Vairāk nekā divas stundas ilga Cēsu novada vadības un Pārgaujas apvienības pārvaldes speciālistu saruna ar Stalbes pagasta iedzīvotājiem. Tika skaidrots, kā veikta izlīdzināšana bijušajos septiņos novados, apvienojot vienā.
“Ir ieguvumi un zaudējumi. Divos bijušajos novados visiem skolēniem bija brīvpusdienas, trijos – līdz 9.klasei, Cēsīs līdz 5., bet Līgatnē – līdz 4.klasei. Pārgaujas novadā bija visiem skolēniem, tagad 7. līdz 9.klasei nav brīvpusdienu. Lai visus skolēnus paēdinātu bez maksas, vajadzīgs pusotrs miljons eiro. To nevaram atļauties,” stāstīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un uzsvēra, ka brīvpusdienas saņem vairāku sociālo grupu ģimeņu bērni.
Sarunā domes vadība vairākkārt uzsvēra, ka arī šis gads vēl būs pārmaiņu gads, tiks veidota pārvaldība sporta un jaunatnes jomām, sākts strādāt pie ūdenssaimniecības centralizācijas.
“Arī darbiniekiem jāpieslīpējas. Tāpat iedzīvotāji ir apjukuši, daudziem šķiet, ka visu risina Cēsīs. Rudenī bija telefonzvans, ka kapusvētku apskaņošanai Raiskumā noņemta nauda. To lemj pārvaldē, un ar ikvienu jautājumu var vērsties pie tās vadītāja vai speciālistiem,” klāstīja novada vadītājs un piebilda: “Vai ko varējām izdarīt ātrāk? Nē. Nereti izrunājam, vienojamies, bet pēc laika kādam sarunu dalībniekam ir jauni argumenti un atkal jārunā.”
Bijušais Pārgaujas novada domes deputāts Alfs Lapsiņš iebilda, ka daudz tiek stāstīts, ka novadā jāsastrādājas, jāveido pārvaldības struktūras. “Bet tās vēl pirms vēlēšanām tika izdiskutētas, darba grupas katrā nozarē strādāja, visi brauca uz Cēsīm, sprieda un arī nolēma, kā būt. Mēs te Stalbē ciešam no tādas rīvēšanās. Saistošie noteikumi un finanšu izlīdzināšana, tas, saprotams, prasa laiku,” viedokli pauda stalbēnietis.
Gan J.Rozenbergs, gan vietnieki Inese Suija – Markova un Atis Egliņš – Eglītis uzsvēra, ka pašvaldībā trūkst speciālistu, vakances tiek izsludinātas, bet piesakās tādi, kuri pat neizlasa, kas būs jādara. “Ir arī darbinieki, kuri jaunajā kolektīvā neatrod savu vietu, neiestrādājas,” teica J.Rozenbergs.
A. Egliņš – Eglītis ieskicēja gaidāmās pārmaiņas izglītībā. “Izglītības tīkla sakārtošana ir viena no prioritātēm. Izglītības pārvaldē diskutējām par teritorijas attīstību, sadarbības iespējām, par mācību programmu un kvalitātes pilnveidi, lai stiprinātu izglītības iestādes. Lai kā nebūtu – viens no kritērijiem ir skolēnu skaits klasēs. Diskusijas vēl paspilgtina tas, ka mainās pedagogu atalgojuma nosacījumi, mazajās skolās situācija pasliktināsies. Pašvaldībai jāuzņemas liela atbildība un par to jārunā. Februāra domes sēdē tiks lemts, ka Priekuļu vidusskolā nākamajā mācību gadā 10.klasi neuzņems, tiks veidota kvalitatīva pamatskola, Līgatnes, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskolām tiks dots laiks, lai piesaistītu skolēnus vidusskolas klasēs. Svarīgi, ka nerunājam ne par vienas skolas slēgšanu, bet transformāciju. Stalbes un Straupes skolām bijusi saruna par sadarbību, kopīgiem resursiem, lai tās stiprinātu. Ministru kabineta ziņojumā norādīts, ka novadā atstājama viena speciālā pamatskola. Raiskuma pamatskolai ir lielas priekšrocības, ēka tiks renovēta. Jāmeklē Spāres skolas iespējas. Bērzaines pamatskola būs vispērējās izglītības pamatskola. Pedagogi satraucas par skolēnu matemātikas zināšanām. Tas ir arī pandēmijas iespaids. Ir iecere 9.klasēm izveidot papildu programmu matemātikas apguvei,” jaunāko izglītībā ieskicēja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītājs Didzis Zemmers atzina, ka Stalbē ir svarīgi atjaunot siltumtrasi, lai nav zudumu, jāsakārto ūdenssaimniecība, kas būvēta 1985. gadā, tīkli savu laiku ir nokalpojuši, un ir problēmas iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīvu ūdeni.
Kad J.Rozenbergs pieminēja, ka plānos ir Zaķu ceļa sakārtošana, kājās piecēlās vairāki vīri, tā apstiprinot, ka viņiem tas aktuālākais jautājums. Raisījās diskusija, kā ceļš tiek uzturēts, vai pašvaldība kontrolē, cik un kāda grants uzvesta uz ceļa.
Tikšanās reizē iedzīvotāji aktualizēja jautājumu par sporta koordinatora nepieciešamību Pārgaujā, ieteica Daibes ciemā autobusu pieturvietā uzstādīt soliņu un jumtiņu, sakārtot nodegušo māju, kurā īpašuma daļas pieder arī pašvaldībai, nepieļaut graustus Rozulas centrā. Tika pārrunātas arī citas aktualitātes.
“Sāp sirds par attieksmi. Esmu černobilietis. Pārgaujā esam astoņi, Cēsu novadā ap 40. Kādreiz saņēmām pabalstu, puķīti. Pērn gaidīju, nekā. Zvanīju, vai būs. Esot jāraksta iesniegums. Ja jau esmu datu bāzē, kāpēc šogad atkal jāraksta. Konts varot mainīties. Ne jau nauda svarīgākā, bet attieksme. Vairāki pateica, ka neies un neprasīs. Runājot ar sociālo dienestu, esmu sapratis vienu – vajag kaut ko, raksti,” viedokli pauda A.Lapsiņš, bet novada vadītājs atzina, ka jādomā, vai ko iespējams vienkāršot.
Pēc kārtējā sarunu vakara novada vadītājs “Druvai” atzina, ka izskanējušas aktuālas problēmas, kuras akcentējuši iedzīvotāji, viņi arī vērsuši uzmanību uz detaļām, niansēm, kas ikdienā paslīdējušas garām.
Komentāri