Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Kaija, Kornēlija

Straupiete svin neticamu jubileju

Sarmīte Feldmane
23:00
01.07.2015
12
104 Vera Sumane 1

Straupiete Vera Šūmane nosvinēja 104.dzimšanas dienu. Jubilāre apsveicējus sagaidīja smaidīga, mundra un nedaudz satraukta. Pasniedzot baltas rozes, Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš sacīja: “Baltas rozes – kā balts, labestīgs mūžs.” Sociālā dienesta vadītāja Anita Kalniņa atgādināja, ka tagad Verai laiks pārdomāt dzīves gadus un piedomāt par saviem tuvajiem, un pasniedza domes dāvanu. Vera pateicās visiem par sirds siltumu, ka viņu neaizmirst.

Vera jau vairāk nekā 50 gadu dzīvo “Pakalnos”, kur par viņu rūpējas dēls Elmārs. “Mamma stāsta savas simtgadīgās gudrības. Katru svētdienas rītu radio klausās dievkalpojumu. Katru vakaru noskaita lūgšanu par visiem savējiem. Pēdējā laikā satraucas, ka datumi un dienas sākot jukt, ka draudziņu pulkstenīti grūti saskatīt, tāpat kā naktī zvaigznes logā,” pastāsta Elmārs un piebilst, ka droši vien mamma būtu vēl mundrāka, ja pirms desmit gadiem nebūtu nelaimīgi nokritusi, kopš tā laika dienas paiet gultā.

Vera dzimusi Rīgā. Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, ģimene pārcēlās uz Rozulu pie mammas vecākiem. 1922.gadā sāka dzīvot Mazstraupes “Jaunentīs”. Vera mācījusies Rozulas un Mazstraupes skolās, draudzes skolā. 15 gadu vecumā nomira tēvs, ar mammu bija jāsaimnieko, mācīšanās bija jāpamet. Tēvs bija iemācījis visus darbus, gan malku sazāģēt, gan zemi art un celmus izlauzt. Mamma rokdarbus. Tas dzīvē allaž noderējis.

“Jaunentīs” tika celta kūts, klēts, vēlāk māja. Starp celtniekiem bija arī izskatīgs jauneklis Ernests. Vera un Ernests iepazinās, apprecējās un izaudzināja četrus dēlus – dvīņus Jāni un Elmāru, Valdi un Pēteri.

“Dzīve tagad griežas kā kino lentē. Pa garo mūžu tik daudz kas noticis, visu atminos, arī to, kā trīs gadu vecumā iznācām no Rīgas. Tagadējie notikumi gan sāk jukt, agrāk tā nebija. Tik ilgi esmu nodzīvojusi, man vēl ir zobi mutē, varu maizīti saēst. Visi pazīstamie jau kapos, es viena vēl pasaulē blandos,” ar labsirdīgu smaidu saka Vera un piebilst: “Kāds krusts uzlikts, tāds jānes, nevar nolikt ceļmalā zemē un atpūsties, jānes bez pārtraukuma.”
Veru visu mūžu kāds ir sargājis. Lai kādi bija pārdzīvojumi, nelaimes, allaž viss beidzās neticami laimīgi.

1949.gada marta izvešanu rītā viņa bija mājās ar piecus mēnešus vecajiem dvīņiem Elmāru un Jāni. “Pa lauku nāca trīs zaldāti un oficieris. Ienāca un prasīja, lai iedodu ēst. Teicu, ka tad jāpagaida, aizgāju uz klēti, nogriezu speķi, sacepu ar olām, uzvārīju tēju. Viņi klusi ēda. Paēda, oficieris noslaucīja ūsas un nolasīja spriedumu – kā valsts nodevēji tiekat izsūtīti. Tikai iekliedzos: “Mīļais Dievs, apžēlojies! Par ko? Visas nodevas esmu izpildījusi!” Viņi sāka kraut kaut ko ratos, vīstīju puikas. Mūs atveda uz pili, kur bija sadales punkts. Plēsos un kliedzu, ka nesaprotu par ko, ka visas normas esmu izpildījusi. Sacīju, lai puikas nošauj, jo tāpat ceļā nomirs badā, tad izmetīs meža zvēriem. Jau mašīnas taisījās sākt braukt, kad pieskrēja pagasta priekšnieks Pēteris Dzirnis, teica, lai kāpju ārā,” neticamo stāstu par represijām pastāsta Vera. Vēlāk deportētāji atzinuši, ja viņu paņemtu, cilvēkos izceltos panika, ka visu izpildījusi, bet izsūta. Par valsts nodevēju Vera kļuva tāpēc, ka partorga dēls bija samīlējies kaimiņu saimnieka meitā. Viņas ģimene bija izsūtāmo sarakstā, bet tika izsvītroti, un ierakstīta Vera ar bērniem. “Tobrīd neraudāju nemaz. Tikai nākamajā dienā sēdēju pie gultiņas un raudāju, skatījos uz puikām,” klusi nosaka jubilāre.

Kad vācieši atkāpās un ienāca krievi, saimniece tika pielikta pie sienas ar paceltām rokām. Atbrīvotāji no fašisma saimniekoja pa māju, ņēma, ko redzēja un varēja panest, aplauza ķiršus. Mazais kumeliņš bijis draudzīgs, piegājis klāt vienam zaldātam un ar purnu pabikstījis. Tas pagriezies un nošāvis.

“Tik daudz mamma ir pārdzīvojusi. Arī jaunākā dēla aiziešanu. Viņā ir tāda labestība, rūpes par visiem,” saka Elmārs, bet mamma ar lepnumu atgādina: “Man ir desmit mazbērni un 12 mazmazbērni.”
Uzklausījusi vēlējumus dzimšanas dienā, straupiete Vera Šūmane arī visiem novēl: “Lai Dievs sargā mūsu tēvu zemi, lai tā dižena un varena, un stipra top. Viņai saules mūžu lem un to ar tēvu uzticību kop. Lai viss, ko šeiten labi darām, izdodas, un augļu pilnas druvas līgojas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
6

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
249

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
19

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
45

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
71

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Trīs amatierteātri pārstāvēs novadu skatē Limbažos

00:00
11.11.2025
126

Liepā, Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā astoņi novada amatierteātri skatē žūrijas vērtējumam spēlēja savas izrādes. Raiskuma amatierteātra “Punkts uz i” iestudējumu “Visi ceļi ved uz Pločiem” vērtētāji noskatījās iepriekš.  Izrādes skatījās un vērtēja žūrija -    Ausekļa Limbažu teātra režisore un vadītāja Inta Kalniņa, aktrise, “Teātra TT” producente    Anna Putniņa un režisors un aktieris Valdis Lūriņš.  […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
32
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
27
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi