Dzērbeniete Gunta Sakse aizrāvusies ar pērļošanu jeb kreļļu taisīšanu, kas Latvijā pamazām guvusi popularitāti. Taču viņa atzīst, ka šāds prieks maksā dārgi. Pie tam krelles neatmaksājas taisīt, lai tās pārdotu. Cilvēki vēl neprot novērtēt šādu roku darbu.
“Doma par kreļļu taisīšanu radās sen. Sievietes pēc būtības ir žagatiņas, kurām patīk skaistas un mirdzošas lietas. Nav jau arī tā, ka veikalos nevarētu nopirkt krelles. Tajos patiesībā ir ļoti daudz šādu rūpnieciski ražotu lietu. Bet kādreiz radās arī problēmas ar īsto kreļļu piepirkšanu pie attiecīgā apģērba. Bieži vien veikalos piedāvātā bižutērija neatbilst manai gaumei. Tā arī radās ideja par to, ka pati sev varētu taisīt skaistas krelles,” stāsta Gunta un atklāj, ka pamazām arvien vairāk sākusi interesēties par kreļļu taisīšanu.
“Neteikšu, ka zinu visu. Pagaidām esmu apguvusi pašus pamatus, tīri tehniskas lietas, bez kurām neko nevar izdarīt. Bet krelles top. Krāsu izvēle, materiālu daudzveidība… Tās ir sajūtas. Taču man kā radošas profesijas pārstāvei ikdienā problēmas nesagādā kompozīcijas vai krāsu salikumu izveide gatavotajās kaklarotās. Krāsas nosaka daudz. Var izvēlēties vislabākos un dārgākos izejmateriālus, bet, ja līdz galam veidotajā kreļļu kompozīcijā kaut kas neiedzīvosies, krelles zaudēs skaistumu,” stāsta Gunta un piebilst, ka kreļļu gatavošanā pacietība un rūpība iet roku rokā.
Runājot par materiāliem, no kuriem tiek gatavotas Guntas veidotās krelles, viņa saka- ir vietas Rīgā, kur var iegādāties labus izejmateriālus, bet mazpilsētā ir gandrīz neiespējami atrast kaut ko šādam vaļaspriekam.
“Izmantoju ikvienu iespēju. Draugi no ārzemēm man veduši dažādus izejmateriālus. Eiropā pat notiek speciālas izstādes, kas saistītas ar pērļošanu un kreļļu izgatavošanu. Jāseko pašai līdzi,” saka Gunta un atzīst, ka pašas rokām darinātas krelles vienkāršam pircējam liktos dārgas.
“Nemaz nerunāju par veikaliem, kuros manis vēlamajai kreļļu cenai klāt pieliktu vēl PVN 18 procentus. Arī veikals klāt pieliktu vismaz 30 procentus, kas ir saprotami. Taču krelles lielākajai daļai pircēju kļūst nepieejamas. Latvijā roku darbs nespēj konkurēt ar lēto bižutēriju, kura ienāk lielos kvantumos. Krelles neatmaksājas taisīt pārdošanai. Tikai savam priekam un dāvināšanai,” domās dalās Gunta un atzīst, ka bižutērija, kas lielākoties nopērkama veikalos Latvijā, ir ļoti vienkārši pagatavojama.
“To nemaz nevar salīdzināt ar pērļotām krellēm, kuru pagatavošanai paiet viena, divas vai pat vairākas dienas. Protams, tehnikas ir dažādas, bet smalkākās no tām prasa vairāku dienu darbu. Izejmateriāli pat neizmaksā tik dārgi, cik ieguldītais darbs, par kuru vēl joprojām negribam vai nevēlamies maksāt. Tā sanācis, ka laiks mūsdienās ir viena no dārgākajām precēm ,” spriež kreļļu gatavotāja un atzīst, ka pūra lādē guļ teju 50 pašas rokām izgatavotas krelles visdažādākajās varavīksnes krāsās un tehnikās.
Uz jautājumu, kas ir skaistas krelles, Gunta atbild: “To ir grūti definēt. Pašai patīk tamborēto bumbiņu krelles. Taču krelles var būt tik dažādas, cik dienas gadā. Krelles var valkāt atkarībā pēc noskaņojuma, gadalaika, situācijas un apģērba. Bet patiesībā tā ir gaumes lieta. Ir taču sievietes, kuras valkā tikai zelta vai sudraba rotas. Citas priekšroku dod kvalitatīvai bižutērijai. Pie tam Eiropā bižutērija ir ļoti skaista un kvalitatīva. Latvijā reti kur šāda veida rotas nopērkamas.”
Gunta atzīst, ka pērļošana diez vai kļūs tik populāra kā, piemēram, zīda apgleznošana, kurā roku izmēģinājuši daudzi.
“Krelles taisīt ir grūts darbs. Pie tam, lai arī skaists, tas ir dārgs prieks. Ja es nebūtu ar to pārāk aizrāvusies, to nedarītu. Ja parēķinātu, cik naudas līdzekļu ieguldīti. Tas neatmaksājas. Pie tam tas ir ļoti laikietilpīgs process, un ar to naudu pelnīt nav iespējams. Vismaz pagaidām,” saka kreļļu meistare.
Komentāri