Trīs veicināšanas balvas un trīs pateicības par piedalīšanos- tāds ir mūsu rajona guvums prestižajā lauksaimnieku konkursā “Sējējs”.
-Katrs “Sējēja” dalībnieks ir paraugs ikvienam, kā ar uzņēmību un izdomu sasniegt labus rezultātus, vienalga, vai tā būtu saimniekošana lielsaimniecībā vai mazā lauku sētā, – sveicot konkursa “Sējējs” dalībniekus, sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Šogad laureātu vidū mūsu rajona lauksaimnieku gan nebija, bet trīs veicināšanas balvas ir labs novērtējums uzņēmējiem. Proti, katrā nominācijā tika piešķirts viens šis apbalvojums, kuru var arī nosaukt par otro vietu konkursā. Arī veicināšanas balvas ieguvēji saņēma grezno konkursa diplomu, naudas prēmiju – tūkstoš latu, uz pusi mazāk nekā laureātiem.
Veicināšanas balvas ieguvuši Jaunpiebalgas pagasta “Lielkrūžu” saimnieki Valentīna un Guntars Dolmaņi. Saimniecība apbalvota grupā “Videi draudzīga saimniekošana”, kur uz laureāta titulu pretendēja četras saimniecības. Vaives pagasta tūrisma uzņēmējs Imants Priedītis saimnieko “Kalauzu dzirnavās”, viņš saņēmis veicināšanas balvu grupā “Ekotūrisms”, kur finālā tika vērtēti desmit dalībnieki. Zaubes pagasta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Zaubes kooperatīvs”, vadītāja Aelita Runce, apbalvota grupā “Lauksaimnieku kooperācija”.
Arī pateicība par piedalīšanos konkursā ir apstiprinājums veiksmīgam darbam nozarē. To saņēma Vaives pagasta zemnieku saimniecība “Kundziņi”, īpašniece Ingrīda Kāposta, Raunas pagasta saimniecība “Kliģeni”, īpašnieks Aleksandrs Raubiško, un Amatas novada Drabešu pagasta “Kalna Smīdes 1”, saimnieks Jānis Sietiņsons.
Cēsu lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe vērtē, ka lielais “Sējēja” balvu un pateicības saņēmušo lauksaimnieku skaits liecina, ka rajonā nozare ir attīstīta un tajā darbojas spēcīgi uzņēmēji.
-Nenoliedzam, ka esam viens no lielākajiem un lauksaimnieciski attīstītākajiem rajoniem Latvijā. To apliecina fakts, ka katru gadu “Sējēja” noslēgumā dažāda ranga apbalvojumus un pateicības saņem pieci, seši mūsu lauku ražotāji, saimnieki. Bet Latvijā ir 26 rajoni! Ir tādi, kur liels notikums, ja viens uzņēmējs nokļūst finālā. Tik veiksmīgi rezultāti, kādi ir mūsu rajonam, var būt tikai tad, ja ir augsts lauku uzņēmējdarbības attīstības fons, – sacīja V.Dambe.
V. Dambe atzina, ka vairāki mūsu uzņēmēji atbilst pat augstākam vērtējumam, nekā saņēmuši. Viņš uzsvēra, ka Dolmaņu ģimenes saimniecība nenoliedzami ir galvastiesu augstākā līmenī nekā citas šāda statusa saimniecības Latvijā. Tāpat V.Dambe vērtēja, ka A.Raubiško izveidotā mūsdienīgā siltumnīcu saimniecība vērtējama augstāk nekā dažs cits uzņēmums, kas ieguva labākus rezultātus konkursā.
Bet paši balvu saņēmēji ar atzinību apmierināti. Kooperatīvās sabiedrības “Zaubes kooperatīvs” vadītāja A.Runce vērtēja, ka otrā vietā Latvijā – tas ir augsts novērtējums.
-Ja esam palikuši otrie pēc kooperatīvās sabiedrības “Dundaga”, kas ir veiksmīgs uzņēmums, ja aiz mums palicis lielais kooperatīvs “Laidars G”, varam būt lepni par paveikto,- pauda A.Runce.
“Zaubes kooperatīva” priekšsēdētāja pastāstīja, ka par balvā saņemtajiem tūkstoš latiem sarīkos balli uzņēmumā strādājošiem, jo tas ir visu kopējs nopelns.
-Droši vien visu neizlietosim, kāds lats aizies arī ražošanai, tomēr vispirms pateiksim paldies visiem par darbu,- stāstīja A.Runce.
Konkursu organizēja Zemkopības ministrija, bet Vides ministrija piedalījās, izvērtējot videi draudzīgākās saimniecības, ekotūrisma piedāvātājus, videi draudzīgu attīstību, kā arī dalībniekus grupā “Dabas saimniecība”. Saskaņā ar nolikumu konkursā nedrīkstēja piedalīties iepriekšējo trīs gadu uzvarētāji. Tāpat nepiedalījās iepriekšējo divu gadu konkursa otrās kārtas dalībnieki. Svarīgs kritērijs konkursa dalībnieku izvērtēšanā ir arī Eiropas Savienības un nacionālā atbalsta veiksmīga izmantošana.
Komentāri