Raunas Staburags ir šīgada ģeovieta.
“Tā nolēma speciālisti. Uzskata jau, ja vietai nav savu problēmu, to it kā nevajadzētu izvirzīt par ģeovietu, jo te viss kārtībā. Raunā ir saprotoša pašvaldība, kas apzinās Staburaga vērtību, ir izveidota infrastruktūra, lai tūristi to var apskatīt, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi. Šis ir Latvijas simtgades gads, un uz visu jāpaskatās plašāk,” stāvot pie Raunas Staburaga, īpašajā ģeovietai veltītajā pasākumā sacīja ģeologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dainis Ozols. Viņš atgādināja, ka jau 53 gadus zem ūdens ir Daugavas Staburags. “ Staburags mums ir simbols, ko esam pazaudējuši. Vai esam kļuvuši tik turīgi, pašapzinīgi, ka varam gribēt dabūt atpakaļ Staburagu? Ir pienācis laiks, lai par to runātu. Protams, tas nav dienas, gada, pat desmitgades jautājums, bet tas būtu labs mērķis nākamajiem Latvijas simts gadiem. Ne tikai dabas vērtību dēļ, bet tas ir tautas simbols, pašapziņa, kas tika atņemta. Pie Raunas Staburaga varam par to rosināt domāt,” pārdomās dalījās D.Ozols.
Raunas Staburags ir īpašs kā šobrīd lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, kas saglabājies, cilvēka nepārveidots. Daudzi citi Latvijā ir vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē.
Tagad pie Raunas Staburaga Dabas aizsardzības pārvalde uzstādījusi stendu, kuram informāciju sagatavojuši Latvijas Universitātes (LU) speciālisti. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzeja pētnieks, ģeologs Māris Rudzītis pastāstīja, ka Raunas Staburags var būt nozīmīgs ģeoloģijas vēsturē. Kādreiz kopā ar novadpētnieku un ģeologu Viktoru Grāvīti apskatījuši Tanīsa kalnu, un V.Grāvītis stāstījis, ka pirms 150 gadiem grāfa Kaizerlinga ekspedīcijas laikā pasaules pazīstamākie ģeologi pirmoreiz redzējuši, ka tur satiekas dolomīti un smilšakmeņi. “Varbūt ekspedīcija dolomītu un smilšakmeni atrada pie Staburaga? Te Raunas upe plūst pa dolomīta gultni kā Daugava,” interesantus faktus izstāstīja ģeologs. Pēc tam tie, kuri vēlējās, devās pārgājienā gar Raunas upi, iepazina ne tikai apkārtni, arī iežus.
LU pētnieks, hidroģeologs ekologs Jānis Bikše atgādināja, ka Raunas Staburaga ieži veidojušies pēdējos deviņos tūkstošos gadu un tas ir jauns objekts. Pasākuma apmeklētāji interesējās, vai Latvijā var būt zemestrīces, kas ietekmētu iežus. Māris Rudzītis mierināja, ka tās Latvijai nav aktuālas, jo dzīvojam tektoniski stabilā teritorijā, kur iežu slāņi ir horizontāli, ja 300 miljonu gadu laikā tie nav izkustējušies, tad zemestrīces te ir nebūtiskas un retas. Tāpat arī nākamais ledus laikmets parasti ir ik pēc simtiem tūkstošiem gadu.
Raunas Staburaga klātbūtne rosināja padomāt un runāt par dabas vēsturi, par to, kā tā mainās, kā ietekmējam. Jānis Bikše arī paskaidroja, ka ir jāpēta, vai Raunas Staburagu ietekmē apkārtējo lauku meliorācija vai tālāka apkaime, jo svarīgi, kur Staburags ņem ūdeni.
Raunas Staburags ir valsts aizsargājams dabas objekts. Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Baiba Līviņa atzina, ka pārvaldei ir laba sadarbība ar pašvaldību, ir izstrādāts Raunas Staburaga apsaimniekošanas plāns. “Raunas Staburags ir mūsu bagātība. Domājam, kā to nosargāt nākamajām paaudzēm,” uzsvēra pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko.
Komentāri