Gripas aktivitāte tuvākajās nedēļās varētu pieaugt, taču, visticamāk, vīrusa intensitāte šogad būs zemāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Edīte Tettere.
Gripas zemāka intensitāte saistīta ar to, ka patlaban Latvijā visvairāk ir izplatīts B tipa gripas vīruss “Yamagata”, kurš Latvijā plaši izplatījies jau pagājušajā sezonā, un A tipa vīruss “H1N1pdm09”, kurš cirkulējis vairākās iepriekšējās sezonās. Šajā sezonā cirkulē dažādi A tipa un B tipa gripas vīrusi, un lielākā daļa no raksturotajiem gripas vīrusiem ir līdzīgi pagājušajā sezonā Eiropas reģionā cirkulējošiem gripas vīrusiem.
Pēc Tetteres paustā, salīdzinājumā ar citām sezonām, šajā sezonā jau no gripas sezonas sākuma dominē nevis A tipa gripas vīrusi, kā parasti tiek novērots, bet gan B tipa gripas vīrusi, kuru izplatība parasti pieaug epidēmiskās sezonas otrajā pusē. B tipa gripas vīrusi parasti neizraisa tik augstas intensitātes epidēmijas, kādas raksturīgas A tipa gripas vīrusiem.
Gripas vīrusu tipēšanas rezultāti liecina, ka Eiropā pārsvarā cirkulē gripas vīrusi, kuri izplatījās pagājušajā 2016.-2017.gada gripas sezonā, tostarp A tipa gripas vīruss “H3N2” un B tipa vīruss “Yamagata”, vai iepriekšējās sezonās, piemēram, A tipa vīruss “H1N1pdm09”.
SPKC speciālisti atgādina, ka efektīvākais profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Vakcinācija ieteicama visiem izdzīvotājiem sākot no sešu mēnešu vecuma, bet jo īpaši tiek rekomendēta vakcinācija riska grupu pacientiem, kuriem valsts kompensē vakcinācijas izmaksas 50% un 100% apmērā. Par vakcināciju pret gripu jājautā ģimenes ārstam, norādīja Tettere.
Pretgripas vakcināciju 100% apmērā valsts apmaksā bērniem no sešu līdz 24 mēnešu vecumam, kā arī bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie veselības riska grupām, tostarp bērni ar hroniskām plaušu, kardiovaskulārām, vielmaiņas un nieru slimībām, kā arī bērni ar imūndeficītu, bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju vai ilgstoši saņem terapiju ar “Ac. acetylsalicylicum”.
Savukārt pretgripas vakcināciju 50% apmērā valsts apmaksā pieaugušajiem virs 65 gadiem un pieaugušajiem, kuri pieder pie tādām veselības riska grupām kā personas ar hroniskām plaušu, kardiovaskulārā, vielmaiņas un nieru slimībām, kā arī personas ar imūndeficītu un personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju.
SPKC uzsver, ka, ņemot vērā gripas epidēmijas ilgumu, kas var ilgt līdz pat 14 nedēļām, un imunitātes izstrādei nepieciešamo periodu, proti, vidēji 10-14 dienas, vakcinācija var dot efektu arī tad, ja tā veikta gripas epidēmijas sākumā.
Vienlaikus pastāv arī virkne individuālo pasākumu, lai aizsargātu sevi no gripas. SPKC speciālisti aicina izvairīties no saskares ar slimiem cilvēkiem, kam ir gripas simptomi, tostarp drudzis, klepus, rīkles iekaisums, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes, drebuļi, kā arī vietām, kur uzturas daudz cilvēku. Tāpat svarīgi uzturēties vismaz metra attālumā no personas ar gripas simptomiem, ja attālumu nevar uzturēt, tad pēc iespējas samaziniet saskarsmes laiku, kā arī bez īpašas vajadzības neapmeklēt slimus cilvēkus.
Tettere uzsver, ka gripas laikā īpaši svarīgi bieži mazgāt vai tīrīt rokas. Rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pēc klepus vai šķaudīšanas, rokas var notīrīt arī ar alkohola saturošiem līdzekļiem, taču mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir efektīvāka. Katru reizi, mazgājot rokas, tās jānoskalo vismaz 20 sekundes un rūpīgi jānosusina, izmantojot papīra dvieļus vai gaisa žāvētājus.
Svarīgi arī izvairieties no pieskaršanās acīm, degunam vai mutei, jo vīrusi bieži izplatās ar rokām, kad cilvēks pieskaras kaut kam, kas ir piesārņots ar mikroorganismiem, un pēc tam – savām acīm, degunam vai mutei.
Tāpat, ja gadās saslimt, veicami vairāki pasākumi, lai aizsargātu citas personas. Viena no tām – ievērot “elpošanas higiēnu”. Tas nozīmē novērst citu cilvēku pakļaušanu inficēšanās riskam ar cilvēka potenciāli infekcioziem elpceļu izdalījumiem – klepojot vai šķaudot, aizsegt muti un degunu ar kabatlakatu vai vienreizlietojamo salveti, ja tādas nav, tad saliektās rokas elkoņa iekšējo virsmu, nevis plaukstu. Pēc salvetes lietošanas tā jāizmet atkritumu tvertnē un jānomazgā rokas.
Arī slimošanas laikā būtiski bieži mazgāt vai tīrīt rokas, jo bieža roku mazgāšana palīdzēs aizsargāt citus no jūsu vīrusiem vai baktērijām. Rūpīgi jānomazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, īpaši pēc klepus vai šķaudīšanas.
Tettere uzsver, ka saslimšanas laikā cilvēkam jāpaliek mājās un jāierobežo saskare ar citiem cilvēkiem. “Neapmeklējiet mācību iestādi, darbu un ierobežojiet kontaktus ar citiem cilvēkiem. Ja iespējams, veselām personām jāievēro vismaz viena metra attālums no personas, kam ir gripas simptomi. Saslimušie pieaugušie var inficēt citus aptuveni piecas dienas pēc simptomu parādīšanās, un bērni ir infekciozi apmēram septiņas dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās,” skaidro SPKC pārstāve.
Kā ziņots, gripas izplatības intensitāte aizvadītajā nedēļā palielinājusies vairāk nekā trīs reizes, taču kopumā tā joprojām ir zema, liecina jaunākie SPKC gripas monitoringa dati.
Gripas gadījumi tika reģistrēti piecās no desmit monitoringā iekļautajām teritorijām. Epidēmijas slieksnis pārsniegts tikai Daugavpilī, proti, reģistrēti 117,9 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā kā Daugavpilī gripas pacientu skaits sasniedzis epidēmijas slieksni, no 30.janvāra valstī tiek izsludināts gripas epidēmijas sākums.
Gripas gadījumi konstatēti arī Ventspilī, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā.
Ar gripu slimo iedzīvotāji visās vecuma grupās, tomēr visaugstākā saslimstība reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecumam.
Komentāri