Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Šis tas par trušiem

Monika Sproģe
23:00
26.09.2018
113
Trusis 1

Kurš gan var noliegt! Protams, tie ir pūkaini, skaistiem kažociņiem, garām austiņām un apaļām actiņām. Es domāju trušus, kas, jāatzīst, ir diezgan gardi arī sautējumā. Pārgaujas novada “Gribuļu” saimnieks Armands Vīns ir pieredzējis truškopis, taču tagad no kādreiz 300 dzīvnieku lielā ganāmpulka atstājis vien dažus desmitus pašu patēriņam.

Armands cenšas atminēties, kā un kāpēc sācis audzēt trušus, bet beigās secina, ka truši gan viņa vecāku, gan vecvecāku saimniecībās bijuši vienmēr, tāpēc to audzēšana šķitusi pašsaprotama darīšana, turklāt atšķīrusies no tā, ko dara kaimiņi, brīva niša, tā teikt. Iemēģinājis roku truškopībā, viņš tagad atzīst, ka audzēt trušus nav ne viegli, ne lēti, kā tas varētu šķist teorētiķim, kas ar pirkstu brauc pa trušu audzēšanas rokasgrāmatām.

Izaudzēt dažus trušus savām vajadzībām ir pa spēkam vai katram, bet, sākot ar 100 dzīvnieku ganāmpulku, jāsāk plānot, kā procesus automatizēt, un te bez papildu līdzekļiem neiztikt. “Kaut gan darbu atvieglo automatizētie procesi – dzirdīšana, barības padeve un citi-, pie trušiem jāiet regulāri, ganāmpulks ir jāapseko un sava roka jāpieliek,” saka Armands.
Trušu gremošanas sistēma ir ļoti jūtīga, lielāko daļu no biežāk sastopamajām veselības un pat uzvedības problēmām var novērst ar pareizu barošanu. Truša ēdienkartē ir siens, dārzeņi un zaļumi, sausā barība, kārumi, turklāt dzeramajam ūdenim jābūt pieejamam vienmēr: “Tāpat tiem jādod spēkbarība. Svaiga zāle pat nav ieteicama, jo tajā var būt dažādi slimību izraisītāji. Trušu ēdienkarte un maltīšu biežums ir arī izvirzītā mērķa jautājums. Skaidri jāsaprot, vai trušus audzē pašpatēriņam vai biznesam – gaļai, vilnai, ādiņām vai vaislai -, no tā tad arī izriet, ko un cik bieži garausim jāēd.”

Lai gan ganāmpulku paplašināt nav sarežģīti, ikvienam pirms šīs nodarbes uzsākšanas jāsaprot, kur produkciju realizēs: “300 trušu šķiet daudz, bet īstenībā tas tāds neliels bariņš vien ir, ar tik lielu produkciju nevienu tirgotāju neiekārdināsi. Lai iesprauktos tirgū, jābūt vai nu labiem kontaktiem ar tirgotājiem, vai jāsadarbojas ar vēl kādu trušu audzētavu. Veikalniekus interesē regulāra piegāde, tāpēc jādomā, kā to nodrošināt. Ja piedāvājums būs tikai reizi četros piecos mēnešos, tad nekas vairāk par kapeikām nesanāks.”

Apņēmība ir, pieņemsim, ka tirgu esam izpētījuši, atliek pievērsties būriem, taču arī te var apjukt: “Pāris trušiem derēs koka būris ar krampīti, kā bieži manīts bērnībā, taču ir arī režģu būri. Katrai šķirnei vajadzīgs cita veida būris, jo, kas vienai sugai der, citai ne. Tāpat atšķiras būri vaislas un nobarojamajiem trušiem. Var arī apsvērt domu par aploku, kurā dzīvo līdz pat 20 trušiem, bet jāpielūko, lai visi ir vienāda vecuma, citādi vecākie jaunuļiem darīs pāri. Tikko būs par šauru, gar­auši plēsīsies, saskādēs viens otru, būs jāārstē, un atkal izmaksas.”

Trušus esot ieteicams pirkt saim­niecībā, nevis, teiksim, tirgū, jo tad var redzēt, kādi ir bijuši dzīvnieka turēšanas apstākļi. “Ja saimniecība audzē tīršķirnes trušus, būs vesta uzskaite, viss smalki pierakstīts un atbilstoši prasībām novērtēts. Šīs saimniecības parasti ir reģistrējušās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijā, un tad jau pavisam droši. Ja pirks no nepazīstama saimnieka ar piegādi mājās, var izrādīties, ka nopērk “kaķi maisā”,” brīdina Armands.

Saimnieks skaidro, ka trusis ir gaužām neizturīgs pret dažādām kaitēm, tātad tas obligāti jāvakcinē. “Vakcinācija ir nepieciešama, lai pasargātu trusi no divām ļoti bīstamām slimībām: miksomatozes un hemorāģiskās vīrusu slimības. Latvijā ir pieejama vienotā vakcīna, kas pasargā no abām slimībām. Trusi jāvakcinē desmit nedēļu vecumā. Ņemot vērā slimības sezonālo raksturu, dzīvnieki jāvakcinē laikus, jo pavasara sākumā mostas kukaiņi, kas pārnēsā slimību. Lai nodrošinātu pilnīgi drošu aizsardzību, vakcinēšanu iesaka atkārtot ik pēc pusgada. Pastāv iespēja, ka vakcinēts trusis tomēr saslims, bet tad to var izārstēt. Nevakcinētiem trušiem abas slimības nav ārstējamas,” sarunā uzsver straupietis Ar­mands Vīns.

Tātad, kas no malas izskatās balts un pūkains, īstenībā var būt kaprīzs un dārgs. Protams, katrs var izmēģināt truškopību, atrast savu šķirni un metodes, taču būtiski aptvert, ka izmaksas būs uz katra soļa – par būriem, barību, pašiem trušiem un vakcīnām, reģistrāciju un kautuvi. Bet, ja izdosies atrast to “zelta āderi”, kurā komerciāla trušu audzēšana kaut nelielos apjomos atmaksājas, Latvijā būs par vienu veiksmes stāstu vairāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
8

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
25

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
17

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
130

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
439

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
38

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi