Patlaban vērojams augsts medikamentu pieprasījums, ko lielākoties izraisījusi saslimšana ar elpceļu vīrusiem, gripu un citām akūtām sezonālām slimībām.
Valsts Zāļu aģentūra, vērtējot situāciju, secinājusi, ka ir brīži, kad pieprasījums pēc antibiotikām pārsniedz piegāžu apjomus, tāpat dažkārt ir novērojama ibuprofēnu un paracetamolu saturošu zāļu īslaicīga nepieejamība. Arī “Druvas” uzrunātās aptiekas un aptieku tīkli apstiprina noteiktu medikamentu trūkumu, turklāt daļa trūkst jau ilgāku laiku.
Jaunpiebalgā “Madaras aptieka” un ģimenes ārstes Evitas Pundures ārsta prakse atrodas vienā ēkā, izveidojusies laba sadarbība. Tā kā dažu patlaban vajadzīgo medikamentu trūkst, ģimenes ārste parasti no rīta ieiet aptiekā apjautāties, kas pieejams. E.Pundure “Druvai” teic: “Jau vairākas nedēļas jūtams, ka pacienti slimo vairāk nekā līdz šim, savukārt ar noteiktu antibiotiku trūkumu saskaros jau vairākus mēnešus – no septembra sākuma. Sākumā tikai nedaudz trūka amoksicilīna, kas pieder pie pirmās kārtas antibiotikām, bet bija, ar ko izlīdzēties. Tomēr tagad, ja neesmu iepriekš apjautājusies aptiekā, nevaru būt pārliecināta, ko pacientam izrakstīt, jo jāvadās pēc tā, kas ir pieejams. Ja nepieciešams medikaments, kura nav uz vietas un kuru nevar aizstāt, pacients, ja ir tāda iespēja, var aizbraukt uz pilsētu, vai arī apskatāmies, kurā aptiekā medikaments ir pieejams, un to rezervējam.”
Ģimenes ārste teic, ka pieaugušajiem antibiotiku pieejamības ziņā situācija tik tikko sākusi uzlaboties, jo parādījusies daļa no nepieciešamajām zālēm, bet bērniem situācija ir neapskaužama: “Nerunāju vairs par to, ka trūkst kompensējamo medikamentu, bet vienkārši nav antibiotiku suspensiju formā. Ibuprofēnu saturošu līdzekļu ir daudz un dažādi, vienīgi nav nurofena.”
Ārste arī norāda, ka trūkst ne tikai antibiotiku. E.Pundure atklāj: “Ir ļoti daudz medikamentu, kas pacientam jālieto ikdienā, bet kas nav pieejami, un ir jāmeklē alternatīva, kas tomēr nav tikpat pilnvērtīga, turklāt var nebūt kompensējamo medikamentu sarakstā. Grūti ir pacientiem ar mazākiem ienākumiem, viņi nevar atļauties iegādāties medikamentus par pilnu maksu. Arī runājot par bezrecepšu medikamentiem, jūtama to nepietiekamība. Viens, ka pacienti pieraduši pie kāda konkrēta, otrs – ir pacienti, kas vēlas no ārsta saņemt konkrētu rekomendāciju, ko lietot, nevis ieteikumu nopirkt kādu no kakla sāpēm paredzētājām tabletēm. Tad esmu iemanījusies ieteiktajam medikamentam nosaukt vēl trīs alternatīvas, ja pirmā vai otrā nav. ”
E.Pundure novērojusi, ka bezrecepšu medikamentu trūkst īsāku brīdi – vienā brīdī nav viena, citā otra: “Ar recepšu medikamentiem diemžēl saskaramies, ka ir tādi, kas ilgstoši nav pieejami, un ar to esmu ļoti neapmierināta. Kāpēc man infekcija ir jāārstē ar trešās, ceturtās kārtas antibiotikām, ja to varētu darīt ar pirmo vai otro! Lai gan izārstēt cilvēkus arvien varam, bet ar slimību cīnāmies tā, it kā uz maziem zvirbulīšiem šautu ar trīs lielgabaliem reizē.”
Ģimenes ārste arī norāda, ka nav īsti skaidrs, kad situācija uzlabosies. E.Pundure secina: “Tālāk dzīvojošie pacienti zvanot uzreiz jautā, vai varu noskaidrot, vai medikaments ir pieejams. Jo nereti sava transporta nav, jārunā, kas atvedīs zāles. Bet, ja aptiekā to nav, jābrauc vēlreiz. Labi, ka aptieka man kabinetam aiz sienas, varam ātri visu noskaidrot, pielāgoties. Bet būtībā esam situācijas ķīlnieki, tā tam nevajadzētu būt.”
Arī Cēsu “BENU Aptieka” vadītāja Ļubova Sļiņko skaidro, ka visvairāk trūkst antibiotiku gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī ibuprofēnu saturošu medikamentu un bērnu sīrupu, taču situācija citu preču kategorijās nav tik krasi mainījusies. “Zāles noliktavās tiek saņemtas, bet nelielos apjomos. Tuvākā krājumu papildināšana gaidāma jau šonedēļ, taču ir grūti spriest, kāds būs piegādāto preču daudzums,” uzsver Ļ. Sļiņko.
Aptiekas vadītāja saka, ka cilvēki ir saprotoši un izprot arī analogo ārstēšanas līdzekļu pieejamību: “Ibuprofēnu saturošos līdzekļus aizstāt ar kādu analogu ir vieglāk, jo ir pieejamas plašākas izvēles iespējas. Savukārt, piedāvājot analogu medikamentu antibiotiku kategorijā, veidojas iztrūkums arī analogu kategorijā, tāpēc rodas grūtības.” Aptiekas vadītāja cer, ka drīzumā klientiem varēs piedāvāt tikpat plašu nepieciešamo medikamentu klāstu kā iepriekš. Vienlaikus Ļ. Sļiņko informē, ka klientiem Cēsu “BENU Aptiekā” ir iespēja pasūtīt un saņemt aptiekās gatavotās paracetamola un ibuprofēna suspensijas. Tās derēs lietošanai uzreiz un noderēs tiem, kam tās akūti nepieciešamas.
“Apotheka” komunikācijas vadītāja Agnese Grīnberga vērtē, ka situācija Latvijā ir līdzīga visās pilsētās: “Šobrīd, kad ievērojami palielinājusies iedzīvotāju saslimstība ar dažādām sezonālām slimībām, pieprasījums aptiekās pēc dažādiem medikamentiem tādu simptomu kā iesnu, klepus, kakla sāpju un temperatūras mazināšanai ir ievērojami palielinājies. Ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc šiem medikamentiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, periodiski kādi atsevišķi medikamenti var nebūt pieejami, bet farmaceiti sniedz padomu par alternatīvām un dara visu iespējamo, lai palīdzētu pacientiem.”
“Mēness aptiekas” pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja Evita Jurjāne-Nelsone vērtē: “Salīdzinot ar decembra sākumu, pieprasījums pēc bezrecepšu medikamentiem saaukstēšanās slimību ārstēšanai ir dubultojies, vienlaikus palielinājies arī aptiekā izsniegto medikamentu skaits atbilstoši ārsta izrakstītajām receptēm. Pieprasījums ir tik liels, ka atsevišķu preparātu aptiekās pietrūkst. Tas sakāms par paracetamolu saturošajiem medikamentiem gripas un saaukstēšanās simptomu atvieglošanai, deguna pilieniem, pietiekamā apjomā nav medikamentu, kas lietojami bērniem augstas temperatūras gadījumos. Pietrūkst arī dažu antibiotiku. Tā kā situācija ir mainīga, iedzīvotāji ir aicināti izmantot zāļu meklētāju, kā arī sazināties ar aptieku par konkrēta medikamenta pieejamību.” Evita Jurjāne-Nelsone gan teic, ka, neskatoties uz izveidojušos situāciju, ja nav nepieciešamības, medikamentu krājumus veidot nevajag.
Zāļu valsts aģentūra norādījusi, ka zāļu piegāžu pārtraukumi rodas dažādu iemeslu dēļ, un informē, ka antibiotiku ražotāji lielākoties norādījuši, ka tie šobrīd ir saskārušies ar ražošanas sarežģījumiem un paaugstinātu pieprasījumu pēc antibiotikām. Diemžēl pat lielākās Eiropas valstis saskaras ar antibiotiku pieejamības pārtraukumiem, un tāpat kā Latvija arī visa Eiropa tiecas rast risinājumus šajā situācijā.
Komentāri