Augusta vidū bija ziņas, ka rajona skolās trūkst ap 40 pedagogu, visvairāk fizikas skolotāju.
Skolu direktori, kuru vadītajās iestādēs joprojām nav vajadzīgo darbinieku, šajās dienās apzvana kaimiņrajonu izglītības iestādes, aicina kolēģus piestrādāt, lūdz pensionētos mācībspēkus vadīt dažas stundas. “Druvā” joprojām lasāmi vairāki sludinājumi, kuros ziņots, ka skolotājus dažādām darba slodzēm meklē Dzērbenes, Rozulas, Jaunpiebalgas, Sērmūkšu, Nītaures, Zaubes un citas skolas. Līdzīga satura aicinājumus laikrakstā un citās izglītības sistēmas iestādēs un metodiskajos centros ievietojušas pilsētas skolas un arodizglītības iestādes.
“Ko darīt? Ja runa ir par fizikas skolotāju trūkumu, tad pirms pāris nedēļām bija ziņas par septiņiem trūkstošiem pedagogiem. Bet trūkst arī angļu valodas skolotāju, vēsturnieku. Mazākais ļaunums būtu atrast kādu, kurš māca priekšmetu. Ir vai nav vēl šim skolotājam izglītība, viņš strādās un mācīsies. Domu tādu nevaram pieļaut, ka pamatskolā skolēniem nemācīs kādu priekšmetu. Ja svītriņa, piemēram, fizikas ailē, tad bērnam nebūs pamatizglītības,” vērtēja Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis un piebilda: “Valsts nedomā par to, kas notiek skolās. Katru gadu augstskolas sagatavo simtiem jaunu kadru, kuri aiziet strādāt privātajās firmās. Tas pats algu un atbildības jautājums. Un fiziku nevar studēt neklātienē. Kā lai strādājošs pedagogs piemācās specializāciju? Jābūt kompleksai sistēmai šīs situācijas labošanai, bet tikai no 2008. gada ir runa par mērķstipendijām skolotāju izglītībai, un ne visās specialitātēs. Pašlaik
valsts novirza atbildību par izglītības procesu uz skolām un pašvaldībām.”
“Druva” sazinājās ar vairāku skolu direktoriem un pašvaldību vadītājiem, viņi bija visai satraukti un domīgi izteikumos par radušos situāciju.
“Mani neapmierina jau pati doma- skolā kāds kaut ko mācīs! Bērniem vajag ne tikai izglītības dokumentu, bet zināšanas. Zinu, ka mūsu skolas direktors cenšas jautājumu atrisināt, bet, domājot uz priekšu, ja nebūs nodrošinājuma ar skolotājiem, vai varēs pastāvēt vidusskola,” sprieda Nītaures pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Menģele un piebilda, ka kādreiz, lai pagasta bērni varētu mācīties mūzikas un mākslas skolā, pašvaldība palīdzējusi skolotājiem ar transportu, atlīdzinājusi tēriņus par degvielu. Tagad tā darīšot, palīdzot vidusskolai. “Izglītības procesa nodrošināšana tomēr nav pašvaldības kompetence,” noteica I.Menģele. Nītaures vidusskola meklē fizikas skolotāju. Ilggadīgā skolotāja Velta Baško devusies pensijā.
“Šis nav pirmais gads, kad pošos pensijā. Mani vairākkārt pierunāja palikt. Bet reiz taču spēki izsīkst. Es ticu, ka direktors jaunu skolotāju sameklēs, bet darbs skolā nav viegls, un nebrīnos, ka jaunie to neizvēlas. Runa nav tikai par darba algu, bet arī skolēnu attieksmi,” uzsvēra fizikas skolotāja V.Baško. Skolas direktors Māris Ķēniņš pastāstīja, ka jau izdevies sameklēt skolotāju no Mālpils, kurš fiziku mācīs dažām klasēm, vēl jāatrod, kurš fizikā izglītos 11., 12. klasi.
“Ir notikušas sarunas ar vairākiem skolotājiem. Meklēsim risinājumus. Gods un slava cilvēkiem, kuri atsaukušies. Katrā ziņā arī vecāko klašu skolēni fiziku mācīsies jau pavisam drīz,” sacīja M.Ķēniņš. Skolotājus meklē arī Zaubes pamatskola, un pašvaldība ir gatava sadarboties ar mācību iestādi.
“Mums šī situācija nav nekas jauns. Brauc skolotāji arī no Siguldas. Skolai ir savs transports, skolotājus izvadā. Bijušas reizes, kad pats esmu pedagogus vedis uz darbu vai mājās. Pašvaldība ir daļēji palīdzējusi ar degvielas izmaksu segšanu. Piemaksāt pie algas gan nevaram atļauties, jo esam trūcīga pašvaldība, un tas ir arī ētikas jautājums. Ir citas sfēras laukos, kurās cilvēki strādā un nopelna daudz mazāk,” sacīja Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis un piebilda, ka uzticas skolas vadībai un pedagogiem, ka, jaunajam mācību gadam sākoties, visas problēmas būs atrisinātas.
Ja Nītaures un Zaubes skolā saspringums fizikas skolotāju meklēšanā, tad Sērmūkšu skolā trūkst angļu valodas skolotāja, Rozulā zēnu amatu mācības skolotāja.
“Angļu valodas skolotāji, kuri aizgājuši no mācību iestādēm, tajās nevēlas atgriezties darbā. Varu piedāvāt vien nepilnu slodzi. Skolotājs nopelnīs ne vairāk kā 230 latus uz papīra. Ko lai daru? Ir taču pat tā, ka direktoram var uzlikt naudas sodu, ja nespēju nodrošināt mācību procesu. Jau domāju, ko teikšu bērnu vecākiem. Tas ir sāpīgi, un atbildīgo ministriju tas maz interesē. Ceru, ka sazvanītā kolēģe neatteiks un mācīs bērniem angļu valodu. Gaidu atbildi,” stāstīja Sērmūkšu pamatskolas direktore Ilze Šmate. Rozulas pamatskolas direktore Ilze Krivašonoka bilda, ka pagaidām jāuzrāda, ka vakanta ir amatu mācības skolotāja darba vieta.
“Meklēsim skolotāju, izskatīsim dažādas iespējas, jo zēniem amatu mācība ir arī viena no mīļākajām stundām. Par problēmu runāšu arī ar Stalbes pagasta padomes deputātiem,” sacīja Ilze Krivašonoka.
Tikmēr Cēsu rajona izglītības pārvaldē uzsver, ka septembra sākumā apkopos datus, kā atrisinājies skolotāju jautājums. Ja situācija nebūs sakārtota, tad septembrī problēmu vēl plašāk aktualizēs pašvaldībās, skolās, arī Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos.
Komentāri