Cēsu pilsētā ir piecas kapsētas, no kurām trīs – Vācu, Lejas un Lauciņu – ir slēgtās. Tajās vairs aizgājējus neapglabā, tādēļ cilvēki tur apgrozās mazāk, bet šīs vietas iecienījusi zināma ļaužu daļa, kas tur mēdz tusēt, lietot ko stiprāku, atstājot aiz sevis arī atkritumus. Dažkārt kapu teritorijas tiek izmantotas pat kā atkritumu izgāztuves. Par šo problēmu runāts vairākkārt, bet situācija nemainās.
Kā “Druvai” pastāstīja kapu saimniecības strādnieks Edgars Circenis, jau apnicis vākt citu atstātās drazas, jo nekādi uzlabojumi nav jūtami. Šīs nedēļas sākumā kapu saimniecības brigādes vīri strādāja Vācu kapos, pļaujot zāli, vācot drazas. Arī “Druva” pārliecinājās, ka šie kapi dažiem kalpo kā atkritumu izgāztuve.
“Vācu kapos sākām strādāt sestdien, pļaujot zāli, lasot atkritumus, bet jau otrdienas rītā atkal pielasījām divus maisus ar tukšām plastmasas divlitrīgajām alus pudelēm, alus skārdenēm, stikla pudelēm. Un tā ir tikai dažu dienu raža,” saka E. Circenis.
Taču darāmā vēl daudz, un viņš norāda uz vairākām atkritumu kaudzēm, ko atstājuši tie, kuri šo vietu izmanto kā izgāztuvi. Zālē mētājas grāmatu kaudze, tostarp vairāki Aleksandra Dimā kopoto rakstu sējumi . Citviet cita draza. E. Circenis atzīst, ka tas ir nepārtraukts process – vākt, vākt, vākt.
Sestdien tur esot atraduši tādu kā migu – segas, spilvenus. Savulaik “Druvā” rakstījām, ka Vācu kapos apkārtējie regulāri izmeta nolietotu sadzīves tehniku, bet šī sērga pēdējā laikā vairs neesot tik izteikta.
Vācu kapos esot vairākas tusētāju iecienītas vietas, kur viņi regulāri uzturas. Ierasta vieta ir pie kapličas, kur atrastas ne tikai pudeles, bet arī šļirces. Iecienīta vieta ir uz kādas marmora kapu apmales pašā taciņas malā, par ko liecina daudzie pudeļu korķi un izsmēķi.
“Viņi te mierīgi sēdēja un dzēra pat tad, kad strādājām. Pavisam nesen aizgāja, vien šoreiz aiz sevis brīnumainā kārtā neko neatstāja, taču mūsu pacietības mērs ir pilns. Esam tikai pieci darbinieki, cilvēkiem jādodas arī atvaļinājumā, tāpēc vairākus mēnešus strādājam četratā. Mūsu pamatdarba vieta ir Meža kapi, kur jārok kapi, jābūt klāt bēru ceremonijās, tad nekur citur nevaram būt. Meža kapos ir arī citi darbi, mūsu pārziņā arī pārējie pilsētas kapi, kur jāpļauj zāle, jālasa atkritumi. Darām visu, kas mūsu spēkos, tāpēc sāpīgi saņemt pārmetumus, ka nespējam satīrīt visus kapus,” saka E. Circenis.
Cēsu novada pašvaldības galvenā speciāliste kapu apsaimniekošanas jautājumos Dace Jansone arī norāda uz kapsētu piedrazošanas problēmu, kam patlaban neredz risinājumu: “Satraucoša situācija ir Lauciņu kapos, kur nezināmas personas aiz kapličas regulāri izmet atkritumu maisus. Dažkārt to saturs tiek izkaisīts. Reizi nedēļā tur obligāti jābrauc, lai tos savāktu. Esam centušies noskaidrot, kas šīs nekārtības rada, pagaidām bez panākumiem, bet tā ir liela problēma. Un regulāri tiek piedrazoti arī Lejas un Vācu kapi, kas vienmēr bijuši šo cilvēku uzmanības centrā. Kopšanas darbus veic tikai mūsu brigāde, vien brīžos, kad netiekam galā, komunālā nodaļa atsūta kādu talcinieku. Kādreiz šķiet, ka šis ir nebeidzams aplis.”
Arī redakcija vairākkārt pa tālruni informēta, ka kapsētās ir izmesti atkritumi, īpaši tas dzirdams par Lejas kapiem, kur šie tusētāji nereti uzkavējas ilgi. Tur esot divas iecienītas vietas. Viena ārpus kapsētas pie žoga, kur piesaulītē labi pasēdēt, otra – ne pārāk sen sakoptajā piemiņas vietā, kur uzstādīts piemineklis un soliņi, ko tusētāji pārvērtuši par mielasta vietu.
E. Circenis norāda arī uz to, ka pašvaldības policija varētu regulārāk apsekot slēgtos kapus, lai izraidītu dzērājus un piedrazotājus. Arī D. Jansone norāda, ja policija ar viņu rīcībā esošo motorolleru reizi dienā apsekotu kapsētas, situācija uzlabotos.
Cēsu pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis stāsta, ka gluži bez ievērības slēgto kapsētu teritorijas nav atstātas. Ja tiek saņemta informācija, patruļa aizbrauc, dažkārt ierodas arī profilaktiski, bet tas situāciju neatrisina.
“Šie tusetāji tiek aizdzīti, bet pēc laika jau viņi ir atpakaļ, jo katrā vietā policistu nenolikt. Vietas ir zināmas, bet ir problēma, ko darīt ar šo ļaužu kategoriju? Varam jau padzīt, bet viņi nekur nepazudīs, vienkārši atradīs citu vietu. Ar dzenāšanu nepārmācīsim. Izdevās viņus dabūt prom no pilsētas centra, lai nav visiem acīs, taču sāka pienākt zvani no iedzīvotājiem, ka dzērāji pārcēlušies uz vecpilsētas namu iekšpagalmiem un citviet. Ja tur kāds ir stiprā alkohola reibumā, nav kur likt. Kad būs atskurbtuve, varēs vest uz turieni, šobrīd – nav kur. Nav arī nozīmes viņiem likt kādu sodu, jo naudas nevienam no viņiem nav, tā ir tikai lieka resursu tērēšana. Šī problēma mums zināma, bet neredzu tai risinājumu,” saka V. Sviķis.
Pirms kāda laikā “Druvā” rakstījām arī par Bērzaines kapiem, bet E. Circenis norāda, ka tur situācija samērā mierīga. Protams, arī tur esot dažas tusētāju iecienītas vietas, bet šajos kapos lielāku skādi dažkārt nodarot bērni, kuri pa kapsētas teritoriju braukā ar riteņiem, nereti izbraukājot pat kapu kopiņas.
A.Circenis vairākkārt uzsver attieksmi pret kapsētām, norādot, ka pat Meža kapos atkritumu izmešanas vietā samērā regulāri parādās maisi ar sadzīves atkritumiem: “Ar rokām taču neviens tos nenes, tātad atved ar mašīnu. Varbūt pat tie, kuri brauc kopt kapus?”
Jānis Gabrāns
Komentāri