Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Svētku rīts vecvecākiem

Druva
23:00
03.04.2007
4

iestādes vadītāja

Veselavas speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē ieradās kupls skaits vecmāmiņu un daži vectētiņi. Bērnu gatavotā ielūgumā bija teikts, ka vecvecākiem uz pasākumu jāierodas interesantās cepurēs.

Vecmāmiņām tās bija tamborētas, ziediem rotātas, salmu un glaunās

no filca ar spalviņām. Viena vecmāmiņa bija izveidojusi cepuri kā putna ligzdu, pilnu ar oliņām.

Vēl vecvecākiem bija jāatnes jaunības dienu foto, kuri veidoja izstādi. Visi apskatīja cik skaistas kādreiz bijušas vecmāmiņas un štrami vectētiņi.

Mazbērni viesiem izrādīja, kur viņi spēlējas un mācās, kur guļ, kur mazgā zobus. Daži vecvecāki atzinās, ka paši bērnudārzā nav gājuši un bērnus

nav sūtījuši, tāpēc tagad ar lielu interesi var vērot mazbērnu pasauli.

Mazbērni un skolotājas aicināja vecmāmiņas piedalīties rokdarbu nodarbībās, kur tika šūdinātas lellītes, veidoti dziju ziedi, zīmēts dzimtas koks, gatavoti Lieldienu rotājumi. Vectētiņi ar mazdēliem darbnīcā gatavoja puķu kastes. Kad darbiņi padarīti, sākās laiks muzikālām rotaļām. Omītēm un opīšiem atkal bija iespēja atgriezties bērnībā un iziet „Kas dārzā”, „Gribam zināt”, paskriet „Pīles un medniekus”.

Pats svarīgākais bija speciāli iestudētā teātra izrāde. Bērni bija gatavojuši arī teātra biļetes un programmiņas. Izrāde sākās ar vārdiem: „Ak, vecmammīt, es tevi tik ļoti mīlu! Ja tu zinātu, cik tev labi piestāv sirmi mati!” Tas bija stāsts par lauku vecmāmiņu, kura ne reizes nav bijusi Rīgā, bet mazmeitas nolemj viņu aizvest uz galvaspilsētu. Izrādē piedalījās visi mazbērniņi ar dziesmām un dejām. Tā noslēdzās ar R.Paula dziesmu „Nekur nav tik labi kā mājās” skolotāju izpildījumā.

Pasākuma noslēgumā teicu: „Vai zināt, ka garšīgākās pankūkas māk izcept vecmāmiņa, siltākās vilnas zeķītes māk uzadīt vecmāmiņa. Kurš nekad nebaras, kuram var pasēdēt uz ceļgala, vai tas nav vectētiņš? Viņa krāmu lādītei ar skrūvītēm, šeibiņām un nagliņām gribas tikt klāt. Bērna acīm tā ir dārgumu krātuve. Būt par vecvecākiem ir liels gods un arī atbildīgs pienākums, ar ko jūs mīlot tiekat galā. Mazbērni ar jums lepojas.”

Vecvecāki tika arī izprašņāti. Tiem, kas ieradušies, kopā bija 87 mazbērni. Rekords piederēja Punduru vecmāmiņai un vectētiņam, kuriem ir 28 mazbērni. Vecvecāku jaukākais un svarīgākais vaļasprieks izrādījās mazbērnu gaidīšana. Bija arī lasīšana, dejošana un adīšana, floristika, puķu stādīšana, putnu un šinšillu audzēšana, sveču liešana, krustvārdu mīklu minēšana un pīrādziņu cepšana.

Mazbērni apsveica omītes un opīšus ar pašgatavotām dāvaniņām, apgleznotām ievārījuma burciņām. Sēžot pie svētku galda, risinājās mīļas un nesteidzīgas sarunas. Iestādes kolektīvam bija prieks par sagādātajiem svētkiem. Tradīcija turpināsies, jo ar katru gadu vecvecāki it kā kļūst jaunāki, ar prieku atnāk uz bērnudārzu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi