Astronomiskais pavasaris ir sācies, nesatraucoties, vai dabas procesi tiek līdzi. Pārskatot iepriekšējo gadu meteoroloģiskos novērojumus, var secināt, ka reizēm marts uzvedies kā ziemas, reizēm kā pavasara mēnesis, taču vēl “dullāks” ir bijis aprīlis, kurš mēdz strauji pārdomāt un mierīga pavasara vietā sagādāt ziemas sniegu vai vasaras karstumu.
Lai gan Latvijas teritorija nav liela, tomēr pavasara atnākšana rietumos un austrumos ir krasi atšķirīga, reizēm pat par divām nedēļām. Kurzemē lielākajās un mazākajās upēs jau sākas ledus iešana, bet Latvijas austrumu un ziemeļu novados bieži vien vēl valda ziema ar biezu sniega segu. Vēsturiskajam marta un aprīļa dabas kaprīžu apkopojumam izmantoju Priekuļu pagasta iedzīvotāja Jāņa Eglīša piezīmes, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datus par novērojumiem Vidzemē un Cēsu apkārtnē. Interesanti, ka, LVĢMC arhīvā meklējot ziņas par laika apstākļiem, līdz 2007. gadam bieži vien trūkst informācija tieši par martu – aprakstos februārim tūlīt seko aprīlis. Tādos gadījumos labi noder iedzīvotāju sniegtās ziņas.
Pavasara sākums steidzas vai kavējas
Agrs pavasaris novērots 1971., 1983., 2004., gadā. Piemēram, 1990.gada 19.martā +18ºC, mežmalās sijājās odi un pavasaris par trim nedēļām apsteidza “plānu”. Tāds pats scenārijs arī 1997.gada martā, taču ar iespēju izbaudīt laika apstākļu kontrastus. Mēneša sākumā ļoti silts, trīs nedēļas agrāk sākās dabas atmoda, brieda pumpuri, ziedēja vizbulītes, sākās sulu cirkulācija. Ap 15.martu atgriezās ziema – sniegs un sals līdz -18 grādiem, ezeros pat sāka veidoties ledus. Arī 2015.gadā pavasaris sākās mēnesi agrāk.
Ne vienmēr ziema ātri atdod savas pozīcijas – 1963., 1969., 1980., 1987. un 1996.gadā tā aizkavējās visu martu, Lielā diena bija sniegaina. Ekstrēma bija 2010./ 2011. gada ziema, Latviju klāja sniegs no novembra beigām līdz pat aprīļa sākumam. 2013. gadā sniega segas biezums līdz pat 2,5 reizēm pārsniedza normu, dažās dienās sasniedzot 50-60 centimetrus, un nokusa aprīlī.
Temperatūru rekordi
Senākais 20.gadsimta aukstuma rekords fiksēts 1942.gada martā. Auksts marts piedzīvots 1963., 1987., 1996. gadā. Savukārt 2013.gadā no 10. līdz 23.martam Zosēnos reģistrēti zemo temperatūru rekordi -24, -26. Arī nesen, 2016.gadā, pavasara saulgriežos 20.martā reģistrēts aukstums Melturos -17, Stalbē -16.
Daudz biežāk martā piedzīvots pavasarīgs siltums, kad mēneša vidējā temperatūra augstāka par normu. Tā ir bijis 1968., 1973., 1989., 1990. gadā, arī no 2009. līdz 2012. un pēdējos trijos gados.
2007.gadā marts bija vissiltākais pavasara sākuma mēnesis pēdējos 84 gados, bet pēc atsevišķu, visilgāk darbojošos novērojumu staciju datiem — pēdējos vairāk nekā simts gados. Arī 2014. un 2015. gada martā pārspēti vairāki siltuma rekordi.
Nokrišņu bagātība
Visbiežāk atmiņā paliek saulains marts ar kūstoša sniega kaudzēm un pavasara smaržu, taču bijuši gadi, kad līst, dažās dienās pārspējot mēneša normu. Tāds ir bijis 1983.,1994., 2009., 2010.gads. Rekordists ir 2008. gada marts – nokrišņiem visbagātākais pēdējos 86 gados. Arī 2012.gada martā Cēsīs nokrišņu daudzums sasniedzis 174 procentus.
Laiks ap pavasara saulgriežiem parasti ir nemierīgs. Lūk, daži nesen piedzīvoti notikumi. 2011.gada 25.martā daudzviet Vidzemē pamatīgi puteņoja, vietām bija pērkona negaiss un krusa. 2012. gada 19. – 20.martā piedzīvoti vētras postījumi, daudzas mājsaimniecības palika bez elektrības. 2014.gada 20.martā uzsniga vairāk nekā visā ziemā kopumā, bet 21. martā novērots negaiss, spēcīgas lietusgāzes.
Aprīļa untumi
Ievērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās bija novērojama 1989.gada 13.aprīlī +23ºC, siltuma rekords, kāds konstatēts aizvadītajos simts gados. Vairākas reizes ap Jurģu dienu novērots pavasara karstums: 1995.gada 23.aprīlī gaisa temperatūra pārsniedza +20ºC, uzziedēja baltās vizbulītes, 1996.gada 22.aprīlī +26º, 2000.gada 24.aprīlī +30º, kad drosmīgākie atklāja peldsezonu, un 2001.gada 24.aprīlī, kad gaisa temperatūra sasniedza +22º. Pēc ticējumiem bada gadu vēstīja pērkons, kas 1992.gada 14.aprīlī ieducināja kailos kokos, ievadot mēnesi ilgu lietus periodu līdz pat maija vidum. Tajā pavasarī bija maz saules un maz putnu dziesmu.
Ziema vēlreiz atgādināja par sevi 1988.gadā, kad no 23. līdz 28.aprīlim sasniga biezā kārtā. Nosala daudzi gājputni. Sniegotas bija arī 2001.gada Lieldienas, kad 15.aprīlī varēja gan pikoties, gan velt sniegavīrus.
Vecākās paaudzes cēsnieki droši vien atceras 1956.gada lielos plūdus, kad aprīļa beigās un maija sākumā Gauja draudīgi skalojās palienes pļavās pie Raiskuma tilta. Togad aprīlī Dzērbenē novērots vislielākais nokrišņu daudzums – 147 mm.
Pirms tam lielāki plūdi piedzīvoti arī 1971. gadā. Augsts ūdens līmenis Gaujā pēc pavasara lietiem un sniegam kūstot bija 1994., 2001., 2010., kad “Gauja pārvērtās par Daugavu”, kā arī 2011., 2013.gadā.
Komentāri