Pagājušajā nedēļā “Druva” rakstīja par nelaimes gadījumiem, ar ko ik dienas nākas saskarties rajona slimnīcas traumatoloģijas nodaļas mediķiem. Cilvēki savas neuzmanības vai pārgalvības dēļ bieži, strādājot ar zāģi, fleksi vai frēzi, sazāģē rokas. Taču vēl neizprotamāka ir rīcība situācijās, kad ķeras pie meliem, lai pasargātu darba devējus un neatklātu, ka trauma gūta darbā. Par cietušo parūpējas VSAA
Šķiet, cilvēki īsti nesaprot, ka arodslimību vai darbā gūtu traumu gadījumā ir iespēja gūt sociālu atbalstu. Un šīs nebūt nav tās situācijas, kad aizstāvēt darba devēju un slēpt patiesos notikumus.
Ikviens darba ņēmējs var paturēt prātā, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir nodarbinātajam, kas cietis nelaimes gadījumā darbā vai saslimis ar arodslimību, sociālās apdrošināšanas ārstniecības, rehabilitācijas un ar to saistīto papildu izdevumu atlīdzību un kompensāciju par darbspēju zaudējumu.
Taču te nāktos uzsvērt, ka valsts atbalstu var saņemt tikai tad, ja darba ņēmēju ar darba devēju saista juridiski pareizi noformētas darba attiecības.
Kas pienākas?
Apstiprinātas arodslimības gadījumā vai pēc darbā notikuša nelaimes gadījuma, kurš izmeklēts un reģistrēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodarbinātais var saņemt pārejošas darba nespējas pabalstu līdz 52 kalendārajām nedēļām, atlīdzību par darbspēju zudumu vai vienreizēju pabalstu, ar ko var aizstāt atlīdzību par darbspēju zudumu, ja darbspēju zaudējums noteikts desmit līdz 24 procentu apmērā uz mūžu.
Jāpiebilst, ka nelaimes gadījumā cietušajam tiek apmaksāti ar ārstēšanu saistītie papildu izdevumi un pakalpojumi, rehabilitācijas, pārkvalificēšanās, kā arī ceļa izdevumi, kas radušies, apmeklējot ārstniecības iestādi.
Ļaunākajā gadījumā, ja arodslimības vai darbā notikuša nelaimes gadījuma dēļ ir iestājusies nodarbinātā nāve, tiek izmaksāta atlīdzība par apgādnieka zaudējumu darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, arī apbedīšanas pabalsts. Darba devējam puse atbildības
Bieži tiek runāts un uzsvērts, ka nereti nelaimes gadījumi notiek pašu darbinieku vainas dēļ. Tomēr vēlos uzsvērt, ka darba devējs ir līdzatbildīgs par notikušo darba vietā. Vienmēr ir iespēja lieku reizi aizrādīt vai pamācīt savus darbiniekus.
Par darba aizsardzības prasību neievērošanu darba devējam ir tiesības piemērot nodarbinātajiem disciplinārsodus par normatīvo aktu un citu darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kā arī darba devēju prasību neizpildi darba aizsardzības jautājumos. Par šādiem pārkāpumiem darbiniekiem var izteikt rakstveida piezīmi vai rājienu.
Darba devējam ir iespēja darbiniekam, kurš pārkāpis darba aizsardzības normatīvos aktus, ja šāds pārkāpums nav radījis risku citu cilvēku drošībai un veselībai, noteikt papildu apmācību darba aizsardzībā. Mācību laikā nodarbinātajam var saglabāt minimālo darba algu.
Kā galējs variants darba devējam – uzteikt darba līgumu, ja nodarbinātais rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu cilvēku drošību un veselību.
Komentāri