Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Sociālais uzņēmums kā risinājums

Iveta Rozentāle
23:00
27.09.2020
16
Soc Uznemejd 1

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (SUA) projektu vadītāja Regita Zeiļa uzsver: “Tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir visnotaļ jauna joma, pašvaldībām viennozīmīgi ir svarīgi iepazīt dažādās pieredzes, mācīties citai no citas, jo katra pašvaldība tomēr veido pati savus atbalsta instrumentus, līdz ar to ir svarīgi saprast, kādas ir labās prakses un ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus.”

“Cēsīs jau no pirmajām dienām sociālajiem uzņēmumiem ir bijusi veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, ir izveidojušies stabili sociālie uzņēmumi, te jau ir aktīva sociālo uzņēmumu ekosistēma, līdz ar to daudziem ir interese kļūt par sociālajiem uzņēmējiem,” atzīst Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Regita Zeiļa, uzsverot, ka Cēsis ir labs piemērs pašvaldības sadarbībai ar sociālajiem uzņēmumiem.

Uzzināt ko vairāk par cēsnieku pieredzi sociālajā uzņēmējdarbībā bija ieradušies Ogres novada paš­valdības pārstāvji. Viņi apmeklēja Cēsu Jauno skolu un iepazina uzņēmumus “Design Elevator” un ”Vigobot”, kas darbojas koprades mājā “Skola6”.

Stāstot par to, kas ir Cēsu Jaunās skolas attīstības pamatā, direktors Ivo Rode uzsvēra, ka visbūtiskākais, kāda ir uzņēmēja galvenā interese, par ko viņam deg acis un par ko viņš gatavs pastāvēt, ir atbalsts vai nav pārvarēt šķēršļus un turpināt darboties. Viņa gadījumā tie ir bērni un izglītība: “Un, ja paš­valdība redz, ka cilvēks deg par savu jomu, tā arī vēlēsies atbalstīt. Protams, mums ir svarīgi just, vai esam pašvaldībai vajadzīgi.” Direktors dalījās pieredzē, ka svarīgi ir laikus saredzēt iespējamos riskus un meklēt tiem risinājumus, piemēram, izglītības jomā būtiska problēma ir bērnu priekšlaicīga mācību pārtraukšana. Somijā izstrādāta pieeja, ka bērni var iet praksi uzņēmumos, iepazīt darba vidi un tad atgriezties skolā. Te lieliska sadarbība var būt ar paš­valdību, kura zina uzņēmumus, kas šādu praksi piedāvātu, tad skola mazāk laika patērē, izzinot šīs iespējas. Ivo Rode arī uzsvēra, ka pašvaldība ir kā starpnieks starp Izglītības ministriju un skolu, jo pašvaldība daudz labāk saprot vietējos uzņēmumus, var izskaidrot un nepieciešamības gadījumā palīdzēt. Pašvaldība var būt gan kā informācijas avots, gan atbalsts dokumentu izstrādē.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis vērtē: “Sociālā uzņēmējdarbība kā jebkura cita uzņēmējdarbība ir ar savu specifiku, izaicinājumiem un priekšrocībām. Viena no priekšrocībām – pašvaldība var palīdzēt, iznomājot telpas bez maksas. Tomēr pēdējā gadā tieši sociālajā uzņēmējdarbībā mums šādu pieprasījumu nav bijis. Mums tas ir izplatīti sabiedriskā labuma organizācijām. Vēl paš­valdība var aicināt uzņēmējus savam biznesam atrast šo sociālās uzņēmējdarbības šķautni, rosināt iedzīvotājus rast jaunu biznesa ideju. Piemēram, vienā no biznesa forumiem ar “Skola 6” valdi esam runājuši, kā veicināt šo uzņēmējdarbības formas attīstību Cēsīs, ka sociālie uzņēmēji var kandidēt uz atbalstu.” Atis Egliņš-Eglītis norādīja, ka pašvaldībai vēl būtu vērtīgi definēt jomas, kurās Cēsīm būtu aktuāli sociālie uzņēmumi, piemēram, izglītība, kultūra, sociālie pakalpojumi, arī tas veicinātu sadarbību. Viņš arī norāda, ka Eiropā arvien vairāk diskutē par tādu terminu kā rūpju ekonomika: “Ir uzņēmumu vai pakalpojumu sniedzēji, kuri rūpējas. Rūpēšanās formas var būt ļoti dažādas, piemēram, dienas aprūpe veciem cilvēkiem, kuriem vajag pieskatīšanu, kamēr bērni vai piederīgie strādā. Šis varētu būt sociālās uzņēmējdarbības lauks.”

Tāpat A. Egliņš-Eglītis vērtē, ka sociālās uzņēmējdarbības attīstība ir atkarīga arī no pašiem cilvēkiem, uzņēmējiem, pašvaldībai loma vairāk ir informatīva, atbalstoša, tai skaitā būtiska ir sadarbība ar asociāciju: “Tas, kur vēl meklējam atbalsta ceļus, ir iepirkumi, kur pakalpojumu iepērkam no sociālā uzņēmuma. Kopumā sociālo uzņēmēju un pašvaldības sadarbībā ir vieta izaugsmei, mums noteikti ir vēl plašākas iespējas darboties šajā jomā, bet pozitīvi ir vērtējams, ka pašvaldība ir ieinteresēta sadarbībā, tāpat mums ir lieliska platforma – “Skola 6”. Svarīga ir pašvaldības attieksme, lai veicinātu uzņēmējus izvēlēties šo ceļu. Mums veidojas sociālās uzņēmējdarbības ekosistēma, kad atnāk sociālais uzņēmējs, mums ir, ko ieteikt, ko parādīt, mums ir savas idejas, izpratne un zināšanas, ar ko varam dalīties.”

R.Zeiļa pasākuma noslēgumā uzsvēra, ka sociālajiem uzņēmumiem ir ilgtermiņa ietekme, kas palīdz pašvaldībai piesaistīt jaunus cilvēkus, kas izvēlas dzīvot novadā, gan arī palīdz kopumā gan vietējai, gan plašākai sabiedrībai: “Uzņēmumi pārveido sistēmu, kurā viņi darbojas – vai tie būtu sociālie pakalpojumi, vai darba integrācija, vai izglītības joma, kurā darbojas Cēsu Jaunā skola, vai rehabilitācija, kurā darbojas “Vigobot”. Mēs redzam, ka sociālie uzņēmumi nāk ar savu risinājumu, palīdz pilnveidot to jomu, kurā viņi darbojas, ienes pārmaiņas un ir ieguvums pašvaldībā, jo nav lūdzēji, bet gan devēji, sniedzot neatsveramu sociālo ietekmi. Tā kā sociālā uzņēmējdarbība ir visnotaļ jauna joma, paš­valdībām noteikti ir svarīgi iepazīt dažādās pieredzes, mācīties citai no citas, jo katra veido savus atbalsta instrumentus, līdz ar to ir svarīgi saprast, kādas ir labās prakses un ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus.”
Arī Ogres novadā arvien mērķ­tiecīgāk attīsta sociālās uzņēmējdarbības atbalstu, veidojot sistēmu. Piemēri jau ir, piemēram, Krapes pagasta slēgtā skola bezatlīdzības lietošanā nodota sociālajam uzņēmumam, kas tur veidos savu izglītības iestādi, tāpat paš­valdība izremontēja telpas, kur aicināja tieši sociālos uzņēmumus pieteikties telpu izmantošanai bez īres maksas. Šobrīd telpās ir kafejnīca, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Visvairāk sociālo uzņēmumu, gandrīz puse no visiem, darbojas ārpus Rīgas un sniedz pakalpojumus vai rada preces tieši vietējo kopienu iedzīvotājiem. Sociālās uzņēmējdarbības asociācija skaid­ro, ka pašvaldībām, kuras vistiešāk saskaras ar iedzīvotāju sociālajām problēmām un kuru pārziņā ir sociālo pakalpojumu nodrošināšana, ir liela nozīme sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā un attīstīšanā. Ņemot vērā, ka gan pašvaldību, gan sociālo uzņēmumu mērķi ir saistīti ar sociālo problēmu risināšanu, tad bieži vien to darbības jomas un intereses pārklājas. Tāpēc sociālā uzņēmējdarbība ir reāls un efektīvs paš­valdību risinājums konkrētām iedzīvotāju problēmām. Sociālā uzņēmuma likums paredz vairākas lietas, kā tiešā veidā pašvaldībām ir atļauts atbalstīt sociālos uzņēmumus (piemēram, nodot bezmaksas atlīdzībā ēkas un mantu), ir arī dažādi netiešā atbalsta instrumenti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
27

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
63

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
44

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
128

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
159

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
51

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
5
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
22
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
19
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
14
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi