīt arī pieaugušajiem, piemēram, redzot, kā no braucošas mašīnas tiek izmesta tukša cigarešu paciņa. Piebraucu blakus un rādu ar žestiem, ka man ir skumji par tādu rīcību. Daļa tā arī nesaprot, ko viņiem saka, bet ir bijušas reizes, kad nāk atvainoties. Braucot “Avon” darba mašīnā, kurai bija skaļrunis uz jumta, dažreiz tādos gadījumos to iedarbināju, lai pateiktu “paldies”, ka braucējs ir tāds sivēns un Latvija to redz.

– Cik lielā mērā Līgatne ar Nītauri tūrismā ir konkurentes?

– Līgatni baro artērija – Veclaicenes ceļš. Artērija, no kuras dabūt nost tūristu ir grūti, jāiegulda daudz vairāk naudas, lai viņš pagrieztos un brauktu uz Nītauri. Ja salīdzina tūrisma vidi, tad Nītaurē strādāt ir sarežģītāk, jo cilvēki nepazīst Latviju, nav to apceļojuši. Rīdzinieki ļoti bieži ir ģeogrāfiski

neizglītoti. Man pat jautājuši: “Vai Nītaure ir kaut kur pie Daugavpils?” Tāpēc arī izveidoju reklāmas kampaņu: “Nītaure nav pasaules mala”. Tāpat kā latviešiem pēc Atmodas Eiropā bija jāstāsta, kas tā tāda Latvija, tā mums tagad jāstāsta par Nītauri, jāieinteresē atbraukt. Nītaurē, arī kaimiņpagastos tūrisma vietu rodas arvien vairāk, ļoti interesantas. Taču, lai kā mēs censtos, liela nozīme būs valsts attieksmei. Ja tā par mums laukos nedomās, nebūs labu ceļu, tad ārzemju tūristus te neredzēt.

– Viesu nams ir liels, tajā valda rosība, kā to uztver nītaurieši?

– Cilvēkiem varbūt liekas, ka viesu nams ir nedaudz par šiku priekš Nītaures. Tad nu dodam iespēju tajā ieskatīties, kā tas bija Lieldienās. Nekā pārdabiska te nav, katrā ziņā neviena zelta poda. Ir radīta vide, kur atpūsties. Jā, skaista, jā, atšķirīga. Protams, nītaurieši sākumā bija rezervēti. Laukos tā ir. Taču attieksme mainās, it sevišķi, saprotot, ka īpašnieki nebūt nav ārzemnieki, nams pieder pašiem latviešiem, kas daudz izdarījuši vietas un nama sakopšanā, nītauriešiem devuši darbu.

– Lieldienas pagājušas, vai domājat, kā svinēsiet Jāņus?

– Viens no maniem sapņiem ir radīt ceļojumus latviešu gadskārtās. Esmu iedomājusies, kā līgotāji dodas ārpus pilsētas. Līgatnes upītē rīta rasā nomazgā kājas, pastaigā pa pļavu, dodas uz koktēlniecības parku “Vienkoči” Augšlīgatnē vai izstaigā alas Līgatnes pilsētā. “Nītaures dzirnavu” pļavās ceļotājus gaida īpašs pārsteigums. Arī Jāņu dienā, ja pilsētnieks būs atbraucis uz šo pusi, viņu sagaidīs brīnumaina diena, kurā netrūks dažādu iespēju līdzdarboties – ne tikai pīt vainadziņus.

– Kā tu raksturotu latviešu tūristu spēju brīnīties?

– Vispatīkamākie tūristi ir ģimenes, kurās vecāki ar bērniem runā par dabu, māca tajā iejusties un uzvesties. Ļoti atšķirīgas ir skolēnu grupas. Ja vienā netrūkst dauzoņu, kuri gatavi nolauzt jebko, tad citā tāda paša vecuma bērni prot brīnīties, ieklausīties, ieraudzīt skaisto, to novērtēt. Latviešu tūristi man šķiet iedalāmi divās galējībās. Vieni, kuri izbrauc no mājas izālēties. Pēc viņiem paliek salocītas dakšiņas, saplēsti trauki, sasistas glāzes, kas pabīdītas zem tepiķīša, un istabā izskatās kā pēc kaujas. Un ir otri, kuri pat viesu namā aiz sevis saklāj gultu, prot iekļauties vidē, to pieņemt un apbrīnot.

– Kur tu gribi būt viesis?

– Kopš esmu pa Eiropu izbraukājusies krustu šķērsu, man vislabāk patīk mājās. Diezgan ilgi darba dēļ mājās iznāca būt par viesi. Tagad gribu atjaunot saimnieces lomu. Pagājušajā gadā paspēju vienu puķu dobi izveidot. Man nepatīk tālu ceļot. Vasarā ar draugiem nedēļas nogalē apceļojām Igauniju. Bija jauki, bet lidostas, pārsēšanās, lielas somas, uztraukumi, vai somas nonāks galapunktā – tas mani pašlaik nevilina. Un domāju, ka tas nevilina daudzus. Kāpēc būtu jābrauc brīnīties par alām pasaulē, ja Lejas Līgatnē tās nav izstaigātas. No Rīgas līdz Līgatnei ir tikai stundas brauciens. Latvijā ir tik daudz ko redzēt. Man palicis prātā brauciens uz Latgali, skaistais Rāznas ezers, baltie oļi.

– Tūrismam ir sezonāls raksturs, vai to var ietekmēt?

– Tagad var. Daudzi sākuši domāt, ko tūristiem piedāvāt tā saucamajā ne sezonā, kad laukā nav pārāk silts un ātri kļūst tumšs. Tāpēc Latvijā ir radušies SPA kompleksi, un tas jau kļūst par ieradumu – nedēļas nogalē atpūsties viesu namā. Arī Nītaurē mums jau ir izdevies sezonu paga-rināt. Patiesībā pirmā mūsu tūrisma sezona vēl nemaz nav sākusies, bet visu laiku, kopš rudenī atvērām viesu namu, tas ir apmeklēts.

– Cik prestiži šobrīd ir apceļot dzimto zemi?

– Mani pārsteidza, ka parādās interese par Latvijas vēsturi. Par to man stāstījuši Mores kauju muzejā un Amatas kauju vietās. Cilvēki ieklausās ar interesi, uzdod jautājumus. Skolotāji atved bērnus, kuri jau ir vēstures faktos zinoši. Lēnām, bet apzināmies vērtības, kas ir tepat. Vēsturē un dabā. Prieks, ka ļoti daudzas vecas mājas ir atjaunotas un kļuvušas par tūrisma objektiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi