Svētdien Cēsīs līdzās Pils parkam, tikai Palasta ielas pretējā pusē, tā sauktajā Pirtsuspītes gravā atkal rūca motori.
Vasarā pakalnus un pļavas abpus upītei par sacensību arēnu izvēlas “Zelta mopēda” rīkotāji, ziemā – skijoringa un ziemas motokrosa sacensību organizatori. Svētdien bija sarīkots astotais posms Latvijas čempionāta skijoringā un ziemas motokrosā.
Redzot rūkošo sniega segu, līdzjutēji pat īsti neticēja, ka sacensības Cēsīs varēs notikt, taču labi zināms, ka trakajiem pieder pasaule. Ne vienmēr vajadzīgs pamatīgs sniegs, lai rīkotu ziemas motokrosu. Tiesa, slēpotājam sniegs tomēr vajadzīgs. Tad nu svētdien slēpotāji centās izmantot katru iespēju trasē trāpīt pa plāno sniegu, taču sacensību otrajā daļā slēpotājiem bija jāpadodas pavasarīgo laika apstākļu priekšā.
Latvijas Motosporta federācijas ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs pastāstīja, ka sacensību noslēguma posms Cēsīs bijis nopietns pārbaudījums sportistiem, jo beigās ziemas motokross noticis vienīgi dubļos. Tagad cēsnieki redz, ka ielejā, kur gājusi sacensību trase, no sniega nav ne miņas.
Cēsu posmā skijoringā un ziemas motokrosā startēja 146 dalībnieki. Lai gan tas nav rekordskaits, Kaspars Kuļikovs šo apmeklējumu vērtē kā ļoti labu: “Ja skatāmies statistiski, šis bija apmeklējuma vidējais rādītājs. Lielākais dalībnieku skaits šajā sezonā sapulcējās Stāmerienas posmā – 172, bet mazākais šogad bijis 120. Cēsīs notika sezonas noslēdzošais posms, tam bija sava ietekme. Zinājām, ka vairāki dalībnieki bija satraumējušies, daži, kuri vairs necīnījās par godalgotām vietām kopvērtējumā, izlēma Cēsīs nestartēt. Kādam, protams, bija atteikusi tehnika vai arī beigušies motokrosa sezonai atvēlētie līdzekļi. Tā notiek,
tāpēc sezonas beigās dalībnieku skaits vienmēr sarūk. Lūk, tāpēc skaits 146 ir labs rādītājs.”
Kopumā aizvadītā skijoringa sezona esot izdevusies. Ja sākumā bijušas bažas, ka neiznāks nekas, tad pēc gadu mijas uznākušais sals un sniegs ļāvis uzelpot – sacensības dažādās trasēs varēs notikt! Iecerētais sacensību plāns ir izpildīts, sarīkoti visi astoņi nolikumā solītie posmi.
“Paspējām, ja tā var teikt, ielēkt pēdējā vilcienā. Nākamo nedēļu laikā skijorings nebūtu realizējams,” atzīst K. Kuļikovs. Skijorings kļuvis par vienu no populārākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā. Tā ir motosporta disciplīna, kas veidota pēc motokrosa sacensību principiem. Šajā gadījumā ekipāžu veido motociklists un slēpotājs, viņi brauc, riņķojot apļveida trasē.
Skijorings pēc savas būtības ir tautas sporta veids. Tas sniedz iespēju ikvienam izmēģināt spēkus tautas klasē – mazajā un lielajā. Starp citu, skijoringa pirmsākumi Latvijā meklējami valstiskās neatkarības sākumā, bet īstu popularitāti tas piedzīvoja padomju gados.
Kaspars Kuļikovs vērtē, ka sacensības lieliski apliecinot motobraukšanas gēnu latviešos. Vai citādi šajā sezonā uz motocikla sēdušies un uz slēpēm kāpuši ap 200 dalībnieku. “Bija pārstāvētas visas paaudzes – bērni, pieaugušie un pensionāri. Startējuši kā vīrieši, tā sievietes. Dalībnieku vidū bijuši pilsētu mēri, Saeimas deputāti un arī tāds profesionālis kā Dakāras rallija braucējs Jānis Vinters. Līdz ar viņu vēl vairāki pieredzējuši motosportisti,” uzskaita sacensību organizators.
Sacensību tautas klasē var braukt ar jebkādu motociklu. Entuziasti ļoti labprāt sevi pārbaudot šajā klasē. Motobraucējiem ziema nekaitējot. Daļa šādi ziemā trenējas sacensībām vasarā, krājot trasē pavadītās stundas. Notiek arī pretējais – daļa uz motocikla sēžas tikai ziemā, bet vasarā sacensībās nestartē. Savukārt skatītājiem skijorings, it sevišķi Cēsīs, Pirtsupītes ielejā, šķiet pievilcīgs kā vizuāls sacensību veids. No gada gadā Cēsīs tas ir gaidīts, bet, pateicoties ziemas “slinkumam” saražot sniegu un salu, divas ziemas pilsētas posms nevarēja notikt.
Skijoringa sezonas uzvarētāju apbalvošana notiks šīs nedēļas nogalē, jo pēc nedēļas Liepājā sāksies motokrosa vasaras sacensību sezona.
Komentāri