Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Skolēni vasarā strādā

Druva
23:00
09.08.2007
7

Pils un Maija parkā Cēsīs strādā skolēni, kas vasarā nolēmuši papildināt savu budžetu. Ik pēc divām nedēļām notiek strādāt gribošo maiņa, jo skolēnu vasaras darba likumā paredzēts noteikums, ka nepilngadīgos jauniešus nedrīkst nodarbināt ilgāk par divām nedēļām.

Pilsētas parkos darbu skolēniem jau ne pirmo vasaru nodrošina z/s “Kliģeni”. Jauniešu darba samaksu sedz Cēsu dome, katram bērnam samaksājot nedaudz vairāk par 28 latiem.

Čakli strādājam Maija parkā “Druva” satika Eviju Vimbu un Dainu Šmitiņu. Abas meitenes katru rītu uz darbu brauc no Liepas. Pēc draudzeņu ieteikuma viņas pieteikušās vasaras darbam Cēsu pašvaldībā, piedāvāts izvēlēties, kur strādāt. Jaunietes nolēmušas mēģināt “Kliģenos”. Ik rītu meitenēm jāmēro ceļš uz pilsētu, jo pašu pagastā neviens darba devējs iespēju strādāt nepiedāvāja.

Evija Vimba par iegūto darbu stāsta: “Ar Dainu vasarā strādājam pirmo gadu. Nenožēlojam, ka pieteicāmies. Te ir jautri. Jāstrādā tikai četras stundas dienā, tādēļ spējam apvienot darbu ar vasaras atpūtu.”

Desmit skolēni, kuriem darbu nodrošina z/s “Kliģeni”, dažādus pienākumus veic Pils parkā, taču Maija parkā pēdējo nedēļu strādā četras meitenes, kuras ravē, laista puķu dobes, novāc nokaltušos ziedus, slauka ietves, uztur kārtībā zālāju un grābj nopļauto zāli. Darba pietiek, bet kaulus tas nelauž. Daina Šmitiņa: “Pārmocītas darbā neesam. Dienas sākumā darba pārraudzītājas mums pasaka veicamo, ja noteiktajā laikā to padarīt nepaspējam, atļauj atlikt uz nākamo dienu.”

Lai gan Evijai un Dainai parkā patīk strādāt, mazliet kaitina, ka no rītiem ļoti agri jāceļas. Darbs skolēniem parkos sākas astoņos un ilgst līdz divpadsmitiem. Meitenes arī atzīst, ka vasaras darbs publiskā vietā liek justies it kā pazemotām, vienaudži, kas parkā pastaigājas, mēdzot pazoboties. Tādēļ četrpadsmitgadīgās Evija un Daina nākamgad darbu meklēšot kādā veikalā vai kafejnīcā. Tur strādājot vairums Latvijas jauniešu, tādēļ tāds darbs apkaunojumu nenesot. Meitenes sūrojās, ka arī atalgojumu par paveikto darbu gribētu lielāku, šobrīd par divām nedēļām, viņuprāt, tas esot niecīgs. Meitenes arī zināja stāstīt, ka lielākā daļa sev zināmo skolēnu vasarā nevis strādā, bet atpūšas un izbauda vasaru.

Laura Zunde Maija parkā uzrauga skolēnu darbu jau gadus septiņus. Viņa stāsta, ka katru nedēļu no jūnija vidus līdz augusta vidum Cēsu parkos strādā ap desmit bērnu. “Skolēni ir ļoti dažādi, ar atšķirīgām darba iemaņām un strādāšanas motīviem – dažu piespiež vecāki, cits nāk brīvprātīgi,” stāsta L.Zunde. Daudzi skolēni darbā parkos atgriežas gadu no gada, jo tas nav grūts un divas nedēļas, kas jāstrādā, paiet ļoti ātri. Skolēni ikvienā darba stundā prot atrast arī izklaides iespējas – laistot puķes, aplaista arī viens otru vai, grābjot zāli, iejūtas viduslaiku tēlos un paukojas ar grābekļu kātiem. L.Zunde atzina, ka esot arī tādi skolēni, kuriem fizisks darbs neiet pie sirds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi