Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Starptautiskā danču nakts Ģikšos

Druva
00:00
02.02.2008
5

Naktī no 18. uz 19. janvāri Ģikšos notika starptautiskā danču nakts. To rīkoja Cēsu danču klubs. Pirmais dancis tika dancots nedaudz pēc deviņiem vakarā, bet pēdējais – 7.15 no rīta. Danču naktī varēja apgūt latviešu, lietuviešu, igauņu un ungāru tradicionālās dejas. No pirmā līdz pēdējam dancim Ģikšos valdīja nebeidzams prieks un sirsnība, jauni un veci, tādi, kas tikko iemācījušies staigāt kājām, un tādi, kas dejo jau vairākus desmitus gadu, nenoguruši visu nakti dejoja. Skolēni blakus skolotājiem, amatnieki pārī ar māksliniekiem, grāmatveži, deputātu palīgi, bērnu dārza audzinātājas, bitenieki, aptiekāri un citi, visi, kurus vienoja mīlestība pret latviešu tradīcijām un deju. Temperamentīgie igauņi mācījās lēno latviešu tūdaliņu, lietuvieši kopā ar latviešiem lēca nu jau par latviešu danci kļuvušās Pankūkas, un visi kopā vienojās Rumānijas ungāru dejās – čango. Dančus saspēlēja ap 30 muzikantu, bet pavisam pasākumā viesojās ap simt danču mīļu.

Mācīties ungāru dančus aicināja viduslaiku mūzikas grupa „Trakula” no Rīgas. Kā gan rīdzinieki nonākuši pie ungāru dančiem? Grupas dalībniece Māra Āboliņa gadu dzīvojusi Ungārijā un atklājusi, ka arī tur ir danču klubi un pat vēl aktīvāki ne-kā Latvijā. Tādi darbojas gandrīz katrā pilsētā. Tā nu viņa uz Latviju līdzi atvedusi mīlestību pret ungāru dančiem, mūzikas ierakstus un ungāru flautu. „Esmu patīkami pārsteigta, redzot tik daudz cilvēku, nebiju iedomājusies, ka pasākums būs tik grandiozs,” par izjūtām Ģikšos saka Māra Āboliņa.

Reda no Lietuvas pastāstīja, ka Viļņas danču klubā esot līdzīgi kā klubos Latvijā – ikviens, kurš vēlas, var nākt un piedalīties. Danči kļūstot arvien populārāki, jo ikreiz uz sadancošanu nākot jauni cilvēki. No Igaunijas bija atbraucis pilns autobuss ar dejotājiem un muzikantiem. Lai nu ko teiktu par igauņu lēnumu, bet nu tie, kuri nodarbojas ar tradicionālo kultūru, nu ne-maz nebija lēni, viņi uzreiz paziņoja, ka Igaunijā danči notiekot līdz plkst.8 rītā, ja šeit danči nebūšot vismaz līdz četriem, viņi nākamreiz nebraukšot. Tartu danču kluba vadītāja Tīna pastāstīja, ka šāda danču klubu kustība Igaunijā

izveidojusies aptuveni pirms 20 gadiem, kad radās pastiprināta interese par tautas tradīcijām. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas danču klubiem, Igaunijā tie

ir slēgti, kuros darbojas noteikti dalībnieki. Tīna agrāk jau bijusi Cēsu dančos, viņai iepaticies, un, lūk, viņi visi nolēmuši atbraukt.

“Danču nakti

gribu nosaukt par mazajiem Deju svētkiem. Tiem, kuri šādā pasākumā bija pirmo reizi, tie patiešām šķita kā svētki. Tik daudz pozitīvu emociju, prieka un smaidu vienviet bieži negadās redzēt. Mani patīkami pārsteidza daudzo jauniešu līdzdalība – viņu vieglais deju solis, mirdzums acīs. Apbrīnoju muzikantu izturību, jo tieši viņi uzturēja tempu,” pēc lielās dancošanas sacīja kultūras centra direktore Taiga Krūmiņa. Jānis Goldmanis

uz danču klubu sācis nākt tikai šoruden, nejauši atnācis līdzi draugam: „Sākumā jutos dīvaini, it kā būtu atgriezies pagātnē, kad vēl pamatskolā dejoju tautiskās dejas, bet ātri vien atskārtu, ka šeit viss notiek daudz neformālāk. Dancošana notiek dzīvās mūzikas pavadībā, ātri var iedraudzēties ar citiem, jo gandrīz visi viens otru pazīst. Te gluži kā komūnā.” Muzikants Imants Ozoliņš izteica pārliecību, ka dančos starp muzikantiem un dejotājiem ir īpaša saikne. “Uz danču klubu cilvēki nāk pēc dabiskā, sterilitāte ikdienā, kultūrā un mūzikā nomāc, un rodas vēlme pēc kaut kā dabiska, kas nāk no sirds. Viņi

izvēlas dančus,” domās dalījās Imants Ozoliņš un bija gandarīts par draugu pulkā aizvadīto nakti.

Gan tie, kuri jau ir danču veterāni, gan tie, kuri bija atnākuši pirmo reizi, jautāti, kāpēc viņi ieteiktu citiem nākt uz dančiem, atbildēja, ka galvenais – te ir demokrātiska attieksme, uzreiz kļūsti par savējo, un ir pilnīgi vienalga, vai tev ir abas kreisās kājas, galvenais, ka tev piemīt dejotprieks. Te atradīsi domubiedrus,

kuri grib līdzdarboties, kam ir svarīga vide, kurā viņi dzīvo. Ivars Svekris par savējiem saka: „Uz dančiem nāk cilvēki ar alternatīvu skatījumu uz dzīvi vai arī šis skatījums viņiem izveidojas dančos. Šeit nav neviena normāla cilvēka, bet visi ir laimīgi.”

Danču kustība Latvijā aizsākās aptuveni pirms 20 gadiem, laikā, kad dziesmotās revolūcijas iespaidā bija pastiprināta interese par vēsturi, latviešu kultūru un tradīcijām. Folkloras kopa „Savieši” kādu mēģinājumu nolēma pārvērst par danču vakaru, uz kuru dejot un spēlēt varēja nākt ikviens interesents. Tā izveidojās Rīgas danču klubs. Gan Rīgas, gan Cēsu danču klubā tiek piedāvāta iespēja dejot tautas deju senākos slāņus jeb etnogrāfiskās dejas, kas atšķirībā no deju kolektīvos dejotajām tautas dejām nav horeogrāfu mākslīgi radītas, bet tieši tādas, kādas bijušas pirms vairākiem simtiem gadu, nākušas cauri laikiem un mainījušās, teicēju teiktas un etnogrāfu pierakstītas.

Cēsīs danču klubs izveidojās pirms trim gadiem, kad folkloriste, folkloras kopas „Ore” vadītāja Inese Roze saprata, ka uz Rīgu ir par grūtu izbraukāt, bet tik ļoti gribas spēlēt un uzdancot.No septembra līdz

maijam katru otro piektdienu Cēsu Valsts ģimnāzijā notiek danču vakari.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
15

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
247

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
35

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
34
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi