Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Toreiz un šodien – svarīgi nākotnei 

Sarmīte Feldmane
00:00
13.11.2023
3
Vanagas Muzejs 2

Melānijas Vanagas muzejs ik rudeni aicina savējos, lai pastāstītu, kas pēdējā laikā izdarīts.

Arī šoreiz tā bija saruna par rakstnieces, kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas un Āraišu draudzes mācītāja Paula Fridriha Bērenta atstāto mantojumu, tā nodošanu nākamajām paaudzēm.

Šovasar pie muzeja, piesaistot “Leader” programmas finansējumu un kopā ar pašvaldības līdzfinansējumu, ieguldot 6864 eiro, uzstādīti pieci informatīvie stendi. To saturu sagatavoja muzeja vadītāja Ingrīda Lāce, bet māksliniecisko noformējumu veidoja Cēsu muzeja mākslinieks Dainis Andersons.  Stendos ir fotogrāfijas un lasāma informācija par Melānijas Vanagas dzīvi, paveikto    Amatas un Cēsu novada izpētē.  Daudz interesantu faktu arī par Amatas skolu un tās vēsturi.

“Daudzi šovasar piestājuši, bijuši ieinteresēti ne tikai uzzināt par M.Vanagu, apmeklēt muzeju, bet izstaigājuši skolas apkārtni, pabijuši politiski represēto piemiņas vietā, arī Sibīrijas zemnīcā, kas ir līdzīga tai, kādā izsūtījumā dzīvoja rakstniece. Pabijuši pie Svētakmens,” stāsta muzeja vadītāja un uzsver, ka, izlasot stendos informāciju, ne viens vien vēlāk atzinis, ka ieinteresēts arī apskatīt muzeju.

Tikšanās reizē aktrise Zane Jančevska, kuru dzīve atvedusi uz Amatas pusi, lasīja fragmentus no M.Vanagas atmiņu grāmatām un priecēja ar tautasdziesmām, kuras dziedāja kopā ar pasākuma dalībniekiem.

Savulaik pētot Āraišu apkārtni, M.Vanaga izmantoja mācītāja P.F.Bērenta grāmatu “Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā”, kas izdota 1927.gadā. “Mācītājs neraksta tikai par draudzi, kas šodien ietver Amatas, Drabešu, Vaives pagastu, kādreiz draudze bija 300 kvadrātkilometru plašā teritorijā. Grāmatā par apkārtnes      cilvēkiem, viņu ikdienu, par Āraišu apkārtni, skolu un vietu vēsturi,” atgādina I.Lāce. Vēsturnieks Edgars Žīgurs pēta grāmatā aprakstīto, gatavo tās mūsdienu izdevumu.

“Tas ir interesants un sarežģīts darbs. Dažkārt kāds vārds, vieta jāmeklē dažādos avotos, lai saprastu, kas grāmatā minēts,” atzīst E.Žīgurs. Viņš gatavo komentārus, lai mūsdienās cilvēki saprastu gan vecvārdus, gan ikdienas darbu aprakstus, vietvārdus. Daudz laika veltīts, meklējot arhīvos, novadpētniecības materiālos.

“Apkārtnē ir daudz ezeru, arī pirms simts un vairāk gadiem bijuši strīdi par  makšķerēšanas tiesībām. 18.gadsimta kartē ezeru nosaukumi daļēji sakrīt ar mūsdienu nosaukumiem, bet    Lielais Lazdiņš tolaik saukts par Viekšnaku, Mazais Lazdiņš par Puraišu, turpat blakus ir Puraišu mājas. Pie “Ziemēniem” tagad ir    aizaudzis ezeriņš, kas saukts par Vērsīti,” stāsta vēsturnieks un piebilst, ka datorā, vecās kartes uzliekot uz šodienas kartēm, var labi redzēt, kā mainījusies Āraišu baznīcas apkārtne, kur bija lauki, kā veidojās kapsētas.

Leģendas par Āraišu Zviedru priedi zina katrs āraišnieks. “Arī Bērents apraksta, ka Zviedrijas karalis Kārlis XII Āraišos atpūties un uzrakstījis vēstuli uz Zviedriju. Kur tas bija, vai pie iestādītās priedītes vai Kārļa kalnā? Zviedrijas arhīvā ir karte, kur atradies zviedru karaspēks. Ceru saņemt kopiju. Ir skaidrs, ka karalis no Cēsīm caur Āraišiem tālāk devās uz Nītauri, Koknesi,” 1701.gada vasaras notikumus atgādina E.Žīgurs.

Vietas, kas minētas grāmatā, E.Žīgurs lokalizējis, noteiktas GPS koordinātes. Šī informācija nākotnē noderēs gan tūrisma organizatoriem, gan ikvienam interesentam. “Kur Āraišos ir Pēr­konkalns? Līdz šim neesmu atradis, kaimiņu draudzēs ir. Atrast vietas, gūt skaidrojumus man palīdzējuši novadpētnieku materi­āli. Diemžēl daudzi, kas bija pieejami Bērentam, vairs nav saglabājušies,” saka vēsturnieks.

Āraišu mācītāja atstātā mantojuma pētniecība turpinās. Āraiš­nieki lolo cerības, ka draudzes 800. jubilejā nāks klajā pirms simts gadiem izdotā grāmata ar mūslaiku komentāriem.    “Bēren­tam grāmata iznāca divus gadus pēc baznīcas 700. jubilejas, jo bijusi tehniska aizķeršanās. Mēs ceram, ka mums nebūs,” bilst muzeja vadītāja.

Padomdevēja E.Žīguram ir Rūta Vanaga, kura ir apkārtnē zinošākā par dažādu laiku notikumiem, atceras dzimtas, kas te dzīvojušas. “Āraišnieki tura godā savu vēsturi. Kad iznāca M.Vana­gas grāmatas, tās sūtīju novadniekiem uz Ameriku un citur,” pastāsta Rūta un piebilst, ka padomju laikā uz Āraišiem bija atbraukusi Bērenta meita. Diemžēl satikusi ienācēju, kura par šo vietu neko nezināja, un tā ciemošanās beidzās. Rūta labi pazina Melā­niju,  tikšanās, sarunas bija interesantas.

Savukārt cita Rūta Vanaga, Melānijas Vanagas vedekla, stāsta, ka Āraišus, Amatu iepazinusi no vīramātes stāstiem. “Man tie ir tuvi, te vienmēr braucu ar prieku,” atklāj R.Vanaga. Abas Rūtas Vanagas uzsver, ka nav radinieces, bet viņas vieno Āraiši un M.Vanaga.

“Atskatoties, kas padarīts, satiekas savējie. Mums visiem šī vieta – muzejs, pagasts, novads – ir svarīga. Ne tikai šodien, arī nākotnē,” uzsver I.Lāce.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi