“Vidzemes rajona tiesa” – šāds uzraksts kopš pagājušās nedēļas rotā Cēsu tiesas ēku. 15.februārī oficiāli tika izziņota tiesu teritoriālā reforma Vidzemes tiesu apgabalā. Pasākumā, kas notika Valmieras rajona tiesā, kas turpmāk būs Vidzemes rajona tiesas centrs, piedalījās arī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Jau rakstījām, ka kopš 15. februāra Cēsu rajona tiesa un zemesgrāmatu nodaļa tāpat kā Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Limbažu un Valkas rajona tiesa un zemesgrāmatu nodaļa pievienotas Valmieras rajona tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. Tagad jāsaka – Vidzemes rajona tiesa Cēsīs.
Tieslietu ministrs pastāstīja, ka ideja par tiesu reformēšanu radusies jau 2008.gadā, bet 2016.gadā kā pilotprojekts īstenota Latgales tiesu apgabala reforma: “Jau redzam pirmos ieguvumus – samazinājies lietu izskatīšanas termiņš, tiesa kļuvusi pieejamāka, aktīvāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, proti, notiek videokonferences tiesu izskatīšanā. Līdzšinējā prakse, ka mazās tiesās ir mazs tiesnešu skaits, novedusi pie tā, ka valstī ir ļoti nevienlīdzīga tiesnešu noslogotība. Otrkārt, tiesnešu specializācija nav vajadzīgajā līmenī, treškārt – nejaušības princips bieži netiek ievērots un lietas nonāk pie vieniem un tiem pašiem tiesnešiem.”
Tieslietu ministrijas Tiesu politikas departamenta direktore Inita Ilgaža norādīja, ka šī ir nozīmīga diena tiesu attīstības vēsturē: “Reforma nav nekas jauns, arī citās Eiropas valstīs iet tādu ceļu. Tiesu reforma nozīmē, ka tiek apvienotas mazu tiesu teritorijas, izveidojot lielas tiesas. Latvijā ir daudz mazu tiesu ar vidēji pieciem līdz septiņiem tiesnešiem katrā, pēc reformas būs deviņas rajonu (pilsētas) tiesas ar vidēji 30 tiesnešiem katrā.”
Viņa atzīmēja, ka visās šobrīd esošajās tiesu ēkās turpināsies tiesu darbs, arī zemesgrāmatu nodaļas tiks saglabātas turpat, kur atradās līdz reformai. Taču līdz ar reformu paplašināsies tiesu un zemesgrāmatu nodaļu pieejamība. Ja personai, kura, piemēram, vēlējās nostiprināt īpašumtiesības uz īpašumu Alūksnē, agrāk bija jābrauc turp, lai iesniegtu dokumentus zemesgrāmatā, tagad to var izdarīt jebkurā Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā – Cēsīs, Valmierā, Limbažos, citās.
I. Ilgaža uzsvēra, ka no reformas iegūst gan sabiedrība, gan tiesu sistēma: “Sabiedrības ieguvums – ātrāks tiesas process, samazināti lietu izskatīšanas termiņi; nodrošināta lielāka objektivitāte lietas izskatīšanā, ko panāks caur lielāku nejaušību lietu sadalē. Pie ieguvumiem jāmin arī vienveidīgāka tiesu prakse. Paaugstināsies tiesas spriešanas kvalitāte caur iespēju tiesnesim specializēties noteiktas nozares lietu izskatīšanā.
Tiesu sistēmas ieguvumi – pirmām kārtām izlīdzināta noslodze. Līdz šim bija novērots, ka saņemto lietu skaits starp dažādiem tiesnešiem dažādās tiesās varēja atšķirties vairāk nekā trīs reizes. Tā ir būtiska atšķirība, kas ietekmē tiesnešu darba rezultātus un lietu izskatīšanas ātrumu. Reformas rezultātā slodze tiek izlīdzināta starp visiem viena rajona tiesas tiesnešiem.”
Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, stāstot par lietu pārdalīšanu Vidzemes rajona tiesas teritorijā, norādīja, ka tas tiks veikts pēc iespējas saudzīgāk, cenšoties ievērot arī cilvēku intereses un iespējas, tāpēc nevajadzētu satraukties, ka būs ierobežota piekļuve tiesai: “Protams, būs lietas, ko pārdalīsim pa visu Vidzemi, tās galvenokārt būs lietas, kur iesaistītas juridiskas personas, kam ir resursi nokļūt uz to vai citu pilsētu. Ir izstrādāts lietu sadales plāns, ir zināmi tiesneši, kuri skatīs tikai civillietas, kuri krimināllietas. Gribam realizēt šo specializāciju, jo tā var dot labāku rezultātu.”
Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere norādīja, ka līdz šim Vidzemē mazākā noslodze bija rajona tiesās Alūksnē un Gulbenē, bet visvairāk noslogotas bijušas tiesas Valmierā un Cēsīs. Tagad slodzi varēs izlīdzināt, lai lietu izskatīšana būtu ātrāka.
“Pērn apbraukājām visas rajonu tiesas, izrunājāmies ar tiesnešiem, darbiniekiem, informējām, uzklausījām viņu viedokļus, kā strādāt, kā dalīt lietas, lai reformai būtu iespējami labāks rezultāts,” teica E. Knēgere.
Uz jautājumu, vai tie tiesneši, kuri zaudēja rajona tiesu priekšsēdētāja amatu, nezaudē arī finansiāli, tieslietu ministrs atzina, ka nelielu daļu viņi zaudēs: “Tas ir zināms upuris no viņu puses, tāpēc gribu teikt lielu paldies visu septiņu Vidzemes rajona tiesu galvenajiem tiesnešiem, kuri savus pienākumus veikuši godprātīgi.”
Tiesu reformas noslēgums būs 1.martā, kad tiks veikta Zemgales tiesu apgabala reforma. Pēc reformas Latvijā būs deviņas rajonu (pilsētas) tiesas un septiņas zemesgrāmatu nodaļas. Kopumā tiesu un zemesgrāmatu nodaļu skaits būs samazinājies par 74 procentiem.
Komentāri