Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Teātris devis pārliecību

Druva
23:00
16.04.2007
1207

Skolas darbvede Anita Dreimane amatierteātrī darbojas kopš tā dibināšanas. “Nedomāju teātri spēlēt, atnācu kolēģei līdzi, lai parādītu, kur atrodas kultūras nams. Viņa tā arī teātrī neiesaistījās, es gan,” stāsta Anita un piebilst, ka tieši tolaik dzīvē jutusies vientuļa, un tā bijusi iespēja būt cilvēkos, nedomāt par ikdienu. Nospēlējusi pirmo lomiņu un iepaticies. “Kā es baidījos no skatuves malas! Likās – tūlīt, tūlīt tā mani aizraus. Pamazām kļuvu drošāka, arī ikdienā vairs neesmu tik kautrīga, klusa, ar klusu balstiņu, protu savu viedokli aizstāvēt,” tā par teātrī gūto saka Anita. Viņai patīk ne tikai darboties izrādēs, bet arī mēģinājumos, kuros režisore Benita Sausiņa māca gan runu, gan ķermeņa valodu, kustības. Aizraujošs ir ceļš līdz lomai. “Benita rosina, lai dzīvē meklējam prototipus, tad vieglāk spēlēt. Liepā taču dzīvo tik dažādi cilvēki, ir interesanti vērot viņu uzvedību, kustības, runas veidu. Lomai tā var atrast savdabīgas nianses. Mana mīļākā ir Dzērāja izrādē “Nauda, naudiņa”. Pati gan ne dzeru, ne pīpēju. Man patīk improvizēt, režisore jau saka, ka nekad nevar zināt, ko atkal izdarīšu,” ar prieku stāsta Anita Dreimane.

Teātris viņai nav tikai iespēja iz-teikties, iedzīvoties citu dzīvēs, tas ir draugu pulciņš. Anita uzsver, ka teātrī jāaizmirst ambīcijas, attiecības ikdienā, tajā katram ir sava loma un jādzīvo tajā. No tiem desmit, kuri pirms desmit gadiem sanāca kopā un strādāja ar režisori Janīnu Belkovsku, teātrī vēl palikuši četri. Ikdienas dzīve izdara korekcijas, un teātris prasa laiku.

“Uz mēģinājumu jābūt, tas nekas, ka sāp galva. Aiziesi, pāries. Un kā varu neiet, partneris taču gaida un visi pārējie. Nevar mēģināt, ja kādas lomas tēlotāja trūkst. Tas ir pienākums pret kolēģiem,” atzīst amatierteātra “Krams” aktrise Anita Dreimane.

Pa šiem gadiem teātrī piedzīvots ne mazums jautru un priecīgu, arī grūtu brīžu, kad loma nedodas rokā, kad varonis neatklājas. Straupē teātris spēlējis estrādē. Lietus lijis aumaļām. Skatītāji sēdējuši zem lietussargiem, prom negājuši. Aktieriem nekas neatlicis kā turpināt iz-rādi. Aplausu vētra atskanējusi, kad galvenais varonis nopietni teicis: “Rādās, būs lietus. Jāiet siens grābt!” Bet Anita, kā pati saka, liela aktrise būdama, tik strauji ieskrējusies, ka aizkulisēs glāzes saplēsusi, pārējiem pa stikla lauskām nācies staigāt.

“Ir patīkami just skatītāju reakciju. Zālē nekad neskatos, man nav svarīgi, cik ir skatītāju, es spēlēju. Man teikuši, ko es tur eju, vai tad kāds nāks skatīties. Kad spēlējam Liepā, zāle vienmēr pilna. Pēc izrādes kaut neliela uzslava ir kā krējums uz maizītes,” atzīst Anita un piebilst, ka arī jaunatne gūst no šīm izrādēm, iepazīst latviešu dramaturģiju. “Vai tas nav traki, ja vidusskolu beidzis jaunietis nezina, kas ir “Skroderdienas Silmačos”? Es gribētu Bebeni nospēlēt. “No rītiem, uz vakariem…” Pati arī zāļu tējas daudz lietoju, tā būtu tāda ļoti nopietna loma,” pārdomās dalās Anita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi