Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Trūcīgā statusa saņēmēju kļūst mazāk

Madara Ozoliņa
00:00
08.02.2018
15
Rokas Un Nauda Fotomarta 1

Sarūk to cilvēku skaits, kuri lūdz piešķirt trūcīgās personas statusu, liecina vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu pašvaldību informācija.

Pēc vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu sociālo dienestu sniegtās informācijas tiek secināts, ka vienā novadā trūcīgo personu skaits palicis nemainīgs, vienā tas nedaudz palielinājies, bet pārējos sešos novados trūcīgo personu skaits samazinājies.

Cēsu novadā 2016. gadā trūcīgo personu statuss tika piešķirts 256 cilvēkiem, bet pērn 229 personām. Pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone to vērtē pozitīvi: “Samazinājums nav liels, bet ir, tas liecina, ka situācija stabilizējas. Sociālā darba ieguldījuma rādītājs ir tas, kā samazinās trūcīgo iedzīvotāju skaits. Mēs strādājam pie tā, lai šis skaitlis kaut nedaudz, bet kļūtu arvien mazāks.”

I. Sietiņsone stāsta, ka visbiežāk trūcīgās personas statuss tiek piešķirts ilgstošiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, vientuļiem vīriešiem, kuri cīnījušies vai cīnās ar dažādām atkarībām un kuru veselības stāvoklis neļauj veikt darba pienākumus, kā arī sievietēm pirmspensijas vecumā ar zemu izglītības līmeni. “Priecājamies, ka ģimenes ar bērniem starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir ļoti maz. Ja ir, tad šo statusu ģimene saņem īslaicīgi, jo ar ģimenēm tiek ļoti nopietni strādāts, meklēti risinājumi, lai trūcīgo statuss viņiem nebūtu nepieciešams.”

Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja uzskata – novadā ir iespējams atrast darbu, cits jautājums, cik cilvēks ir ieinteresēts to darīt. “Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā ne tikai vakances, bet arī dažādus kursus. Tāpat tiem, kas reģistrējušies NVA, ir iespēja strādāt programmas “Al­goti pagaidu sabiedriskie darbi” piedāvājumā. Cilvēki šo iespēju izmanto maz. Šobrīd Cēsu novadā iespēju ir vairāk nekā kvalificētu un spējīgu darītāju,” pārliecināta I. Sietiņsone.
Vislielākais trūcīgo personu statusa piešķiršanas samazinājums ir Priekuļu novadā, kur 2016. gadā izziņas par statusa piešķiršanu izsniegtas 321 personai, bet 2017. gadā 258 personām. Vecākā sociālā darbiniece Liepas un Mārsnēnu pagastā Līga Šmitiņa-Jankovska min divus tam iespējamos iemeslus: “Tas, iespējams, noticis uz izbraucēju rēķina vai materiālā stāvokļa uzlabošanās rezultātā. Jau vairākus gadus šim skaitlim ir tendence samazināties. Tie, kas vēlas, atrod darbu un strādā. Lielākā daļa trūcīgo, kas arī saņem bezmaksas pārtikas pakas, ir seniori, kuriem ir mazas pensijas, kā arī cilvēki ar otrās un trešās grupas invaliditāti. Prie­cājamies, ka starp trūcīgā statusa saņēmējiem ir maz daudzbērnu ģimeņu.”

L.Šmitiņa – Jankovska norāda, ka pērn, 2017. gadā, projektā “Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” nodarbinātas 29 personas: “Uz kopējā fona tas ir maz. Zināms, ka rindā uz šiem darbiem pašlaik nav jāgaida. Ja ir vēlēšanās, cilvēks var sākt strādāt. Problēmas diemžēl ir tieši ar šo vēlmi mainīt savu dzīvi un sākt kaut ko darīt.”

Nemainīgs trūcīgā statusa ieguvušo personu skaits divu gadu laikā ir Raunas novadā. Novada Sociālā dienesta darbiniece Sandra Fišmeistere norāda, ka gan 2016., gan 2017. gadā trūcīgās personas statusu saņēmuši 50 cilvēki. “Lielākoties tie ir pirms­pensijas vecuma vīrieši, kuriem ir darba nespēja, kā arī daudzbērnu ģimenes. Pat ja ģimenē ir abi vecāki, kopējie ienākumi ir zemi. Šīs daudzbērnu ģimenes mēs ļoti uzmanām un cenšamies mudināt darīt kaut ko lietas labā, kopā meklējam risinājumus.”

Jaunpiebalgas novadā personu skaits, kurām piešķirts trūcīgā statuss, kaut nedaudz, bet ir palielinājies. “Situācija tikpat kā nav mainījusies. Ja 2016. gadā mūsu novadā trūcīgās personas statuss tika piešķirts 73 cilvēkiem, tad pērn – 76. Bet, ja runājam, kas ir statusa saņēmēji, tad iepriecina fakts, ka ģimenes ar bērniem šo statusu saņem retāk, nekā tas bija pirms vairākiem gadiem,” tā Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta darbiniece Anda Grau­diņa.

Izmaiņas savā novadā pozitīvi vērtē arī Līgatnes pašvaldības Sociālā dienesta darbiniece Iveta Viļumsone: “Situācija ir stabila. Iespējas šeit ir – cilvēki strādā vai tiešām cenšas atrast darbu. 2016. gadā Līgatnes novadā bija 182 trūcīgās personas 65 mājsaimniecībās, pērn šis statuss piešķirts 138 personām 75 mājsaimniecībās. Tas norāda uz to, ka trūcīgo personu vidū palielinās vientuļo cilvēku skaits, bet samazinās ģimeņu skaits.”

To, kāds atbalsts pienākas trūcīgā statusa saņēmējiem, var noskaidrot novadu sociālajos dienestos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi