Gaujas NP informācijas speciāliste Ko pīt vainagā
Vai viegli varam atrast trej reiz deviņus ziedus, ko iepīt Jāņu vainagā? Divdesmit septiņi augi – tas it kā nav daudz. Pārskatot literatūras avotus, interneta portālus, atklājās, ka ziņas par vainagā pinamajām jāņuzālēm pārrakstītas no viena avota uz otru. Tātad, atpakaļ pie pirmavotiem – dainām! Cik viegli senāk dziedot varēja apgūt dabas zinības, botāniku un augu pielietojumu sadzīvē! Līgo dziesmās „starp rindiņām” ieslēpta virkne vērtīgu padomu. Jādomā, ka senāk pirms saulgriežiem visa saime vāca augus. Ne velti ir pamācošas rindiņas par zālēm, kas der meitām, kas puišiem, kas veciem ļaudīm, kas lopiņiem. Pēc Jāņiem taču sākas siena laiks, vērtīgās zālītes no pļavas jāizlasa savlaicīgi.
Pazīstamākie augi, kas pirms Jāņu nakts noteikti jāsavāc zāļu pušķiem, ir: „Vībotnīte, papardīte, sarkanais āboliņš.” Nastiņā, ko nes Jāņa bērni, ir arī kosas, skalbes, vīgriezes, lupstāji, kalmes, ozola zari, bērzu meijas.
Puišiem savas, meitām savas
Katrā novadā īsto jāņuzāļu saraksts ir atšķirīgs. Kurzemē un Zemgalē – madara (Galium), Vidzemē reti. Zilgalvītes, zilauši vai nārbuļi (Melampyrum nemorosum) – Kurzemē, Vidzemē un Latgalē. Divšķautņu asinszāle vairāk zināma Latgalē, bet zīlēšanai izmantojamais kodīgais laimiņš (Sedum acre) pašā Ziemeļkurzemes piekrastē. Vidzemē zināms arī asais jānītis (Erigeron acris).
Var nojaust, ka augu vākšanai un iepīšanai vainagos bijusi rituāla kārtība. Tiek vaicāts Jānim, kuru zāli pirmo raut. „Plūc pa priekšu buldurjāni…”. Baldriāns (Valeriana officinalis) daudzos dainu variantos ir minēts kā ziedu pīnes sākuma vai noslēdzošais augs. Otrais vainagā ir sarkanais āboliņš.
Puišiem atvēlētas šķietami nederīgākās, neizskatīgākās Jāņu zāles, ko meklē pa sētmalēm un krūmājiem: suņa burkši, pupa lekši, cūku mētras, zirga stobri, melnie kārkli, purva grīslis, asas nātres un dadži. Droši vien bija derīgo augu minimums, ko jaunajiem puišiem noteikti vajadzēja pazīt.
Ēku aizsardzībai pret skauģiem, mantas nobūrējiem, nelaimes nesējiem gar žogiem, durvju stenderēm, ēku pakšķiem tika saspraustas nātres, dadži, dzeltas (usnes), pīlādžu zari un dzeloņainie mežābeļu zari. Domāti tieši mums
Un nu Cēsu apkārtnē sastopamo pļavas, dārzmalas un meža augu saraksts, no kura var izvēlēties savus trejdeviņus ziedus. Tas izveidots, aptaujājot Vidzemes folkloristus, augu pazinējus, ilggadīgus zāļu tēju vācējus un Jāņu vainagu pinējus: baldriāns, sarkanais āboliņš, asinszāle, strutene, vībotne, vērmele, madara, vīgrieze, rudzupuķe, rasaskrēsliņš, pļavas ķimene, meža zemene, nārbulis, parastā pīpene, ancītis, dzeltenā ilzīte, baltais āboliņš, vanagnadziņi, upesmētra, kumelīte, vanagzirņi (vīķi), pļavas dedestiņa, mazais mārsils, ārstniecības veronika, plikstiņš, raudene, retējs, kamolainā pulkstenīte, smilgas, mežrozīte, melleņu mētras, meža avenāji, biškrēsliņš, ceļteka, pelašķis. Šo sarakstu var papildināt ar dārzā audzētajām piparmētrām, kliņģerītēm, dievkociņu, māteri, smaržīgo rūtu, kā arī ozolu un liepu zariņiem.
Komentāri