Maijs otrā pusē, zālieni jau pāris reižu nopļauti, bet dārzos daudzi vēl neko nav stādījuši un sējuši. Siltumnīcās sētais un stādītais arī nesteidzas augt. Tāds vēss, mainīgs un vējains pavasaris.
Daudzviet zeme sausa, sen nav kārtīgi lijis. Otrdien gaisa temperatūra pat dienas vidū daudzviet bija zem 10 grādu atzīmes. Šogad tikai vienu dienu bijuši 20 grādi, un arī tas tikai Zemgalē un Rīgā.
Kaut diena vēsa un vējaina, Priekuļos mazdārziņos tomēr pa kādam rosās. Arī Ruta un Agris Kronbergi.
“Gribas izdarīt kā katru pavasari. Tomāti sastādīti, redīsi jau kādu laiku ēdami, salāti saauguši. Mums te zaļumi ir no agra pavasara,” pastāsta Ruta Kronberga un piebilst, ka dārziņš ģimenei ir jau vairāk nekā 40 gadu. Kaut zeme smilšaina un akmeņaina, ja mēslo, visu var izaudzēt. Daļu stādu Ruta izaudzē pati, ar īpašu rūpību atsevišķu šķirņu tomātus, pārējos nopērk.
“Te audzējam tik, cik zemi paši spējam uzrakt,” bilst Agris un atklāj, ka īpašumā laukos audzē kartupeļus, burkānus un citus dārzeņus ziemai. “Kaut ko jau iestādījām un iesējām nedaudz vairāk,” atzīst Agris, uzsverot, ka, kā jau lauku cilvēki no bērnības, bez dārza iztikt nevar. “Ko dzīvoklī sēdēsi. Vasarā te var dzīvot no rīta līdz vakaram. Ja nebūtu dārza, ko darītu? Un diezin vai tad veselība būtu tāda kā tagad. Dārzā ir jāstrādā,” pārdomās dalās priekuliete un pastāsta, ka priecājas par jaunajām ģimenēm, kuras mazdārziņos redzamas aizvien vairāk. Sākumā ne viena vien iznomātajā platībā tikai nopļauj zālīti un veido vietu, kur bērniem izskrieties, visiem pabūt kopā svaigā gaisā. Bet pēc dažiem gadiem koptajā zālienā jau parādās vadziņas.
“Gadās jau arī cilvēki, kuri neapzinās, cik tas ir liels darbs, lai pats kaut ko izaudzētu. Taču arī gandarījums,” saka Ruta.
Turpat netālu sakņu dārzā rušinās Baiba. “Katru gadu izaudzēju kartupeļus ne tikai sev, arī meitas ģimenei. Audzēju `Prelmu` un `Belarosu`, tie vislabāk garšo. Kā jau sakņu dārzā, te aug viss: sīpoli, burkāni, bietes, kāposti. Ir arī kāds ogu krūms,” pastāsta priekuliete un uzsver, ka pagastā ir, kas dārziņu uzar, izdzen vagas. Pakalpojums šopavasar ir nedaudz dārgāks, bet Baiba atteic: “Nedrīkst rēķināt, cik dārzā jāiegulda un cik izaudzē. Man patīk būt dārzā. Tas ir gada ritms – pavasarī sēj, stāda, vasarā kopj, bet rudenī vāc ražu.” Priekuliete vērtē, ka tos pāris kartupeļu maisus jau rudenī varētu nopirkt, bet paša izaudzētajam ir cita vērtība. “Man ir laba sajūta, kad uz pagrabu atvedu kartupeļus, un reizē tā ir arī drošība, zini, ka tev pagrabā ir. Tā iesākts, tikai jārēķinās, cik ir spēka, cik vari izdarīt,” saka pensionāre.
Mazdārziņiem tuvumā nav ūdens. Katrs izlīdzas, kā māk, taču lielākā daļa mucās uzkrāj lietus ūdeni un to izmanto laistīšanai. “Bijis, kad esmu nesusi ūdeni no mājas, lai karstumā no izžūšanas paglābtu kādu augu. Atteicos no siltumnīcas, jo tajā bez ūdens neko izaudzēt nevar,” stāsta Baiba un padalās pieredzē. Pirms gadiem audzējusi lauka tomātus, bet rudenī katru vakaru jāsedz, lai paglābtu no salnām. Tomātus Baiba audzē uz lodžijas – tas ir ērti.
Priekuliete pastāsta, ka agrāk zemi sakņu dārzam pašvaldība iznomāja uz gadu, pērn noslēgts līgums uz trim gadiem. “Kopt dārzu, sēt, stādīt ir jāpatīk, tad tas sagādā gandarījumu,” ar pārliecību saka priekuliete Baiba.
Cēsnieks Māris Dzērve dzīvo privātmājā. “Zemes par maz, visu nevar izaudzēt. Šopavasar dobē, kur bija domāts stādīt puķes, iesējām gurķus. Pietiks jau vietas arī daiļumam,” uzsver cēsnieks un piebilst, ka runāt par to, ka sēklas, stādi vai kūdra kļuvusi dārgāka, nav vērts, ja padomā, cik rudenī varētu maksāt apkure.
“Par rudeni un nākamo ziemu jādomā,” saka kāda raiskumiete un atklāj, ka šopavasar ģimene visu sēj un stāda kaut nedaudz vairāk nekā citus gadus. “Dārzs kļuvis lielāks. Stādus izaudzēju pati. Viss kaut nedaudz kļuvis dārgāks, bet tas vēl vairāk mudina pašiem kaut ko izaudzēt ziemai.
Sēklu veikala “Taņas sēklas un ziedi” saimniece Taņa Ozola atzīst, ka šovasar būs vairāk skaistu mazdārziņu, kuros rudenī vāks ražu.
“Kad aprīlī uznāca aukstums, pircēju vairs nebija, neko nepirka, tikai maijā atkal sāka pirkt sēklas un dārzam nepieciešamo. Ne viens vien stāstījis, ka jau kādus dēstus iestādījis ārā, bet stādi nosaluši. Cilvēki nesaprot, kad varēs visu stādīt, sēt. Tāds pārbaudījumu pavasaris,” pārdomās dalās T.Ozola un pastāsta, ka šopavasar veikalā mazāk pirktas smalkāku puķu sēklas, bet kliņģerītes, samtenes tāpat kā citus gadus. Piemēram, petūnijas pirktas tik maz kā nekad agrāk.
“Visas dārzeņu sēklas tiek pirktas. Nemainīgs ir pieprasījums pēc vairsīpoliņiem. Kāpostus gan sēj mazāk,” pastāsta T.Ozola.
Laikapstākļi mulsina, bet zeme gaida sēklas, lai rudenī dotu ražu.
Komentāri