Aizvadītajā nedēļā valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki diskutēja par to, kā sadarboties vienā komandā, lai izdotos pēc iespējas sekmīgāk risināt sociāli atstumto riska grupas iedzīvotāju problēmas mūsu pilsētā un rajonā. Uz semināru aicināja profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras Cēsu kabineta darbinieki, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par to, kas satrauc iedzīvotājus ar invaliditāti, mātes, kuras vienas audzina bērnus, pirmspensijas vecuma iedzīvotājus, bezdarbniekus, bijušos bērnu namu audzēkņus un personas, kuras ilgstoši pabijušas ieslodzījuma vietās.
Speciālisti seminārā veidoja katras riska grupas tā saukto sociālo portretu, uzsverot, ka pārsvarā krīzē nonākušajiem cilvēkiem, kuri nespēj atrisināt vairākas sadzīves problēmas, palikuši bez darba, ir zems pašnovērtējums, viņi baidās uzņemties atbildību, trūkst motivācijas iegūt jaunas zināšanas, šie cilvēki neprot izmantot vai nezina, kur iegūt vajadzīgo informāciju. Speciālisti atzina, ka, piemēram, daudzus pirmspensijas vecuma iedzīvotājus arī mūsu rajona uzņēmēji nevēlas pieņemt darbā, jo darbā pieredzējušajiem cilvēkiem trūkst izglītības, kādu pašlaik prasa darba tirgū – pārzināt informāciju tehnoloģijas, valodu prasmi, arī saskarsmes iemaņas. Tajā pat laikā šajā vecumā, paliekot bez darba, cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem, baidās par dzīvesvietas zaudēšanu.
Speciālisti vērtēja, ka šiem cilvēkiem jāizveido atbalsta grupas, viņiem jāizmanto nodarbinātības valsts aģentūras piedāvājums, jācenšas uzkrāt jaunas zināšanas, bet darba devējiem valsts līmenī arī šīs sociālā riska grupas pārstāvju nodarbināšanas gadījumā vajadzētu piešķirt nodokļu atlaidi.
Seminārā runa bija arī par palīdzības iespējām bezpajumtniekiem, kuri nereti paši izvēlējušies šādu dzīvesveidu. Mūsu pilsētā ir vairāki, kā tautā saka, bomži, kuri neizprot pārmaiņu iespējamību un pakalpojumu pieejamību. Domājot par šo sociālo grupu, speciālisti izvērtējuši, ka nepieciešami rehabilitācijas, dienas centru un nakts patversmju pakalpojumi, tāpat bezpajumtniekiem jārod iespēja deklarēties, kas ir grūti risināma problēma.
Īpaši uzmanīgi semināra darbinieki vērtēja jaunās paaudzes sociālās problēmas, jo visbiežāk par vientuļajām, finansiāli nenodrošinātām mātēm kļūst gados jaunas sievietes, kurām nereti nav pabeigta izglītība, nav iegūta profesija, nav bijis pastāvīga darba. Speciālisti uzsvēra, ka šīm sievietēm jāpalīdz rast pārliecību, ka viņām ir vieta sabiedrības dzīvē, jo tiešākā problēma ir nespēja atgriezties vai iekļauties darba tirgū, kas atrisinātu gan izstumtības, gan finansiālās problēmas. Tajā pašā laikā bija vairāki ieteikumi cīnīties ar situāciju cēloņiem, nevis sekām. Speciālisti mudināja jau mācību iestādēs vairāk uzmanības pievērst profesionālai orientācijai, sekmēt to, lai skolās strādātu sociālie darbinieki un psiholoģi, lai meitenes saņemtu morālu atbalstu un informāciju, tāpat pašvaldībās vairāk resursu jāvelta krīzes centru izveidei un darba nodrošināšanai. Šo jautājumu risināšanā tika uzsvērta arī plašsaziņas līdzekļu loma, lai stāstītu par risku cēloņiem, tādējādi jaunā paaudze, iespējams, mācītos no citu kļūdām un problēmu risinājumiem, nevis uzkrātu savu un negatīvu pieredzi.
Atsevišķi un sociāli sarežģīti ir risināmas ārpusģimenes augušo bērnu sociālās problēmas, tāpēc par šo seku risinājumiem “Druvā” rakstīsim citreiz un analītiskāk, uzklausot gan jauniešu, gan speciālistu viedokļus.
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras Cēsu kabineta vadītāja Ligita Embrekte, vērtējot diskusijā gūtās atziņas, kas norāda darba virzienus, uzsvēra, ka, institūcijām kopā strādājot, riska grupu iedzīvotājiem jānodrošina palīdzība nodarbinātības, juridiskajā un profesionālās orientācijas jomā, arī jānorāda, kur sekmīgāk saņemt psiholoģisku, sociālu un medicīnisku konsultāciju. Tuvākajā laikā, sadarbojoties ar Cēsu rajona padomes sabiedrisko attiecību nodaļu, plānots izstrādāt vairākus informatīvos materiālus, kurus drukātā veidā varēs saņemt iedzīvotāji, arī speciālisti.
Komentāri