Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Teātris devis pārliecību

Druva
23:00
16.04.2007
1143

Skolas darbvede Anita Dreimane amatierteātrī darbojas kopš tā dibināšanas. “Nedomāju teātri spēlēt, atnācu kolēģei līdzi, lai parādītu, kur atrodas kultūras nams. Viņa tā arī teātrī neiesaistījās, es gan,” stāsta Anita un piebilst, ka tieši tolaik dzīvē jutusies vientuļa, un tā bijusi iespēja būt cilvēkos, nedomāt par ikdienu. Nospēlējusi pirmo lomiņu un iepaticies. “Kā es baidījos no skatuves malas! Likās – tūlīt, tūlīt tā mani aizraus. Pamazām kļuvu drošāka, arī ikdienā vairs neesmu tik kautrīga, klusa, ar klusu balstiņu, protu savu viedokli aizstāvēt,” tā par teātrī gūto saka Anita. Viņai patīk ne tikai darboties izrādēs, bet arī mēģinājumos, kuros režisore Benita Sausiņa māca gan runu, gan ķermeņa valodu, kustības. Aizraujošs ir ceļš līdz lomai. “Benita rosina, lai dzīvē meklējam prototipus, tad vieglāk spēlēt. Liepā taču dzīvo tik dažādi cilvēki, ir interesanti vērot viņu uzvedību, kustības, runas veidu. Lomai tā var atrast savdabīgas nianses. Mana mīļākā ir Dzērāja izrādē “Nauda, naudiņa”. Pati gan ne dzeru, ne pīpēju. Man patīk improvizēt, režisore jau saka, ka nekad nevar zināt, ko atkal izdarīšu,” ar prieku stāsta Anita Dreimane.

Teātris viņai nav tikai iespēja iz-teikties, iedzīvoties citu dzīvēs, tas ir draugu pulciņš. Anita uzsver, ka teātrī jāaizmirst ambīcijas, attiecības ikdienā, tajā katram ir sava loma un jādzīvo tajā. No tiem desmit, kuri pirms desmit gadiem sanāca kopā un strādāja ar režisori Janīnu Belkovsku, teātrī vēl palikuši četri. Ikdienas dzīve izdara korekcijas, un teātris prasa laiku.

“Uz mēģinājumu jābūt, tas nekas, ka sāp galva. Aiziesi, pāries. Un kā varu neiet, partneris taču gaida un visi pārējie. Nevar mēģināt, ja kādas lomas tēlotāja trūkst. Tas ir pienākums pret kolēģiem,” atzīst amatierteātra “Krams” aktrise Anita Dreimane.

Pa šiem gadiem teātrī piedzīvots ne mazums jautru un priecīgu, arī grūtu brīžu, kad loma nedodas rokā, kad varonis neatklājas. Straupē teātris spēlējis estrādē. Lietus lijis aumaļām. Skatītāji sēdējuši zem lietussargiem, prom negājuši. Aktieriem nekas neatlicis kā turpināt iz-rādi. Aplausu vētra atskanējusi, kad galvenais varonis nopietni teicis: “Rādās, būs lietus. Jāiet siens grābt!” Bet Anita, kā pati saka, liela aktrise būdama, tik strauji ieskrējusies, ka aizkulisēs glāzes saplēsusi, pārējiem pa stikla lauskām nācies staigāt.

“Ir patīkami just skatītāju reakciju. Zālē nekad neskatos, man nav svarīgi, cik ir skatītāju, es spēlēju. Man teikuši, ko es tur eju, vai tad kāds nāks skatīties. Kad spēlējam Liepā, zāle vienmēr pilna. Pēc izrādes kaut neliela uzslava ir kā krējums uz maizītes,” atzīst Anita un piebilst, ka arī jaunatne gūst no šīm izrādēm, iepazīst latviešu dramaturģiju. “Vai tas nav traki, ja vidusskolu beidzis jaunietis nezina, kas ir “Skroderdienas Silmačos”? Es gribētu Bebeni nospēlēt. “No rītiem, uz vakariem…” Pati arī zāļu tējas daudz lietoju, tā būtu tāda ļoti nopietna loma,” pārdomās dalās Anita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi